Pie padomju karavīru pieminekļa Vīnē uzgleznoti divi kolonijā nomocītā krievu opozicionāra Alekseja Navaļnija portreti

Portreti, kas uzgleznoti ar krāsas aerosolu, tika pabeigti trešdien. Tie atrodas uz sienas aiz padomju karavīru pieminekļa, kas jau tika nokrāsots Ukrainas karoga krāsās - zilā un sarkanā - pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.

Siena ir daļa no Švarcenbergu pils (Palais Schwarzenberg), kas pieder bijušā Čehijas ārlietu ministra Karela Švarcenberga dižciltīgajai ģimenei. Švarcenbergs nomira pērnā gada novembrī. 

Piemineklis, kurā attēlots padomju karavīrs, tika uzcelts pēc tam, kad Vīni 1945.gadā ieņēma padomju armija. Austrija no 1945. līdz 1955.gadam bija sadalīta okupācijas zonās, līdz tā 1955.gadā atguva pilnīgu suverenitāti.

"Šis monuments piemin diktatūras upurus, un Navaļnijs ir acīmredzams diktatūras upuris," Austrijas ziņu aģentūrai APA paziņoja Švarcenbergu ģimenes fonda pārstāvis Maksimiliāns Šafgočs. 

Navaļnija portretus uzgleznoja Austrijas grafiti mākslinieku duets "Joel Gamnou". Viens no šī dueta māksliniekiem Jonatāns Gamperls paziņoja, ka "mēs līdz šim esam saņēmuši tikai pozitīvas atsauksmes".

Krievijas tautiešu organizāciju koordinācijas padome (KSORS), kas ir tuva Krievijas vēstniecībai Austrijā, sociālajā tīklā "Facebook" žēlojās, ka siena aiz padomju karavīru pieminekļa tiek "ļaunprātīgi izmantota politiskiem mērķiem".

Improvizēts Navaļnija memoriāls pretī Krievijas vēstniecībai pēdējo divu nedēļu laikā divreiz tika novākts. Vīnes prokuratūra apsver, vai sākt šo incidentu izmeklēšanu, ziņoja APA. 

47 gadus vecais Navaļnijs 16. februāri nomira Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3 “Polārais vilks”, kas ir viena no visskarbākajām brīvības atņemšanas iestādēm Krievijā gan režīma, gan apstākļu ziņā. Interesanti, ka īsu brīdi ziņa par Navaļnija nāvi bija Krievijas resursu galvenā ziņa, un kā pēc komandas tā pazuda.

14. februārī Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša paziņoja, ka viņu jau 27. reizi ieslodzījuma laikā nosūtīja uz soda izolatoru. Kolonijā viņš izcieta 19 gadu ieslodzījumu, ko uzskata par Krievijas diktatora Vladimira Putina atriebību par opozicionāra darbību.

Sākotnēji par nāves cēloni norādīja trombu, pēc tam "pēkšņas nāves sindromu", bet viņa līķi vairāk nekā nedēļu atteicās atdot mātei Ludmilai, aizbildinoties ar analīžu nepieciešamību. Līdz tam viņai izteica ultimātu piekrist slepenām bērēm, pretējā gadījumā Navaļniju apglabātu turpat kolonijā un mātei tikai parādītu svaigu kapu vai arī vispār ar viņa līķi "kaut kas notiktu". “Laiks nestrādā jūsu labā, līķis trūd,” izmeklētājs tiešā tekstā paziņojis mātei.

Pēc ilgas vilcināšanās varas iestādes beidzot atļāva Navaļnija radiniekiem viņu apbedīt, un 1. marta atvadu ceremonijā viņu pēdējā gaitā pavadīja daudzi tūkstoši ļaužu, tostarp skandējot pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu vērstus lozungus. Zemes klēpī viņu guldīja, skanot viņa iemīļotās filmas "Terminators 2" melodijai.

Zīmīgi, ka tad, kamēr Navaļnijs vēl bija dzīvs, Putins nekad publiski neminēja viņa vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai pievienojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas, cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem. Tikai pēc Navaļnija nāves Kremļa saimnieks spēja izspiest no sevis viņa vārdu, demonstratīvi vienaldzīgi komentējot opozicionāra nāvi.

2020. gada 20. augustā Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģenti mēģināja viņu noindēt ar nervu paralītisko vielu "Novičok", un viņam kļuva slikti lidojumā no Tomskas uz Maskavu. Pēc lidmašīnas avārijas nosēšanās Omskā, viņu vairākas dienas turēja vietējā slimnīcā, līdz Putins ļāva aizvest ārstēšanai uz Vāciju. Šajā laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti sacentās asprātībā par Navaļnija pēkšņās saindēšanās iemesliem, taču nekad neatzina savu vainu viņa noindēšanas mēģinājumā.

2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu" un "terorismu". Pagājušā gada decembra beigās viņu pārveda uz īpašā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, un gluži kā iepriekš cietumā turpināja regulāri iesēdināt soda izolatorā. Taču arī šādos ilgstošas spīdzināšanas apstākļos Navaļnijs turpināja vērsties gan pret Putina režīmu, gan pret Krievijas asiņaino iebrukumu Ukrainā.

Vienlaikus tika iznīcināts viņa vadītais Korupcijas apkarošanas fonds, par "ekstrēmistiem" un "teroristiem" pasludinot tā darbiniekus un atbalstītājus. Lielā mērā Putina žulti izraisīja Navaļnija organizācijas izveidotā dokumentālā filma par naudas kārē apsēstā diktatora pasakainajām bagātībām un savdabīgo gaumi, kuras publicēšanas laiks sakrita ar Navaļnija atgriešanos. Šai filmai bija vairāk nekā simts miljonu skatījumu.