Banku uzraugi skaidro, kāpēc no Latvijas bankām aizplūst simtiem miljonu eiro

Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) Kasjauns.lv informēja, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas bankās nerezidentu noguldījumi ir samazinājušies par 763 miljoniem eiro. Presē izskanējušas versijas, ka noguldījumu summa ir sarukusi vēl krasāk – par miljardu eiro. Tas nozīmē, ka ik mēnesi Latvijas bankas vidēji pamet ap 3% no visiem nerezidentiem.

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka īpaši skaudri to izjutusi pēc aktīviem Latvijas otrā lielākā banka - ABLV banka. Šī gada pirmajos mēnešos noguldījumi tās kontos samazinājušies par 251,6 miljoniem eiro. Ja ABLV bankas klientu skaits saruks apmēros, kā tas bijis šī gada sākumā, tad pēdējais bankas klients no tās savu naudiņu izņems 2019. gada vidū.

Banku uzraugi ABLV uzlikuši 3 166 683 eiro lielu naudas sodu par to, ka tā varētu būt nepietiekami uzraudzījusi netīrās naudas atmazgātājus – nerezidentus. Tādēļ banka nu pastiprinājusi uzraudzību un pati no saviem kontiem „padzen” šaubīgos klientus, kuru apkalpošana rada ievērojamu risku. Te jāteic, ka 86% ABLV klientu ir nerezidenti no NVS valstīm, pārsvarā Krievijas. Tie tad arī varētu būt šie šaubīgie klienti, netīrās naudas atmazgātāji, kuri bijuši spiesti no kontiem izvākt ceturtdaļmiljardu eiro.

„Bankas, kuras apkalpo nerezidentus noguldījumu samazināšanos izjūt visvairāk”

FKTK Komunikācijas daļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte Kasjauns.lv pastāstīja: „Statistikā redzams, ka pēdējos trīs mēnešos nerezidentu noguldījumu atlikumam visā Latvijas banku sektorā ir tendence samazināties (martā par 3,4% jeb 384 miljoniem eiro; februārī par 1,5% jeb 185 miljoniem, bet janvārī par 3% jeb 194 miljoniem eiro).

Protams, ka tās Latvijas bankas, kuru darbība koncentrējas uz nerezidentu apkalpošanu, šo tendenci izjūt vairāk.

FKTK noguldījuma atlikuma samazinājumu skaidro ar to, ka, pirmkārt, bankām ir jāievēro stingrākas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un, lai šīs prasības ievērotu, bankas pārskata savu klientu bāzi un tām nākas atteikt sadarbību kādam no esošajiem klientiem. Otrs faktors ir Krievijas ekonomikas tempu samazināšanās, kas atspoguļojas mazākā naudas plūsmā un noguldījumu atlikumā banku kontos.

Treškārt, šo tendenci ietekmē arī ASV dolāra kursa svārstības - tā kā no visiem nerezidentu noguldījumiem Latvijas bankās 66% ir ASV dolāros, gada pirmajos mēnešos pieaugot eiro vērtībai pret ASV dolāru, arī noguldījumu apjoms ASV dolāros banku bilancēs krītas.

Kopējo banku sektora nerezidentu noguldījumu apjoma atlikumu, pirmajos trīs mēnešos ietekmēja arī „Trasta komercbankas” licences anulēšana”.

Savukārt biznesa izdevums „Forbes” raksta, ka tagad, pastiprinoties cīņai pret netīrās naudas atmazgāšanu, vairākums Latvijas banku saviem klientiem – nerezidentiem pieprasa pierādījumus, ka viņi savās valstīs nomaksājuši visus nodokļus un aizpildīt anketas, ka viņu nauda ir tīra jeb iegūta legālā ceļā. Ja rodas kādas šaubas par nerezidenta godīgumu, viņam netiek atļauts atvērt kontu Latvijas komercbankā.

Elmārs Barkāns/Foto: Shutterstock