Latvijas Bankas padomes lēmums par aizdevumu "ABLV Bank", visticamāk, varētu būt zināms ceturtdien
Latvijas Bankas padomes lēmums par ārkārtas likviditātes aizdevumu "ABLV Bank", visticamāk, varētu būt zināms ceturtdien, 22.februārī, paziņoja Latvijas Bankā.
Latvijas Bankā skaidroja, ka aizdevuma summa būs krietni mazāka par "ABLV Bank" publiskotajām vēlmēm, proti, 480 miljoniem eiro. "Summu noteiks nevis bankas "ABLV Bank" vēlmes, bet spēja piedāvāt kvalitatīvu vērtspapīru ķīlu, kas ļautu centrālajai bankai atbildīgi un droši izsniegt ārkārtas likviditātes aizdevumu," pauda Latvijas Bankā.
Tāpat centrālajā bankā atzina, ka Latvijas Banka ir sākusi saņemt vērtspapīrus un tie tiek vērtēti.
Savukārt "ABLV Bank" sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte iepriekš norādīja, ka "ABLV Bank" nav lūgusi piešķirt vēl vienu aizdevumu Latvijas Bankai, bet runa ir par jau iepriekš izteikto lūgumu Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem. "Process paredz, ka šis darījums var notikt pa daļām," viņš sacīja.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pirmdien, 19.februārī, Latvijas Banka piešķīra "ABLV Bank" ārkārtas likviditātes aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
