"Par mani nepārdzīvojiet," Aleksejs Navaļnijs uzrakstījis vēstuli no jaunās kolonijas Arktikā

"Es esmu jūsu jaunais Ziemassvētku vecītis.

Bet ko? Man ir tulups, ausaina cepure, drīz man iedos vaļenkus, 20 dienās man ir ataugusi bārda. Briežu gan nav, bet ir milzīgi, pūkaini, ļoti skaisti aitu suņi.

Un, galvenais, es tagad dzīvoju aiz polārā loka. Harpa ciemā Jamalā.

Es nesaku "Ho-ho-ho", bet toties saku "Oho-ho", kad skatos ārā pa logu, kur vispirms ir nakts, tad vakars, tad atkal nakts.

20 dienas bija diezgan nogurdinošas, bet noskaņojums man tik un tā ir lielisks, kā jau Ziemassvētku vecītim pienākas.

Mani atveda sestdienas vakarā. Bet veda ar tādu piesardzību arī pa tik dīvainu maršrutu, ka es nemaz necerēju, ka mani kāds šeit atradīs līdz janvāra vidum.

Tāpēc ļoti pārsteidza, kad vakar kameras durvis atvēra ar vārdiem: "Pie jums ir advokāts." Liels paldies jums par atbalstu!

Ar stāstiem par polāro eksotiku es jūs pagaidām izklaidēt nevaru, jo neko citu kā vien kameru arī neesmu redzējis. Un aiz kameras loga redzams tikai žogs, kas stāv cieši klāt.

Nu un vēl pastaigā izgāju. Pastaigu pagalms ir blakus kamera, nedaudz lielāka izmēra, uz kuras grīdas sniegs.

Neraizējieties par mani. Man viss ir labi. Man ir baigi prieks, ka beidzot esmu aizbraucis.

Vēlreiz visiem paldies par atbalstu. Priecīgus svētkus!
Ja reiz esmu Ziemassvētku vecītis, tad jūs droši vien interesē dāvanu jautājums. Bet es taču tomēr esmu īpaša režīma Ziemassvētku vecītis, tāpēc dāvanas saņems tikai tie, kas uzvedušies ļoti slikti."

Par Navaļnija atrašanās vietu kļuva zināms jau iepriekšējā dienā. Labošanas kolonija Nr. 3 Harpa ciemā Jamalas-Ņencu autonomajā apvidū tiek uzskatīta par vienu no bargākajām soda izciešanai.

Tā ir īpaša režīma kolonija aiz Polārā loka, mūžīgā sasaluma apstākļos. Tur ir ļoti sarežģīti nokļūt, bet bijušie un šodienas cietumnieki sistemātiski ziņo par ņirgāšanos un spīdzināšanu.