Teju piektdaļa Igaunijā patērētā stiprā alkohola iegādāta Latvijā
Tā kā akcīzes nodoklis Igaunijā ir augstāks nekā Latvijā, Igaunijā jūnijā 18% no patērētā stiprā alkohola tika iegādāti Latvijas veikalos, un tas nozīmē, ka Igaunijas valsts budžets zaudē būtisku daudzumu no akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem, paziņoja Igaunijas Alkohola ražotāju un alkohola importētāju asociācija.
"[Alkohola] pārrobežu tirdzniecība ar Latviju katru mēnesi rada arvien nopietnākas nodokļu problēmas, un mēs nepārtraukti cenšamies informēt par to politiķus un amatpersonas. No janvāra [alkohola] pārdošana veikalos Latvijas robežas pusē ik mēnesi ir dubultojusies, un Igaunija šogad vien zaudēs 15-20 miljonu eiro ieņēmumus no alkohola nodokļiem," paziņojumā citēts asociācijas vadītājas Neles Peilas teiktais.
Viņa uzsvēra, ka valdība maldās, uzskatot, ka alkohola pārdošanas apmēra kritums tirdzniecības vietās Igaunijā liecina, ka krasi sarūk alkoholisko dzērienu patēriņš valstī. Patiesībā tas ir rezultāts milzīgam pārrobežas tirdzniecības pieaugumam," viņa norādīja.
Igaunijas Alkohola ražotāju un alkohola importētāju asociācijas vadītāja piebilda, ka pārrobežu tirdzniecība un nelegālā alkohola patēriņš apdraud mazo veikalu lauku teritorijās pastāvēšanu, bet lielie tirdzniecības tīkli ir brīdinājuši, ka lielas daļas alkohola tirgus zaudēšana var likt tiem paaugstināt pārtikas cenas.
Asociācija uzsver, ka risinājums ir atcelt šogad spēkā stājušos akcīzes nodokļa paaugstināšanu un nākotnē plānoto nodokļa palielināšanu saskaņot ar iedzīvotāju algu pieauguma tempu, nevis uztvert alkohola akcīzes nodokli kā neizsmeļamu budžeta ieņēmumu avotu, kuram nav nekādu blakusefektu.
Kopš marta akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā ir bijuši par apmēram 10% mazāki nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, norādīja Peila.
Igaunijas Alkohola ražotāju un alkohola importētāju asociācijas dati ir balstīti uz asociācijas biedru pārdošanas datiem par šā gada pirmo pusi, kā arī pasūtījumiem un prognozēm par visu šo gadu.
BNS
