Ar īpašuma nodokli spekulē gan Ernests Gulbis, gan Kargins un Kilbloka

Kādas tad Gulbja īpašumā atklājušās shēmas?

Pirmkārt, viena no kompleksa dzīvojamām ēkām ar kopējo platību 800 kvadrātmetri pamanījusies tikt pie statusa “bibliotēka-muzejs”, kas aptuveni trīs reizes samazina šī īpašuma kadastra vērtību un līdz ar to arī maksājamo nekustamā īpašuma nodokli nekā gadījumā, ja tā skaitītos individuālā māja.

Pēc Valsts zemes dienesta kadastra datiem, šajā ēkā tiešām atrodas bibliotēka, taču līdzās tai šajā pašā ēkā ir arī apmēram 80 kvadrātmetru liela guļamistaba un vēl lielāka ēdamzāle, turklāt nav ne mazāk pazīmju, ka šī ēka nebūtu būvēta individuāliem mērķiem. Šāds statuss “Bibliotēka -muzejs” parasti tiek piešķirts tikai publiski pieejamām ēkām, taču, cenšoties pieteikties par lasītāju šajā – Ernesta Gulbja bibliotēkā, “Aizliegtā paņēmiena” žurnālists no īpašumu tika izraidīts.   

Otrkārt, vēl lielāka ēka, kas atrodas šajā pašā īpašumā, neparādās kadastrā vispār, lai gan tā jau ir gandrīz uzcelta. Šādā gadījumā tas ļauj nekustamā īpašuma nodokli nemaksāt nemaz. Šīs ēkas būvniecībai turklāt nav saņemta Kuldīgas novada būvatļauja, “Aizliegtajam paņēmienam” apstiprināja novada būvvaldē, kas nozīmē, ka tā ir nelikumīga. Pirms vairākiem gadiem esot apstiprināts šīs ēkas būvprojekts, ar ko gan nepietiek, lai ēku celtu. Zīmīgi, ka šī ēka būvprojektā figurē kā mākslas galerija, kas arī ļautu mazināt tās kadastra vērtību, gadījumā, ja tā kadastrā vispār būtu reģistrēta.

Un treškārt, abas šīs ēkas, kā arī vēl septiņas savrupmājas uzbūvētas uz zemes, kurai kadastrā kā izmantošanas mērķis norādīts “lauksaimniecības zemes” un kas uz zemes nodokli ļauj ietaupīt ievērojami. Kuldīgas novada būvvalde gan skaidro, ka, pēc pašvaldības izdotiem noteikumiem, viņu novadā uz lauksaimniecības zemēm, nemainot tās statusu, drīkst būvēt kultūras ēkas, un pieminētā bibliotēka – muzejs neapšaubāmi tāda esot.

Ēkas un zemes statuss ir izšķiroši svarīgs, lai noteiktu tās kadastra vērtību, no kā tālāk jau tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, kas nonāk Latvijas pašvaldību budžetos. Zemes un ēkas izmantošanas mērķi, – vai tas atbilst noteiktajam statusam, kontrolē pašvaldība.

Pēc raidījuma izrādītās intereses, Kuldīgas novada būvvaldes inspektori apmeklējuši Gulbja īpašumu. Kā paskaidroja būvinspektors Raimonds Kalējs, viņi īpašumā patiešām konstatējuši “patvaļīgās būvniecības pazīmes”, bet nekādas sankcijas pagaidām nesekos, gaidīšot, kad dokumenti tiks sakārtoti un tiks saņemta būvniecības atļauju. No īpašnieku puses neesot konstatētas nekādas ļaunprātības, īpašniekam esot tikai aizmirsies izņemt būvatļauju, skaidroja Kalējs.

Savukārt, komentējot “biblitoēkas-muzeja statusu” otrai ēkai, Kalējs norādīja, ka esot noticis pārpratums. Proti, Valsts zemes dienestā iesniegts kļūdains ēkas izmantošanas kods - 1262. Tam būtu bijis jābūt 1110, kas ir dzīvojamā māja. Pēc Kalēja teiktā, kāds, sajaucis kodu, taisot inventarizācijas lietu. Būvvalde jau esot sazvanījusies ar Valsts zemes dienestu, lai novērstu pārpratumu. Tiesa, secināms, ka tādā gadījumā, ja “bibliotēkai-muzejam” tiks mainīts ēkas izmantošanas mērķis uz dzīvojamo māju, tā nevarēs vairs atrasties uz lauksaimniecības zemes, un tad zemes nodoklis būs ievērojami dārgāks.  

Uz NĪN “ietaupa” arī Kilbloka, Kargina dēls, villā “Margarita”

Ar dažādiem paņēmieniem, nekustamā īpašuma nodokļa “atvieglojumus” par saviem īpašumiem izbauda ne vien Latvijas pazīstamais tenisists Ernests Gulbis, bet, piemēram, arī grāmatu izdevēja Vija Kilbloka, Valērija Kargina dēls Rems Kargins, kā arī pašreizējā villa “Margarita” īpašniece Margarita Dāve, vēsta LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens.”

Vijas Kilblokas īpašums atrodas Mežaparkā. Uz tā ir divas ēkas. Kā vēsta Valsts Zemes dienesta dati, viena no tām - priekšplānā esošā - ir 324 kvadrātmetrus liela. Tajā ir piecas istabas, divas halles, vēl istaba virtuve. Ēkas statuss ir savrupmāja, kadastra vērtība ir 165 tūkstoši eiro, un, ņemot vērā nodokļa lielumu šajā gadījumā 0,6%, var aprēķināt, ka gadā par šo ēku izdevējai būtu jāmaksā apmēram 990 eiro. Ar šo viss it kā ir kārtībā, bet šajā īpašumā atrodas vēl viena ēka.

Tās platība ir 250 kvadrātmetru, arī šajā ēkā ir dzīvojamās istabas, turklāt divas, ir arī istaba virtuve, ir baseins, pirts un dušas. Ēkā ir pieslēgta centrālā apkure, ir aukstā un karstā ūdens sistēma. Līdz ar to Valsts zemes dienesta vērtējumā tā arī ir savrupmāja, bet, izrādās, ka nē. Zemes dienesta reģistrā šīs ēkas statuss ir saimniecības ēka, ar klasifikāciju, pie kuras piederas kūtis, sabiedriskās tualetes un pagrabi. Par to parūpējušies šī projekta iesniedzēji.

Un tas automātiski atspoguļojas tās kadastra vērtībā – nekādi simt tūkstoši un vairāk, kā par pirmo ēku, bet gan tikai 23 tūkstoši, un gadā par to nodoklis jāmaksā jau ievērojami mazāks. Tikai 46 eiro.  Tātad nešaubīgi, ka būt šai ēkai par kūti ir daudz izdevīgāk nekā būt savrupmājai, jo savrupmājas statusā tās kadastra vērtība būtu apmēram 111 tūkstoši eiro, un tad jau gada nodoklis būtu apmēram 700 eiro. Jāatzīmē, ka šādā veidā, tiek apiets arī pilsētas plānošanas liegums uz viena zemes gabala būvēt divas individuālās mājas, jo saimniecības ēka tāda neskaitās.

Pati izdevēja raidījumam norādījusi: “Ziniet, es neesmu Rīgas Dome. Es nerēķinu, nereģistrēju, es neesmu kadastru speciālists, ir projekts, viss ir nodots ekspluatācijā.”

Uz Rema Kargina vārda šobrīd reģistrēta villa Adlera, kāpu zonā Bulduros. Kopējā apbūve platība gandrīz hektārs, bet zeme, saskaņā ar tās izmantojamo statusu, izrādās, nav gluži domāta villai, bet gan ārstniecībai un veselībai. Kas, protams, ļauj ieekonomēt ar nodokli.

Kā par individuālās apbūves zemes gabalu kadastra vērtība šajā vietā ir 93 eiro par kvadrātmetru.

Kopā par visu gabalu, gandrīz hektāru jeb 10 000 kvadrātmetriem tātad 930 tūkstoši eiro, un nodoklis (par zemi valsts noteiktais standarts – 1,5%) tātad ir 13 950 eiro gadā.

Bet par ārstniecības zemi kadastra vērtība ir gandrīz divas reizes mazāka. 56,9 eiro par kvadrātmetru, par hektāru tātad 569 000 eiro, un nodoklis gadā 8535 eiro.  

Un ietaupījums gandrīz piecarpus tūkstoši eiro, kas Jūrmalas domei, kurai nodoklis tiek, kā izskatās, nav sevišķi būtiski.

Villa Margarita atrodas Vaivaros, apmēram piecu minūša gājienā no jūras. Pēc bijušā azartspēļu biznesa karaļa Jāņa Dāvja nāves pārgājusi viņa sievas Margaritas Dāves īpašumā, un šobrīd ir izlikta pārdošanā.

Ēka milzīga. Kā liecina gan pārdošanas fotogrāfijas, gan Valsts Zemes dienesta dati, visa kā te ir daudz un iespaidīgi. Neskaitāmas istabas, halles un zāles, arī baseins, solārijs un pirts, kā arī īpaši lielā viesu pieņemšanas zāle 200 kvadrātmetru izmērā, gan arī ziemas dārzs 180 kvadrātmetru platībā.

Un... ir vēl kāds bonus, ko villas pārdevējiem nevajadzētu aizmirst... Izrādās, šai villai piemīt labs ietaupījums uz nekustamā īpašuma nodokli, jo, saskaņā ar šīs ēkas izmantošanas mērķiem, tā vis nav nekāda villa, bet gan atpūtas nams. Jāatzīmē, ka šo statusu parasti piešķir ēkām, kuru istabiņas dažādi interesenti var izīrēt no malas, un varētu jau domāt, ka kādam kādreiz šajā villā arī ir ko izdevies noīrēt, ja vien ne acīmredzams nodokļa ietaupījums, ko šāda statusa pārvērtības nodrošina.

Un proti, kā atpūtas namam šīs ēkas kadastrālā vērtība, kā liecina Valsts Zemes dienesta dati, ir apmēram 300 tūkstoši eiro.

Tātad nodoklis pēc ēku standarta (0,6% no kadastra vērtības) ir 1800 eiro gadā.          

Bet... Ja šī ēka būtu individuālas mājas statusā, kadastra vērtība šai ēkai būtu 825 tūkstoši eiro.

Un nodoklis. Gandrīz pieci tūkstoši eiro gadā.

Izrādās, ka šī arī ir viena no populārām shēmām, it sevišķi Jūrmalā, kā samazināt maksājamo nodokli. Statuss atpūtas nams.