Saeimā sperts pirmais solis plastmasas pudeļu depozīta sistēmas ieviešanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā sagatavoja jau 2017.gada decembrī. Likumprojekti paredz esošajai dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmai papildus ieviest arī obligātu depozīta sistēmu atkārtoti un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam.

Šā gada 4.jūlijā atkārtoti precizētie likumprojekti iesniegti izskatīšanai valdībā, taču līdz šim to tālāka virzība Ministru kabinetā nav notikusi, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Tādēļ nacionālās apvienība deputāti šos likumprojektus iesnieguši Saeimā kā parlamentāriešu iniciatīvu.

VARAM pārstāvji Saeimas komisijā skaidroja, ka iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt veikalā samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. Sistēmas ieguvumi ietver atkritumu šķirošanas veicināšanu mājsaimniecībās un papildina valstī esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi - līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt. Tāpat samazinās iepakojuma apmērs, kas nonāk atkritumu poligonos, kā arī attiecīgā sistēma nodrošina lielāku caurspīdīgumu salīdzinājumā ar ražotāju atbildības sistēmām. Attiecīgā sistēma ir piemērota teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu.

Iepakojumu depozītu sistēmu Latvijā plānots piemērot ūdens, bezalkoholisko dzērienu, alus, kā arī dzērienu ar zemu alkohola saturu PET, stikla un metāla iepakojumam Latvijā. Iecerēts, ka nacionālā līmeņa operatoru veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas, organizējot iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un operatoriem būs noslēgti līgumi ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Depozīta maksa būs 10 centi par vienu iepakojuma vienību.

Depozīta sistēmas operatora ekonomiskās darbības rezultātā radīsies ieņēmumi no ražotāju/tirgotāju maksas, nepieprasītā/neizmaksātā depozīta par nesavākto iepakojumu, kā arī peļņas no savāktā iepakojuma realizācijas. Vienlaikus depozīta sistēmas operatoram radīsies arī izdevumi no izmaksātās atlīdzības tirgotājiem, izmaksām par atsevišķu iepakojuma materiālu nodošanu, loģistiku un pieņemšanas automātiem un citu aprīkojumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) komisijas sēdē sacīja, ka depozīta sistēmas ieviešanai sākotnēji nepieciešami 24-27 miljoni eiro, kas nebūs valsts budžeta līdzekļi, bet gan dzērienu ražotāju un tirgotāju finansējums. Ikgadējās uzturēšanas izmaksas segs sistēmas operators.

VARAM pārstāvji sēdē norādīja, ka pēc depozīta sistēmas ieviešanas uzlabosies kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēma valstī. Depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos. Arī vairāk nekā 80% iedzīvotāju aptaujās piekrīt depozīta sistēmas ieviešanai.

Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš uzsvēra, ka joprojām ir daudz jautājumu, uz kuriem jāatbild pirms sistēmas ieviešanas, tostarp par tās ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un patērētājiem. [Depozīta sistēmas ieviešanas] izmaksas būs ievērojamas un ietekmēs Latvijas iedzīvotājus. Pieaugs dzērienu cenas," sacīja Liniņš, papildinot, lai gan iedzīvotāji depozītu sistēmā par šķiroto taru atgūtu 10 centus, tās uzturēšanas rezultātā viņi par katru nodoto pudeli zaudētēs piecus centus.

Liniņš atgādināja, ka Lietuvā divus gadu laikā depozīta sistēmas ieviešanas rezultātā radušies zaudējumi 4,8 miljoni eiro apmērā. Sistēmas uzliktais slogs samazināšot arī Latvijas ražotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar citām valstīm. "Mēs nesakām un neesam teikuši, ka depozīta sistēma ir slikta, iespējams, varam runāt par stikla apsaimniekošanu," sacīja Liniņš, piebilstot, ka par depozīta sistēmas ieviešanu attiecībā uz PET iepakojumu ir pāragri spriest.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa norādīja, ka LTRK neatbalsta iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, jo tās ieskatā pirms lemšanas par šādas sistēmas ieviešanu, ir jāizvērtē dalīto atkritumu apsaimniekošanas sistēma un depozīta sistēma kaimiņvalstīs, jāizdiskutē priekšlikums valdībā un ar nozarēm.

"Eco Baltia grupas" valdes priekšsēdētāju Māris Simonovičs uzsvēra, ka depozītu sistēma ir dārga, jo no dalītās atkritumu vākšanas sistēmas tajā izdalīs vienu iepakojuma pārstrādes veidu, kas veido salīdzinoši mazu daļu jeb 17 500 tonnas no kopējā 231 000 tonnu šķirotā iepakojuma apmēra Latvijā.

Deputāts Armands Krauze (ZZS) uzsvēra, ka Latvijā ir vairāk jādomā par dabas aizsardzību, jo Latvijas mežos liels īpatsvars atkritumu ir tieši PET pudeles. Tikmēr Inesis Boķis (ZZS) norādīja, ka, viņaprāt, iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana nerisinās šo problēmu Latvijā - aizvien būs cilvēki, kas piemētās mežus ar atkritumiem. Vienlaikus viņš norādīja, ka visumā atbalsta šādas sistēmas ieviešanu Latvijā.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis sēdē sacīja, ka ZM ir iestājusies par atkritumu samazināšanu Latvijā, bet ir jāmeklē saimnieciski izdevīgākais atkritumu apsaimniekošanas veids, un iepakojumu depozīta sistēma tāda nav. Nav arī konkrētu aprēķinu, cik tās ieviešana izmaksās.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe piekrita, ka pirms lēmuma ieviest, vai neieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu Latvijā, ir ļoti daudz neskaidrību. "Jārunā ar pašvaldībām, valdību, atkritumu apsaimniekotājiem un jāsaprot, ko šī sistēma nozīmē finansiāli, par ko pagaidām nav skaidrības," sacīja Sproģe, piebilstot, ka no sākuma jāizprot, vai ieguvumi no šādas sistēmas ieviešanas atsvērs tās radītos zaudējumus.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tomēr otrdien ar balsu vairākumu atbalstīja virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā, kas paredz iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.

Jau ziņots, ka depozīta sistēma ieviešanas process uzsākts, pamatojoties uz vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju iesnieguma.