Jānis Reirs: "Turpmāk rūpīgāk uzraudzīs politiski nozīmīgo personu finanšu darījumus arī Latvijā"
Finanšu ministrs Jānis Reirs.
Bizness un ekonomika
2016. gada 5. februāris, 13:28

Jānis Reirs: "Turpmāk rūpīgāk uzraudzīs politiski nozīmīgo personu finanšu darījumus arī Latvijā"

Jauns.lv

Saeima ceturtdien, 4. februārī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā, kas paredz, ka atbildīgajām iestādēm turpmāk būs jāpārbauda arī politiski nozīmīgas personas radinieku finanšu darījumi. Grozījumi paredz būtiski pilnveidot politiski nozīmīgu personu (PEP) definīciju un tās piemērošanu.

“Stabils un uzticams finanšu sektors ir viens no būtiskākajiem faktoriem valsts ekonomiskajai attīstībai. Tomēr nereti ir gadījumi, kad bankas tiek izmantotas korupcijas vai noziedzības ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijai. Finanšu sektora “naudas atmazgātāju” reputācija met ēnu uz visas valsts ekonomiku kopumā un apgrūtina gan finanšu sektora dalībnieku, gan citu uzņēmumu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem. Tas nav tikai stāsts par to, ka korupcijas un naudas atmazgāšanas novēršana ir nepieciešama, lai iestātos OECD. Tas ir arī stāsts par to, kā veicināt mūsu valsts uzņēmumu iziešanu starptautiskajā arēnā,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Vienlaikus noteiktās prasības par PEP attieksies arī uz citiem likuma subjektiem, piemēram, maksājumu iestādēm, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Šis ir būtisks normatīvās bāzes pilnveidojums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai finanšu sektorā. Latvija, reaģējot uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD iestāšanās procesā izteiktajām rekomendācijām, šīs izmaiņas ir salāgojusi atbilstoši aktuālākajam starptautiskajam standartam. Šī standarta ieviešana bija kritiski svarīga, ņemot vērā, ka Latvija, banku sektoram dinamiski attīstoties, ir kļuvusi par starptautiska mēroga finanšu centru, kuram nepieciešama atbilstoša risku kontrole.

OECD otrās fāzes ziņojumā  norādījis, ka pasaulē daudzi izmeklēšanas gadījumi ir pierādījuši, ka parasti prettiesiska darbība tiek īstenota caur saistītām personām (radiniekiem, laulātajiem, draugiem, darījumu partneriem). Tādejādi nepieciešams paplašināt politiski nozīmīgas personas definīciju, lai īstenotu kontroli arī pār tādu personu darījumiem, kuri var tikt iesaistīti prettiesisko darbību veikšanā, lai savlaicīgi novērstu šo risku.

Par jauno prasību izpildes praktisko pusi jānorāda, ka  PEP statuss ir attiecināms vienīgi uz augtākajām amatpersonām. Tas nav attiecināms uz zemākā ranga vai vidējā ranga amatpersonām. Līdz ar to amatpersonu loks, uz kurām attiecas PEP statuss, ir būtiski ierobežots. Bankai, identificējot un nosakot klientu (PEP) pasākumus, ir jāņem vērā PEP regulējuma ieviešanas mērķis, proti, novērst gadījumus, kad personas izmanto finanšu iestādes, lai legalizētu līdzekļus, kas iegūti korupcijas rezultātā. Līdz ar to finanšu iestādei nav jāvelta papildu pūles klienta izpētei, ja klients, piemēram, kontā saņem vienīgi līdzekļus ar skaidru izcelsmi (piemēram, alga) un tālāk veic saprotamu un pamatotu šo līdzekļu izlietojumu (piemēram, maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, preču iegāde, u.tml.).

Papildus informācijai, arī Zviedrijā 2015.gada 1.augustā ir apstiprināti grozījumi PEP definīcijai, kura tiek attiecināta arī uz iekšzemes PEP.

Regīna Zommere / Foto: Ieva Lūka/LETA