"Es vēlos nomirt ar cieņu!": Ekvadoras Konstitucionālā tiesa apžēlojas par neārstējamas pacientes lūgumu un atļauj eitanāziju

Tiesas spriedumā teikts, ka sods par slepkavību "nevar tikt piemērots ārstam, kas izpilda aktīvas eitanāzijas procedūru, lai saglabātu tiesības uz cieņpilnu dzīvi".

Prāvu augustā ierosināja 42 gadus vecā Paola Roldana, kas cieš no amiotrofās laterālās sklerozes (ALS) - strauji progresējošas nervu sistēmas slimības, kas tiek saukta arī par Šarko slimību vai Lū Gēriga slimību. Roldana savā prasībā apstrīdēja Ekvadoras kriminālkodeksa pantu, kas interpretē eitanāzijas procedūru kā slepkavību, par kuru draud 10 līdz 13 gadu ceietumsods.

Tā ir strauji progresējoša, vienmēr letāla neiroloģiska slimība, kuras laikā novēro augšējo kustību neironu sairšanu. Tā rezultātā rodas neiromuskulāro signālu pārvades traucējumi — nervu ierosas elektriskie impulsi vairs nenokļūst līdz muskuļiem un to kustība kļūst aizvien grūtāka, līdz iestājas pilnīga ķermeņa, tai skaitā arī runas un elpošanas aparāta, paralīze. Cilvēka intelektuālās spējas slimības laikā ir pilnīgi saglabātas, tāpat kā uztveres, redzes, dzirdes, taustes, ožas orgānu darbība.

Roldana ar šo kaiti slimo trīs gadus un viņas ķermenis jau kļuvis par 95 procentiem paralizēts, viņa vairs nespēj patstāvīgi uzņemt pārtiku vai elpot bez aparāta palīdzības.

"Es gribu dusēt mierā. Tas, ko es pieredzu, ir sāpīgi, vientuļi un nežēlīgi," gultai piesaistītā Roldana novembrī paziņoja tiesas sēdei ar videokonferences zvanu.

Pēc Konstitucionālās tiesas sprieduma Roldana preses konferencē paziņoja, ka Ekvadora tagad ir "nedaudz labvēlīgāka, brīvāka un cieņpilnāka". "Cīņa par cilvēktiesībām nekad nav bruģēts ceļš," sacīja paciente.

Ekvadora ir sekojusi Kolumbijas piemēram, kas dekriminalizēja eitanāziju jau 1997.gadā. Parlamentārieši Urugvajā un Čīlē pašlaik debatē par šo jautājumu, savukārt Meksikā ir tā sauktais "'labās nāves" likums, kas ļauj pacientam vai tuviniekiem izvēlēties atteikšanos no dzīvības uzturēšanas.

Konstitucionālā tiesa uzdeva Veselības ministrijai divu mēnešu laikā izstrādāt eitanāzijas procedūras noteikumus. Tiesībsarga birojam sešu mēnešu laikā jāizstādā eitanāzijas likuma projekts, kuru gada laikā pieņemtu Kongress. 

Roldanas advokāts Farits Simons tomēr trešdien sociālā tīkla platformā "X" uzstāja, ka Konstitucionālās tiesas lēmums ir jāizpilda bez kavēšanās. 

Nīderlande bija pirmā valsts, kas 2002. gada 1. aprīlī legalizēja eitanāziju, 28. maijā tai sekoja Beļģija. Pašlaik eitanāzija ir legāla arī Austrālijas sešos štatos (izņemot Ziemeļu teritoriju), Jaunzēlandē, Kanādā, Kolumbijā, Luksemburgā un Spānijā. Likums par eitanāzijas legalizēšanu ir pieņemts arī Portugālē, taču vēl nav stājies spēkā.