Darbu var atrast arī bez valsts valodas prasmes: kur tagad strādā Latvijā nonākušie patvēruma meklētāji
Aptuveni pirms gada mediji ziņoja, ka divu gadu laikā (kopš 2016. gada) Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) palīdzējusi tikt pie darba 21 personai ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Jaunākie dati liecina, ka nodarbināto skaits ir manāmi pieaudzis, turklāt patvēruma statusa saņēmēji ieņem visdažādākos amatus.
2017. gada novembrī gan bijis zināms vien par 13 patvēruma statusu ieguvušajiem, kuri joprojām strādā un dzīvo Latvijā. NVA statistika gan neiekļauj tos, kuri darba attiecībās stājušies bez aģentūras starpniecības, kas nozīmē, reālais darba ņēmēju skaits patvēruma statusu saņēmušo personu vidū jau tad bija lielāks.
Sīriešu un eritrejiešu ģimenes bēgļu centrā "Mucenieki"
Atbraukušajiem bēgļiem Latvijā patīk. Viņi mācās valodu un cer drīzumā sākt strādāt.
Galvenokārt nodarbināti ražošanā
Kā portālu Jauns.lv šonedēļ informēja NVA, šobrīd aģentūrā kā bezdarbnieki ir reģistrētas 9 personas ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu. Savukārt darba tiesiskās attiecības ar aģentūras palīdzību līdz šim uzsākusi jau 51 persona ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu, kas kopš 2016. gada bija reģistrējusies NVA kā bezdarbnieks.
Saskaņā ar NVA sabiedrisko attiecību nodaļu, šīs nodarbinātās personas strādā dažādās nozarēs, galvenokārt ražošanas, šūšanas un ar būvniecību saistītos uzņēmumos, kā arī pasažieru pārvadājumu, IT un citās jomās. Cita starpā personas ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu ir nodarbinātas arī pašvaldībās, mazumtirdzniecībā un starptautisko attiecību sfērā.
Saeimas deputātu un Mucenieku bēgļu futbola mačs
Darbu var atrast arī bez valsts valodas zināšanām
Saskaņā ar Imigrācijas likumu, tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem Latvijā ir visām personām, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu, kā arī patvēruma meklētājiem, ja no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ sešu mēnešu laikā nav ticis pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Nodarbinot bēgļus un personas ar alternatīvo statusu, jāņem vērā 2009. gada 7. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 733 Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi un Valsts valodas likuma 6. pants.
Tas nozīmē, ka privātajā sfērā bez valsts valodas zināšanu apliecības personu var nodarbināt tad, ja to darbība neskar likumīgas sabiedriskās intereses – sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību.
Lai veicinātu bēgļu un personu ar alternatīvo statusu iekļaušanos Latvijas darba tirgū, NVA piedāvā latviešu valodas kursus (120 stundu apjomā) katram no sešiem valsts valodas zināšanu līmeņiem.
Sīriešu bēglis Mahmuds Zlavi paraksta nodomu protokolu par stāšanos darbā
Iniciatīvu pieņemt darbā patvēruma meklētāju izrādījusi starptautiskā kompānija SIA „W.E.E.S.A.”.
Bēgļu jautājums būs arī nākamās valdības darba kārtībā
Šobrīd pietiekami konkrētas informācijas par Latvijas turpmāko politiku attiecībā pret patvēruma meklētāju uzņemšanu nav. Kā 20. septembrī, neformālajā Eiropadomes sēdē atzina Latvijas premjers Māris Kučinskis (ZZS), par jauniem bēgļu plūsmas sadales plāniem būs jālemj nākamajai Saeimai.
Sanāksmē arī atzīts, ka pārskatāmā nākotnē aktualizēsies jautājums par jaunu bēgļu sadali starp ES valstīm. "Skaidrs, ka Latvijā par jaunu bēgļu plūsmas sadali būs jālemj jau nākamajam Saeimas sasaukumam. Eiropā šobrīd arvien vairāk izkristalizējas viedoklis, ka ES dalībvalstīm ir vai nu jāuzņem papildu bēgļi, vai arī jādod finansiālais ieguldījums tā dēvētā bēgļu jautājuma risināšanai," pauda Kučinskis.
Premjera birojā informēja, ka sanāksmē tika spriests par aktualitātēm, kas saistītas ar migrāciju Eiropā, un nonākts pie secinājuma, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu ciešāk jāsadarbojas ar Ēģipti šajā jomā.
Šajā kontekstā nākamgad plānots Āfrikas samits Ēģiptē, kurā tiks spriests par šo jautājumu. Lai gan ES izdevies ievērojami samazināt migrantu plūsmu, salīdzinot ar 2015.gadu, nelegālā migrācija joprojām ir milzīga problēma, kas prasa risinājumu. ES dalībvalstu līderi pauda atbalstu sarunām starp ES un Ēģipti un samita noorganizēšanai par migrāciju un ekonomisko sadarbību starp ES un arābu valstīm.
Tāpat migrācijas kontekstā tika spriests par nepieciešamību turpināt ES ārējās robežas aizsardzību. Kučinskis norādīja, ka Latvija turpina atbalstīt ES ārējās robežas aizsardzību, lai tādējādi cīnītos pret cilvēku kontrabandu uz ES.
Raksts tapis projekta "Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā" (Projekta Nr. PMIF/7/2016/1/02) ietvaros. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta īstenošana turpināsies līdz 2018. gada decembrim.
