Kur Eiropas Savienībā mīt visapmierinātākie cilvēki un vislielākie kurnētāji? Atbildes var pārsteigt

Izrādās, ar savu dzīvi visvairāk ir apmierināti nevis iedzīvotāji Somijā, kas tradicionāli mēdz būt laimīgāko valstu galvgalī, bet Austrijas iedzīvotāji — viņu apmierinātības līmenis ieguvis 7,9 punktus 10 ballu sistēmā. Ar 7,7 punktiem tai seko Somija un, kas pārsteidzoši, Polija un viena no nabadzīgākajām bloka valstīm Rumānija.

Šajā sarakstā Latvija dala zemo 23. vietu ar 6,8 punktiem, salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 7,1 punktu, pēdējo ar nieka 5,6 punktiem ieņem Bulgārija, taču pārsteidzoši, ka priekšpēdējo ieņem Eiropas Savienības varenākā ekonomika Vācija — tikai 6,5 punkti.

“Eurostat” norāda, ka aptaujāto iedzīvotāju vispārīgo apmierinātību ar savu dzīvi ietekmēja tādi faktori, kā vecums, izglītības līmenis, ģimenes stāvoklis un finansiālā stabilitāte, nevis vienkārši pārticības līmenis. Tiesa, rezultāti norāda, ka vairāk apmierināti ar dzīvi kopumā ir Eiropas ziemeļu un rietumu iedzīvotāji, savukārt mazāk — Eiropas austrumu un dienvidu reģionos.

“Interesanti novērot, ka dažas valstis, kas nesenā pagātnē saistījās ar zemiem ienākumu līmeņiem, piemēram, Rumānija un Polija, ir to valstu skaitā, kurās apmierinātība ar dzīvi ir visaugstākā, — parādot, cik kompleksa ir saistība starp subjektīvo priekšstatu par labklājību un ekonomisko labklājību.”

Par to liecina Vācijas neparasti zemais novērtējums, salīdzinot ar 7,1 punktu 2021. gadā. Kaut gan pētījums nenorāda iemeslus, kādēļ Vācijā ir tāds dzīves apmierinājuma kritums, tas atspoguļo citu aptauju rezultātus, kas parāda valsts iedzīvotāju pesimisma palielināšanos sakarā ar ekonomikas stagnāciju, imigrantu pūļiem un sekas, kuras radījusi Krievijas invāzija Ukrainā. Piemēram, Ķelnes “Rheingold Institute” aptauja decembra sākumā liecina, ka tikai 22 procenti vāciešu sevi uzskata par pārliecinātiem optimistiem, savukārt par mēreniem sevi uzskata 29 procenti aptaujāto, bet 20 procentus māc satraukums, vēsta laikraksts “Independent”.

Jāpiebilst, ka aptaujātie vecumā no 16 līdz 29 gadiem vairumā ES dalībvalstu ir noskaņoti optimistiskāk nekā personas, kas vecākas par 65 gadiem. Šajā ziņā Latvijas un pārējo Baltijas valstu aina ir cerīga — piemēram, Latvijā apmierinājuma līmeņa atšķirība starp “jaunatni” un “pensionāriem” ir +1,0 (0 nozīmē vienādu līmeni abās kategorijās), kas ir viens no labākajiem rādītājs ES, atpaliekot tikai no Horvātijas (+1,6), Bulgārijas (+1,4), Lietuvas (+1,3) un Slovākijas (+1,2), un tādā pašā līmenī kā Čehijā un Rumānijā +1,0), kamēr Igaunijā šis rādītājs ir +0,9. Savukārt vislabklājīgākās valstīs dominē jaunatnes pesimisms, visvairāk Dānijā (-0,9), kurai seko Zviedrija (-0,4), Īrija (-0,3), kā arī Nīderlande, Luksemburga un Somija (-0,2).

Kopumā Eiropas Savienības valstis sarindojās šādi:

1. Austrija (7,9)
2.-4. Somija, Polija, Rumānija (7,7)
5.-6. Nīderlande, Beļģija (7,6)
7.-8. Dānija, Slovēnija (7,5)
9.-12. Zviedrija, Īrija, Čehija, Malta (7,4)
13.-16. Itālija, Luksemburga, Igaunija, Kipra (7,2)
17.-18. Spānija, Lietuva (7,1)
19.-21. Francija, Portugāle, Slovākija (7,0)
22. Ungārija (6,9)
23.-24. Latvija, Horvātija (6,8)
25. Grieķija (6,7)
26. Vācija (6,5)
27. Bulgārija (5,6).

Interesanti, ka Francijas pētniecības centra "Rexecode" dati liecina, ka, piemēram, strādāšanas intensitātei nav īpašas saistības ar apmierinātības līmeni.

Ja, piemēram, ļoti apmierinātajā Somijā 2022. gadā vidēji ES strādāja vismazāk — pilnas slodzes darbinieks ar 8 stundu darba dienu gadā strādā 1640 stundas, tad laisko valstu topā ir arī ne pārāk apmierinātās Francija (1668 stundas), Zviedrija (1672 stundas) un galīgi neapmierinātā Vācija (1790 stundas). Savukārt visčaklākā izrādās ļoti apmierinātā Rumānija ar 2043 stundām, kurai seko galīgi neapmierinātās Bulgārija (1998 stundas) un Grieķija (1943 stundas), kā arī ļoti apmierinātā Polija (1921 stunda).

Ar 1900 stundām Latvija ir piektā strādīgākā valsts ES, Lietuvā strādā 1858 stundas, Igaunijā 1764 stundas, bet vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 1792 stundas.