Friziere īsi pirms pensijas sašutusi: darba stāžā neieskaita gadus, ja pelnīts pārāk maz
“Līdz ar PSRS sabruka arī lielais rajona Sadzīves pakalpojumu kombināts, kura paspārnē darbojās frizētava, kurā strādāju. Meklēju iespējas darbu turpināt un par frizieri sāku strādāt individuālā kārtā – vispirms ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) izsniegtu čeku grāmatiņu, pēc tam kā individuālā uzņēmēja, tomēr mani darba gadi neparādās darba stāžā,” žurnālam "Likums un Taisnība" raksta Senda no Ventspils.
Te bija nauda, te nebija
Vienu laiku bija peļņa, no kā maksāt nodokļus, kādu citu laiku – ne. Katru ceturksni Senda nodeva atskaites par izlietotiem čekiem, katrā nākamajā gadā – VID ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu. Nesen viņa sāka interesēties par paredzamo pensijas apmēru un uzzināja, ka, iespējams, vairāki gadi nav iekļauti darba stāžā: “Iznāk, ka, strādājot sabiedrībai derīgu darbu, izpildot noteiktā laikā visas likumā noteiktās prasības, darbojoties VID uzraudzībā, esmu strādājusi pēc pašas iniciatīvas, un tas reāli nekur neparādās.”
VID ir izdrukas par viņas darbību. “Loģiski – ja nav ieņēmumu, no kuriem atvelk nodokļus, tad nav no kā rēķināt pensiju, bet darba stāžā tiem gadiem pēc loģikas vajadzētu parādīties; nevarētu būt, ka es kā likumpaklausīga pilsone, izpildījusi visas VID prasības, neskaitos, ka esmu strādājusi,” neizpratnē ir lasītāja.
“Pēc kāda likuma panta mana darbošanās neskaitās? Vai varbūt mans darbs no 1992. līdz 2008. gadam saucas citādāk, nevis individuālais komersants,” vaicā Senda.
Nav iemaksu, nav stāža
Ināra Ļuta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte, skaidro:
“Periodā no 1991. līdz 1995. gadam apdrošināšanas stāžā ir ieskaitāmi periodi Latvijā, ja pati persona (pašnodarbinātā statusā) nodarbinātības periodā ir maksājusi sociālo nodokli.
No 1996. gada 1. janvāra apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi. Persona, kura veic individuālo darbu, ir pašnodarbinātā persona, kurai pašai jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, ievērojot kārtību, kāda noteikta normatīvajos aktos darba periodā.
Ja iemaksas nav veiktas tāpēc, ka ienākumi nav sasnieguši noteikto ienākuma robežu, no kuras jāveic iemaksas, tad šis periods neveido apdrošināšanas stāžu. Sākot no 2018. gada 1. janvāra, pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no šiem ienākumiem ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas 5% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai (ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada laikā nesasniedz 50 eiro, tad iemaksas 5% apmērā var neveikt).”
Kāpēc atšķiras darba stāžs
Kāds pastāvīgs žurnāla "Likums un taisnība" lasītājs sākumā nav sapratis, kāpēc atšķiras viņa apdrošināšanas darba stāžs. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā, kur pieejama informācija par prognozējamo vecuma pensiju, viņa kopējais apdrošināšanas stāžs ir vairāk nekā 41 gads.
Pieņemtā lēmuma par invaliditātes pensijas piešķiršanu pielikumā norādīts, ka viņa kopējais stāžs Latvijas pensijai ir 38 gadi 11 mēneši 29 dienas un invaliditātes pensijas aprēķinā ņemti vērā 38 gadi. Līdz 39 gadiem pietrūkst divu (!) dienu. Mūsu lasītājs ar lielu piespiešanos saprata, ka šādos aprēķinos pamatskolā apgūtā teorija par skaitļu noapaļošanu nedarbojas, un “likās mierā”, bet – kāpēc 38 gadi, nevis viens 41 gads?
Izrādās, ka, aprēķinot invaliditātes pensiju, apdrošināšanas darba stāžā ieskaita tikai to laiku, kad cilvēks ir strādājis, nevis to laiku, kad viņš ir bijis bezdarbnieks vai slimojis. Uzzinājis to, mūsu lasītājs nomierinājās pavisam. Vēl Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur viņam visu korekti un saprotami paskaidroja, informēja: ja jūs saņemat invaliditātes pensiju un turpināt strādāt, gadu pēc pensijas piešķiršanas jums pašam jāierodas aģentūrā, lai veiktu pensijas pārrēķinu. To mūsu lasītājs nezināja. Tagad zina un ar visu ir mierā.
