ZM apturējusi vairāk nekā miljona latu vērto zušu mazuļu iepirkumu

Eiropas zutis ir aizsargājama suga, un to skaits ir ļoti mazs. Tā kā zutis ir tik jūtīga zivs, ka nepakļaujas mākslīgai audzēšanai, tad mazuļi ir jāiepērk no ārvalstīm, kur tos pie Anglijas un Francijas krastiem nozvejo noteiktā laikā no februāra līdz aprīlim. Iepirkumu ZM uzticēja veikt valsts zinātniskajam centram BIOR, kuram ir pieredze zivju audzēšanā un izpētē.

Arī iepriekšējos gados informācija, ka Latvija iepirks zušus, parādījās arī Eiropas Savienības vēstneša pielikumā. Taču konkursā pieteicās tikai viens pretendents – Čehijā reģistrēts uzņēmums. Līdz ar to 2011.gadā Latvijas upēs un ezeros nonāca vairāk nekā 300 tūkstošus zušu mazuļu, par kuriem valsts institūts samaksāja 205 tūkstošus latu. Nākamajā gadā jau atkal uzvarēja šī pati Čehijā reģistrētā firma, bet nu jau Latvijas iekšējos ūdeņos ielaida vairāk nekā miljons caurspīdīgajām lapiņām līdzīgos mazuļus. Arī rēķins bija ievērojamāks - 576,8 tūkstoši latu.

Tomēr šonedēļ, kad bija jāizsludina pēdējais iepirkums šajā vērienīgajā trīs gadu Eiropas Zivsaimniecības fonda projektā, uzzinot satraucošu informāciju, konkurss apturēts.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga atzina, ka ir saņemta informācija no kaimiņvalstīm un arī no Eiropas Komisijas, ka Latvija iepērk zušus stipri dārgāk kā vidēji Eiropā. Pēc viņas teiktā, pirmajā gadā cena par mazuli bijusi 67 santīmi, bet otrajā gadā - 56 santīmi. Tomēr raidījumā atzīmēja, ka vidēji augstākā cena, kas Eiropā tiekot maksāta par vērtīgās zivs mazuli, esot aptuveni 16 santīmi, kas ir četras reizes mazāk nekā cena, par kādu mazuļus pirmajā gadā iepirka BIOR. Līdz ar to radušās aizdomas par kopējo sadārdzinājumu šajā projektā aptuveni 568,4 tūkstošiem latu.

Lai gan BIOR direktora Rafaela Joffes izstrādātajā konkursa nolikumā pretendentam izvirzītas augstas prasības – jābūt pieredzei starptautiskos projektos, un jādarbojas zušu aizsardzības un atjaunošanas jomā - informācija par konkursā uzvarējušo Čehijas uzņēmumu, liek šaubīties ne tikai par tā spējām zivju aizsardzībā, bet ļauj izteikt minējumu, ka tā ir "pastkastītes firma", kas radīta tikai vienam darījumam.

Atbilstoši raidījuma sniegtajai informācijai Prāgas centrā reģistrētā "Marten Business Group" dibināta 2009.gadā, ar pamatkapitālu nedaudz virs pieciem tūkstošiem latu. Firma pilnībā pieder Kiprā reģistrētam ofšoram, kas tālāk pieder divām tādām pašām pastkastītes firmām. Turklāt tās apgrozījums 2010.gadā bija nulle, bet firmas amatpersona ir kāds brits Niki Cutts-White, kas pēc internetā atrodamām ziņām ir advokāts, kurš, pēc klientu pieprasījuma, dibina ofšorus. Pēc žurnālistu rīcībā esošām ziņām tieši britu advokāta paraksts ir uz līguma par zušu mazuļu piegādi Latvijai.

BIOR direktora vietnieks administratīvajos jautājumos Zigfrīds Rozentāls atzina, ka institūta rīcībā nav bijusi informācija, ka zušu konkursā uzvarējušā uzņēmuma apgrozījums 2010.gadā bijis nulle. "Nu, patiesībā tādi dati neparādījās, viņš parādījās kā ģenerāluzņēmējs un bija vēl apakšuzņēmējs, viņus saistīja līgums. Un atlases dokumentos viss bija kārtībā," sacīja Rozentāls.

Vienlaikus raidījums atzīmē, ka vērīgi pētot fotoattēlus no pagājušā gada zušu mazuļu ielaišanas Latvijas ūdeņos var pamanīt, ka vērtīgā krava iepakota kastēs ar firmas "UK Glass Eels" uzrakstu. Tā ir lielākā un pazīstamākā firma šajā biznesā un tās cenas visiem šajā jomā iesaistītajiem ir zināmas.

Kāpēc BIOR izvēlējās zušus pirkt nevis pa tiešo, bet caur starpnieku un par četrkārt lielāku summu, tiks noskaidrots ZM auditā.

ZM valsts sekretāre Dace Lucaua atzīmēja, ka tas ir ārkārtas audits. "Man būtībā nenāk prātā, ka mēs būtu veikuši (auditu) vēl par kaut ko citu. Jāsaprot, kā šī cena veidojas, tas ir rets sarežģīts produkts," teica Lucaua.

Savukārt LAD direktore Vītola-Helviga atzina, ka, ja pierādīsies negodīga rīcība, būs jādomā, ko darīt ar pārmaksāto naudu. "Ja tas pierādīsies, tas būs ļoti neglīti, un tad būs jādomā, ko darīt ar pārmaksāto naudu," sacīja LAD direktore.

No BIOR institūta galvenie atbildīgie ir BIOR zivju audzētavas "Tome" vadītājs Ivars Putviķis, kurš šo projektu vadīja, un jau pieminētais Rozentāls, kurš organizēja iepirkuma procedūru. Pēc raidījumā vēstītā, viņi apgalvo, ka zušu mazuļu piegāde viņiem esot uzspiesta. Līgums neesot parakstīts, iekams savu akceptu nebija devušas kontrolējošās iestādes. Turklāt ministrija pati pirmajā gadā esot bijusi gatava maksāt par vienu zuša mazuli nepilnus trīs latus.

Tāpat Putviķis pavēstīja, ka saceltā ažiotāža ap zušu konkursu ir nepamatota. "Divus gadus visiem bija pieejamas gan cenas, gan daudzums, kāpēc šis jautājums pacēlās tieši tagad, kad izsludināts tieši jaunais iepirkums?" viņš retoriski vaicāja.

Raidījums arī sazinājies ar Anglijas firmu, kas Latvijai zušu mazuļu piegādāja. Tās pārstāvis apstiprinājis, ka uz jaunajām demokrātijas valstīm tā izmantojot strapniekfirmas, jo valsts iepirkumos jāformē daudz dokumentu un bieži tie ir valsts valodā. Čehu firma pirmo reizi parādījusies saistībā ar Latviju. Cik tā angļu zvejniekiem samaksāja par zivju mazuļiem līgums liedzot atklāt, taču cena tirgū tik lielam apjomam pagājušajā gadā nav pārsniegusi 16 santīmu par vienu zuša mazuli.

Tāpat raidījums pieļauj, ka, iespējams, šogad zušu mazuļi kā plānots Latvijas ezeros un upēs nenonāks, jo izmeklēšanai vajadzīgas vairākas nedēļas. Bet jaunu iepirkumu līdz maijam, kas ir vēlākais mazuļu ielaišanas laiks, noorganizēt nepaspēs. Tomēr tas nepārvelk svītru dabai nozīmīgā projekta īstenošanai, jo finansējums tam būs pieejams vēl arī nākamgad.

Jau vēstīts, ka martā LAD bija plānojis sākt pieņemt pieteikumus atbalstam Eiropas zušu ielaišanai Latvijas ezeros.

BNS, Foto: Shutterstock