Krievijas suņu mīļotāji cīnās, lai Sibīrijas pilsētā Ulanudē glābtu klaiņojošos suņus no nogalināšanas

Viņi ir iekāpuši vilcienos uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Kazaņu rietumos, kā arī uz Habarovsku un Vladivostoku austrumos. "Viņi lūdz mums atsūtīt suni, jebkuru suni, nejaušu, vienalga, kā tas izskatās. Viņu mērķis ir vienkārši glābt dvēseli no nāves," sacīja Ovsojanas kundze.

Ulanudes galvenajā stacijā ir -20C, un ducis cilvēku gaida nākamo vilcienu. Katram no viņiem uz pavadas vai rokās ir suns. Suņi tiks ievietoti pasta vagonā un nosūtīti uz drošu vietu vilciena konduktora aprūpē.

Klaiņojoši suņi ir liela problēma Krievijas Burjatijas republikā, un tur varas iestādes nesen pieņēma pretrunīgu lēmumu tos iemidzināt.

Ulanudē ir gandrīz pusmiljons iedzīvotāju, un gandrīz mēnesi nav ziņu par to, ka kādu būtu sakodis klaiņojošs suns.

Klaiņojošo suņu izkaušana šajā reģionā gadiem ilgi bija ierasta prakse, līdz Krievijas parlaments pieņēma jaunu likumu, ar kuru ieviesa humānāku politiku, pieprasot suņus noķert, sterilizēt, vakcinēt un atbrīvot.

Kad likums stājās spēkā 2020. gadā, Burjatijā tas neguva labu rezonansi, jo iedzīvotāji baidījās, ka suņi atkal nonāks uz ielām, veidos bandas un uzbruks cilvēkiem.

Pagājušajā gadā Krievijas deputāti atcēla likumu, kas aizliedza suņu izkaušanu, un atļāva katram reģionam pašam lemt, kā rīkoties ar klaiņojošiem suņiem. Burjatijā tas nozīmēja atgriešanos pie vecās suņu izkaušanas politikas.

Tikai pagājušajā nedēļā astoņpadsmit klaiņojoši suņi valdības patversmē tika iemidzināti ar injekciju. Ulanudes varas iestādes uzskatīja tos par valsts īpašumu.

"Tie nebija suņi invalīdi. Viņiem vajadzēja tikai nedēļu vai divas, lai atveseļotos, saņemtu pienācīgu ārstēšanu, un tad viņus varētu droši adoptēt," saka Stella Ovsojana.

Aktīvisti apgalvo, ka problēmas pamatā ir nolaidība.