Iļja – pirmais cilvēks Latvijā, kas sev zem ādas ievadījis čipu
Iļja Šnaiders ir pirmais mums zināmais cilvēks Latvijā, kurš zem ādas ievadījis čipu. Tā ir neliela stikla kapsula, kuru, saglabājot tajā attiecīgo informāciju, var izmantot līdzīgi kā e-talonu, bankas vai klienta karti, piekļūt elektroniskām ierīcēm, piemēram, mobilajam telefonam, vai atvērt durvis ar elektronisko atslēgu.
Neiedziļinoties lietas būtībā, tas izklausās diezgan biedējoši – cilvēks iešuj sev rokā elektronisku ierīci, lai bezkontaktā kontrolētu apkārt notiekošo, tā kļūstot par kaut ko līdzīgu kiborgam. Realitāte gan ne tuvu nav tik šausminoša. Interneta plašumos nopērkamais NFC (Near Field Communication) čips ir niecīga izmēra stikla kapsula (apmēram 10 mm gara un 2 mm diametrā), ko iespējams iegādāties par nepilniem 100 eiro. Piegādās to kurjers komplektā ar speciālu ierīci, kas pēc izskata atgādina palielu injekciju šļirci.
Tas gan nenozīmē, ka čipu tā vienkārši pats sev var iešūt vai arī pasaukt palīgā draugu. Mēģināt jau, protams, var, taču izjūtas diez vai būs patīkamas. Taču atrast kvalificētu speciālistu tā uzreiz arī var neizdoties. Kad Iļja par šo tēmu mēģināja runāt ar valsts apmaksātiem dakteriem, viņiem ideja par vienkāršo ķirurģisko manipulāciju, lai ievadītu čipu zem ādas, šķita pietiekami dīvaina, lai atteiktu. Savukārt privātā klīnika, lietojot lokālo anestēziju, to izdarīja piecās minūtēs. Sāpes minimālas, dzīšana ātra un bez komplikācijām. Cena – 75 eiro. Tiesa, klīnikas reģistratore, uzzinot, kāda tieši manupulācija veikta, ar neizpratnes pilnu skatienu pavadījusi Iļju līdz pat izejai...
Čipa programmēšana ir vienkārša un veicama ar mobilā telefona lietotni. Kāds no čipa labums? Vairs nav nepieciešams nēsāt līdzi čipkartes, lai atvērtu durvis vai rediģētu kontaktus mobilajā telefonā.
Nākotnē, neraugoties uz potenciālajām neērtībām, Iļja vēlas pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, taču bankas viņa ideju par maksājumu kartes piesaisti implantētajam čipam pagaidām neatbalsta. Tāpēc pašlaik teju vai vienīgais reālais veids, kā izmantot čipu, ir paša mājokļa durvju atslēgšana – elektroniskā atslēga ir “sapārota” ar čipu.
Visticamāk, tas ir tikai laika jautājums, kad čipu implanti sāks lietot plašāk un kad tie aizstās (vai arī vienkārši pastāvēs līdzās) maksājumu kartes, e–talonus un automašīnas atslēgas. Pagaidām mums ir viens šīs tehnoloģijas celmlauzis – Iļja, bet būs arī nākamie.
Ko simbolizē tavs tetovējums?
Simbolu tur nekādu nav, es esmu transhumānisma piekritējs.
Ko tas nozīmē?
Transhumānisms ir tehnisku risinājumu un uzlabojumu integrēšana cilvēka ķermenī. Tas, kas var uzlabot viņa dzīves kvalitāti. Mākslīgās locītavas un orgāni. Tas laiks neizbēgami pienāks. Principā šis tetovējums simbolizē transhumānismu. Jau tagad ir bioniskās rokas. Pagaidām gan to darbība izskatās briesmīgi, bet es ticu, ka pienāks laiks, kad tās darbosies normāli. Un, iespējams, iekšpusē tās izskatīsies tā.
Plāno pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem?
Esmu par to domājis. Tas ir kutelīgs jautājums. Esmu domājis, vai vispār var izdzīvot tikai ar bezskaidras naudas norēķiniem. Var! Tagad jau var. Ja vien visi cilvēka ienākumi ir pilnībā legāli. Pat ne krimināli, bet tiem jābūt pilnībā legāliem. Alga aploksnē neskaitās.
Bet vai nav tā, ka skaidra nauda ir vienīgais cilvēka nosacītas brīvības garants? Ja sabiedrība pāries tikai un vienīgi uz bezskaidras naudas norēķiniem, cilvēks var tikt pakļauts pilnīgai kontrolei...
Mani tas neuztrauc. Skaidra nauda ir vajadzīga tikai tad, ja ir nelegāli ienākumi. Man nav mānijas, ka kāds mums seko un mūs vada. To ir daudz vienkāršāk izdarīt ar citiem līdzekļiem nekā ar naudu. Kāds baidās, ka masonu līga izseko viņa darbības ar Rimi vai Maximas kartēm? Masonu līga to noteikti nedara, bet VID gan to var darīt. Tādā gadījumā, protams, labāk ir izmantot skaidru naudu.
Un ko iesāksi kara laikā, kad banku norēķini, visticamāk, nedarbosies?
Atkarībā no tā, par kādu karu ir runa. Ja runājam par lokālu konfliktu, tad viss darbosies. Internets kara laikā ir atsevišķa “māksla”. Ir speciālisti, kas to var nodrošināt. Esmu sekojis interneta attīstībai Libānas konflikta laikā – viss no vadiem pārgāja uz radio signāliem. Telefonija turpināja darboties, viss darbojās. Ja runājam par globālu karu, tad visas vērtības, gan morālās, gan materiālās, strauji mainīsies un nebūs nozīmes ne skaidrai, ne bezskaidrai naudai. Kāds mainīs mēbeles pret maizi, kāds zeltu pret ūdeni utt. Mani tas, protams, baida, bet, ja es tur neko nevaru mainīt, tad man negribas par to domāt.
