Krievijā turpina ieriebt Navaļnija atbalstītājiem: apbedīšanas firmas atsakās vest mirušo opozicionāru uz bēru vietu
Navaļnija bēru vieta kļuvusi par specoperācijas objektu (foto: Scanpix / EPA)
Pasaulē
2024. gada 29. februāris, 19:46

Krievijā turpina ieriebt Navaļnija atbalstītājiem: apbedīšanas firmas atsakās vest mirušo opozicionāru uz bēru vietu

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Maskavas apbedīšanas firmas atsakās nodrošināt katafalku Arktikas kolonijā mirušā opozicionāra Alekseja Navaļnija mirstīgo atlieku transportēšanai uz apbedīšanas vietu.

"Vispirms mums neļāva iznomāt bēru zāli, lai atvadītos no Alekseja. Tagad, kad bēru dievkalpojumam bija jānotiek baznīcā, apbedīšanas firmu aģenti mūs informēja, ka neviens katafalks nepiekrīt tur vest viņa mirstīgās atliekas. Visām brigādēm zvana nepazīstami cilvēki un draud, lai tās nekur neved Alekseja ķermeni," sociālajā vietnē "X" paziņoja Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša.

Arī Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs paziņoja, ka apbedīšanas firmu darbiniekiem "zvana nepazīstami cilvēki, kas draud, lai Alekseja ķermeni no morga neņem un nekur neved". "Tas ir pilnīgs neprāts. Ar to vien pietiek, lai [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins, [Maskavas mērs Sergejs] Sobjaņins un visi viņu pakalpiņi degtu ellē," sacīja Volkovs.

Jau ziņots, ka Aleksejs Navaļnijs tiks apbedīts piektdien, 1. martā Borisovas kapsētā Maskavas dienvidos. Tā ir viena no senākajām kapsētām Maskavā, izveidota 1550. gadā. Atvadu ceremonija baznīcā sāksies plkst. 13 pēc Latvijas laika.

Krievijas varas iestādes Putina galvenā oponenta bērēm gatavojas specoperācijas režīmā. Kapsētas apkārtnē jau patrulē policisti, pie ieejas un baznīcas jau sagatavotas metāla barjeras, pie baznīcas jau izlīmēti plakāti par audio un videoierakstes aizliegumu, bet virs altāra uzstādīta videonovērošanas kamera, vēsta izdevums "Meduza".

Intensīva ideoloģiskā apstrāde notiek arī izglītības iestādēs. Skolniekus brīdina, lai viņi nepiedalītos nekādos mītiņos, bet studentiem draud ar atskaitīšanu.

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs (1976-2024)

Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, atrodoties ieslodzījumā, miris, piektdien paziņojusi vietējā ieslodzījumu vietu (ФСИН) vietu pārvalde. Trešdien Navaļnija preses sekretāre ...

gallery icon

47 gadus vecais Navaļnijs 16. februāri nomira Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3. Interesanti, ka īsu brīdi ziņa par Navaļnija nāvi bija Krievijas resursu galvenā ziņa, un kā pēc komandas tā pazuda.

14. februārī Kira Jarmiša paziņoja, ka viņu jau 27. reizi ieslodzījuma laikā nosūtīja uz soda izolatoru. Kolonijā viņš izcieta 19 gadu ieslodzījumu, ko uzskata par Krievijas prezidenta Vladimira Putina atriebību par opozicionāra darbību.

Sākotnēji par nāves cēloni norādīja trombu, pēc tam "pēkšņas nāves sindromu", bet viņa līķi vairāk nekā nedēļu atteicās atdot mātei, aizbildinoties ar analīžu nepieciešamību. Līdz tam viņai izteica ultimātu piekrist slepenām bērēm, pretējā gadījumā Navaļniju apglabātu turpat kolonijā vai arī vispār ar viņa līķi "kaut kas notiktu".

Zīmīgi, ka Putins nekad publiski neminēja Navaļnija vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai pievienojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas, cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem.

2020. gada 20. augustā Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģenti mēģināja viņu noindēt ar nervu paralītisko vielu "Novičok", un viņam kļuva slikti lidojumā no Tomskas uz Maskavu. Pēc lidmašīnas avārijas nosēšanās Omskā, viņu vairākas dienas turēja vietējā slimnīcā, līdz Putins ļāva aizvest ārstēšanai uz Vāciju. Šajā laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti sacentās asprātībā par Navaļnija pēkšņās saindēšanās iemesliem, taču nekad neatzina savu vainu viņa noindēšanas mēģinājumā.

2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu" un "terorismu". Vienlaikus tika iznīcināts viņa vadītais Korupcijas apkarošanas fonds, par "ekstrēmistiem" un "teroristiem" pasludinot tā darbiniekus un atbalstītājus. Lielā mērā Putina žulti izraisīja Navaļnija organizācijas izveidotā dokumentālā filma par naudas kārē apsēstā diktatora pasakainajām bagātībām un savdabīgo gaumi, kuras publicēšanas laiks sakrita ar Navaļnija atgriešanos. Šai filmai bija vairāk nekā simts miljonu skatījumu.

Pagājušā gada decembra beigās viņu pārveda uz īpašā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, un gluži kā iepriekš cietumā turpināja regulāri iesēdināt soda izolatorā.