Baltijas valstīs ir līdzīgs ārzonu darbības regulējums

Kā raksta laikraksts "Dienas Bizness", par to liecina advokātu biroja "BDO Zelmenis & Liberte" pētījums par ofšoru ierobežošanas pasākumiem Baltijā.

"Baltijas valstīs lielas atšķirības nav, tāda ir vērojama, salīdzinot Baltiju ar Skandināvijas valstīm vai ar ASV un Vāciju," skaidro "BDO Zelmenis & Liberte" partneris Jānis Zelmenis.

Valstīm ar dažādiem ekonomiskajiem modeļiem ir ļoti atšķirīgas nodokļu un sociālās aizsardzības sistēmas. "Ir superlielvalsts ASV, kur ir vissarežģītākā un bargākā nodokļu likumdošana un izpildes režīms, ir Eiropas lielvalstis Vācija un Francija ar līdzīgu nodokļu kodeksu un augstu sociālās aizsardzības režīmu, taču naivi ir cerēt, ka, šos supervalstu nodokļu kodeksus ieviešot Latvijā, valsts maks pildīsies ar nodokļu ieņēmumiem daudz vairāk nekā pašlaik," akcentē jurists.

Savu teikto viņš pamato ar to, ka ASV un Vācijai ir citāds tautsaimniecības modelis nekā Latvijai. "Proti, ASV ir valsts, kura ietekmē ļoti daudzus procesus pasaulē un eksportē kapitālu, savukārt Latvija spiesta importēt, nevis eksportēt kapitālu, tāpēc tas, kas labi der ASV vai Zviedrijai, diemžēl neder Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un citām valstīm. Tāpat kā cilvēkiem zeķes, arī nodokļu politikā viens izmērs neder visiem," uzsver Zelmenis.

Viņaprāt, Latvijai, kura zvejo investīcijas, strauji apgrūtināt (ar papildu prasībām un ierobežojumiem) pašu ofšoru rīcību vai citu personu darījumu slēgšanu (maksājumu veikšanu) ar ofšoriem, ja to pašu neveic Lietuva un Igaunija, nozīmē zaudēt savu konkurētspēju. "Nevienā Baltijas valstī nav ierobežojumu ar ofšoru saistītām kompānijām sniegt pakalpojumus. Piemēram, ja arhitekts nodibina kompāniju ārzonā, kura reģistrē meitas kompāniju tajā pašā valstī, kur dzīvo arhitekts un šī meitassabiedrība sniedz pakalpojumus tirgū, tad ne Latvijā, ne Lietuvā, ne Igaunijā nav būtisku ierobežojumu tirgū salīdzinājumā ar jebkuru citu kompāniju, kas sniedz pakalpojumus vai nodarbojas ar ražošanu," stāsta Zelmenis. Faktiski fiziskām personām nav aizlieguma sniegt pakalpojumus caur sev 100% piederošām kompānijām.

"Ja kaut ko tādu politiķi mēģinās aizliegt, tad var gadīties, ka (..) cilvēki šādas kompānijas dibinās Igaunijā vai Lietuvā, bet ne Latvijā," brīdina Zelmenis.

Latvijai un Lietuvai ir tā dēvētais ārzonu melnais saraksts, savukārt Igaunijai ir baltais saraksts, kurā ir valstis ar līdzīgu nodokļu režīmu. "Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinā ne Lietuvā, ne Latvijā izdevumi netiek uzskatīti par atskaitāmiem, ja darījums tiek kārtots ar melnajā sarakstā iekļautā valstī (teritorijā) reģistrētu kompāniju - savā valstī ir jāsamaksā speciāls ieturējuma nodoklis. Līdzīga kārtība ir arī Igaunijā," skaidro jurists. Viņš gan atzīst, ka Igaunijas baltais saraksts ir līdzīgs analogiem sarakstiem Somijā, Zviedrijā, Dānijā, kur noteikts: ja uzņēmumu ienākuma nodoklis ir zemāks vairāk nekā par 10%, tad jāmaksā papildu nodoklis šajā valstī.

Latvijai un Igaunijai jautājumā par tirgus cenām ir līdzīgs regulējums, bet Lietuvā ir citādāk, proti, likums pieprasa uzņēmumiem veidot īpašu dokumentāciju - savu darījumu motivāciju, lai nodokļu administrācijai, atnākot uz pārbaudi, varētu paskaidrot, kāpēc ar kādu ir slēgti darījumi un par kādām konkrētām cenām. "Ja šādas dokumentācijas nav, tad Lietuvas nodokļu administrācijai ir tiesības darījumu cenas apšaubīt, ka tās ir pārāk zemas vai pārāk augstas, un tad jau nodokļu maksātājam jāpierāda sava cenu politika," situāciju raksturo Zelmenis.

Patiesā labuma guvēju atklāšana kā obligāta prasība ir tikai tiem, kuru īpašnieks vai kapitāldaļu turētājs 25% vai vairāk ir Latvijas tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļautā teritorijā reģistrēta kompānija. Šādām kompānijām vajadzētu liegt iespēju piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. Liegums par piedalīšanos valsts iepirkumos būtu attiecināms arī uz tām kompānijām, kurās nav ofšoru kapitāla, bet kuru darījumu apmērs ar ofšorkompānijām pārsniedz 25% no iepriekšējā taksācijas gada apgrozījuma.

Lai arī Latvijā darījumi ar ofšoriem jau šobrīd tiek aplikti ar papildu ieturējuma nodokli, līdzīgi kā tas ir citās Baltijas un Eiropas Savienības dalībvalstīs, tomēr Zelmenis nezināja nosaukt nevienu valsti, kur ofšoriem, to meitasabiedrībām būtu liegts piedalīties valsts un pašvaldību iepirkuma konkursos. "Kāda jēga ziņas par beneficiāriem atkārtoti stiept uz Uzņēmumu reģistru, ja šāda informācija ir katras Latvijas komercbankas rīcībā?" tā ideju Komerclikumā iekļaut normu, ka ir jānes uz Uzņēmumu reģistru izziņa par patiesā labuma guvēju fizisko personu, komentē Zelmenis.

Viņš prognozē - ja šāda norma patiešām tiks iekļauta, tad tā nevis piespiedīs atklāt ofšoru īpašniekus, bet gan apgrūtinās visus Latvijā strādājošos uzņēmumus. "Kā advokāts varu prognozēt, ka ofšoru apkarošanas pasākumi radīs papildu darbu daudziem advokātiem un fiduciāro pakalpojumu sniedzējiem, vēl vairāk - ja būs ofšori, kuri gribēs turpināt strādāt Latvijā, tad par to īpašniekiem deklarēsies trasta sabiedrību nolīgti juristi, taču var gadīties, ka daļa kompāniju Latviju pametīs, bet valsts papildus iegūs bezdarbniekus," rezumē jurists.

Saeima vakar nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus Komerclikumā, kas prasīs atklāt uzņēmumu patiesā labuma guvējus jeb ofšoru īpašniekus. Saeima grozījumus likumā atzina par steidzamiem un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Likuma grozījumos ietverta prezumpcija, ka par sabiedrības patiesā labuma guvēju ir uzskatāms sabiedrības dalībnieks, kurš ir fiziskā persona. Līdz ar to likumprojekts nosaka pienākumu dalībniekam, fiziskai personai, kurai pieder vismaz 25% no sabiedrības daļām, sniegt ziņas Uzņēmumu reģistram, norādot personas, kuras labā daļas tiek turētas.

Likumprojekts noteic gadījumus, kuros dalībniekam jāiesniedz pieteikums par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem Uzņēmumu reģistram. Pirmkārt, ja dalībniekam pieder vismaz 25% no daļām un dalībnieks ir juridiska persona, attiecīgajam dalībniekam jāiesniedz pieteikums par attiecīgās sabiedrības patiesajiem labuma guvēju. Otrkārt, gadījumā, ja dalībniekam pieder 25% no daļām un dalībnieks tur šīs daļas citas personas labā, dalībniekam tiek noteikts pienākums iesniegt pieteikumu par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem.

Abos iepriekš minētajos gadījumos dalībniekam pieteikumā par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem jānorāda persona, kura uzskatāma par sabiedrības patieso labuma guvēju atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem.

Likumprojekts definē, kuras daļas ņem vērā, nosakot, vai dalībniekam pieder vismaz 25% no daļām. Pirmkārt, ņem vērā daļas, kuras cita persona tur savā vārdā, bet dalībnieka vai tā izšķirošajā ietekmē esošas kapitālsabiedrības labā.

Otrkārt, daļas, kuras pieder dalībnieka izšķirošajā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai, arī ņem vērā, nosakot, vai dalībniekam ir jāiesniedz pieteikums par sabiedrības patieso labuma guvēju.

Treškārt, daļas, kuras pieder citiem dalībniekiem, ja dalībniekam, pamatojoties uz vienošanos ar citiem dalībniekiem ir tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekļu vairākuma ievēlēšanu vai lēmuma par akciju sabiedrības padomes locekļu vairākuma ievēlēšanu, ņem vērā, nosakot attiecīgā dalībnieka ietekmi konkrētā sabiedrībā.

Ceturtkārt, gadījumā, ja dalībnieks ir saņēmis daļas kā saistību nodrošinājumu, piemēram, komercķīlas veidā, un attiecīgajam dalībniekam ir piešķirtas tiesības izmantot no daļām izrietošās balsstiesības, tad attiecīgās daļas ņem vērā, nosakot, vai konkrētajam dalībniekam ir pienākums iesniegt pieteikumu par sabiedrības patiesā labuma guvēju.

Piektkārt, gadījumā, ja dalībnieks dalībnieku sapulcē pārstāv citu dalībnieku un, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu var citam dalībniekam piederošās balsstiesības izmantot pēc saviem ieskatiem, arī šīs daļas tiek ņemtas vērā, nosakot, vai attiecīgajam dalībniekam ir pienākums sniegt pieteikumu par sabiedrības patieso labuma guvēju.

Likumprojekts definē arī gadījumus, kuros dalībnieks ir atbrīvots no pienākuma iesniegt Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par sabiedrības patiesā labuma guvējiem. Pirmkārt, ja dalībnieks atbilst likumprojektā noteiktajai prezumpcijai par patieso labuma guvēju, tas ir, dalībnieks ir fiziska persona un atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām pazīmēm - dalībniekam pieder vismaz 25% no sabiedrības daļām, tam nav jāiesniedz pieteikums par sabiedrības patieso labuma guvēju, jo par sabiedrības patieso labuma guvēju uzskatāms minētais dalībnieks.

Otrkārt, ja dalībnieks ir Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai personālsabiedrība, dalībnieks ir atbrīvots no šāda pienākuma izpildes. Ievērojot, ka saskaņā ar Komerclikuma 187.panta sesto daļu sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistrs ir iesniedzams Uzņēmumu reģistrā un saskaņā ar Komerclikuma 8.panta otrās daļas 4.punktu ziņas par personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem un komandītiem tiek ierakstītas komercreģistrā, tad informācija par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem un personālsabiedrības biedriem ir pieejama Uzņēmumu reģistrā.

Līdz ar to, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā pieejamām ziņām, ir iespējams izsekot dalībnieka mātes sabiedrību struktūrai, ja tajā ietilpstošie subjekti ir Latvijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai personālsabiedrības. Ņemot vērā minēto, pieteikums par patiesajiem labuma guvējiem ir iesniedzams tikai tajā gadījumā, ja dalībnieku struktūrā ir ietvertas citās valstīs reģistrēta sabiedrības.

Treškārt, ja dalībnieks ir Latvija reģistrēta akciju sabiedrība un ziņas par tās patiesajiem labuma guvējiem ir iesniegtas Uzņēmumu reģistram. Tādējādi, ja par dalībnieku pašu jau ir sniegtas ziņas Uzņēmumu reģistram, tad atkārtoti šādas ziņas nav jāsniedz.

Ceturtkārt, ja dalībnieks ir Latvijā reģistrēta biedrība, nodibinājums, politiskā partija vai kooperatīvā sabiedrība, tad pieteikums par komercsabiedrības patieso labuma guvēju nav jāiesniedz. Šāds regulējums pamatojams ar apstākli, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums, savukārt par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība.

Piektkārt, dalībnieks tiek atbrīvots no pienākuma iesniegt paziņojumu par sabiedrības patiesā labuma guvēju, ja dalībnieka akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai regulētā tirgū trešajā valstī. Minētais atvieglojums paredzēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem.

Sestkārt, ja dalībnieks saskaņā ar likuma prasībām ir paziņojis par būtiskās līdzdalības iegūšanu finanšu un kapitāla tirgu uzraugošajai institūcijai, tam nav jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā apliecinājums par attiecīgās sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Minētais atvieglojums paredzēts, ņemot vērā, ka atsevišķiem subjektiem ir speciālajos likumos noteikts pienākums sniegt ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Atbilstoši likumprojektam pieteikumā par patieso labuma guvēju Uzņēmumu reģistram norāda sabiedrības patiesā labuma guvēja vārdu, uzvārdu, personas kodu. Ja personai nav personas koda, - dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi. Turklāt pieteikuma veidlapas apstiprinās Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot vienotas informācijas iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem.

Likumprojekts arī noteic termiņu, kādā jāiesniedz pieteikums par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem. Pirmkārt, dibinot sabiedrību, dibinātājs vienlaikus ar citiem dibināšanas dokumentiem Uzņēmumu reģistrā iesniedz pieteikumu par komercsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Ja minētais dokuments nav iesniegts, Uzņēmumu reģistrs ir tiesīgs pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu un nereģistrēt sabiedrību. Savukārt sabiedrību dalībnieku maiņas vai pamatkapitāla palielināšanas gadījumā attiecīgs pieteikums jāiesniedz 14 dienu laikā no dienas, kad dalībnieks ieguvis vismaz 25% no daļām. Tāpat pieteikums jāiesniedz arī gadījumā, kad citu iemeslu dēļ mainās sabiedrības patiesais labuma guvējs - pieteikums jāiesniedz 14 dienu laikā, kad attiecīgajam dalībniekam vajadzēja uzzināt par personu, kura uzskatāma par sabiedrības patieso labuma guvēju.

Saskaņā ar likumprojektu ziņas par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem nav publiski pieejamas. Tiesības iepazīties ar ziņām par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem ir tikai tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.

LETA