foto: EPA/Scanpix
Spānijas, Īrijas, Slovēnijas un Maltas līderi ir gatavi atzīt Palestīnas valsti
ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs, Spānijas premjers Pedro Sančess un Slovēnijas premjers Roberts Golobs samitā Briselē
Pasaulē
2024. gada 23. marts, 20:58

Spānijas, Īrijas, Slovēnijas un Maltas līderi ir gatavi atzīt Palestīnas valsti

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Spānijas, Īrijas, Slovēnijas un Maltas līderi paziņojuši, ka ir gatavi atzīt Palestīnas valsti uzskatot, ka tas ir “vienīgais veids, kā panākt mieru un drošību” kara pārņemtajā reģionā.

Četri līderi piektdien pulcējās Briselē samita laikā, lai apspriestu savu "gatavību atzīt Palestīnu", piebilstot, ka ir gatavi to darīt, "ja tas var dot pozitīvu ieguldījumu un apstākļi tam ir piemēroti".

"Mēs esam vienisprātis, ka vienīgais veids, kā panākt ilgstošu mieru un stabilitāti reģionā, ir divu valstu risinājuma īstenošana, Izraēlas un Palestīnas valstīm dzīvojot blakus, mierā un drošībā," teikts kopīgajā paziņojumā.

Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs uzskata, ka "nākamajā nedēļā" varētu daudz paveikt, lai stiprinātu politisko atbalstu Palestīnas valstij Apvienoto Nāciju Organizācijā. Golobs piebilda, ka ir "pārliecināts", ka brīdis, kad būs "nobrieduši" nosacījumi jaunas valdības izveidošanai Palestīnā, varētu būt "dažas nedēļas, varbūt mēnesis".

Deviņas no 27 ES dalībvalstīm pašlaik atzīst palestīniešu tiesības uz valsti saskaņā ar 1967. gada robežām, kas ietver Rietumkrastu, Gazas joslu un Austrumjeruzalemi.

Malta kopā ar tādām valstīm kā Bulgārija, Čehija, Rumānija un Slovākija ir atzinušas palestīniešu tiesības uz valstiskumu kopš 1988. gada. 2014. gadā Zviedrija kļuva par pirmo dalībvalsti, kas atzinusi palestīniešu tiesības uz valstiskumu, kamēr tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Lai gan Eiropas Savienība atbalsta tā dēvēto divu valstu risinājumu, kas palestīniešiem nodrošinātu valstiskumu, un ir lielākais palīdzības sniedzējs palestīniešiem, tā vēl nav vienbalsīgi atbalstījusi Palestīnas valsts atzīšanu.

"Debates par Palestīnas atzīšanu nav uz galda," piektdien paskaidroja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Bet es padalīšos ar jums, ko es par to domāju. Es domāju, ka, ja ir ideja uzsākt procesu, kur ir iespējams ņemt vērā pasākumus, ko varētu veikt abas puses - piemēram, Palestīnas pašpārvalde un Izraēla — tad tas varētu būt noderīgs process."