Migrantu stāsti – no bēgļu meitenēm līdz Latvijas prezidentei un ASV "dzelzs lēdijai"
Jau kopš 2018. gada Spānija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kura saskaras ar pastiprinātu migrantu pieplūdumu. Jāatceras, ka ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc cilvēki izšķiras par šo soli – doties prom no savas dzimtenes.
Spānijas valsts piekraste ir vistuvākais punkts patvēruma meklētājiem no Āfrikas – attālums no Marokas pilsētas Tanžeras līdz spāņu pilsētai Tarifai ir nieka 14,5 kilometri. Šā gada oktobra sākumā Spānijai piederošajās Kanāriju salās 24 stundās ar vairākiem kuģiem no Āfrikas rietumiem ierādās vairāk nekā 900 patvēruma meklētāji. Zīmīgi, kas tas notika , kad Spānijas pilsētā Granadā notika ES samits, kurā tika apspriests migrācijas jautājums pēc nesenā bēgļu pieplūduma Itālijas Lampedūzas salā. Tur diennakts laikā ieradušies 7000 ieceļotāju.
Spānijas Seutā no Marokas ielauzušies 115 migranti
Vairāk nekā 100 afrikāņu migrantu trešdien, sturmējot Marokas-Spānijas robežas žogu un uzbrūkot policistiem ar kodīgām vielām, ielauzušies Spānijas teritorijā Seutā, ...
No šā gada 1. janvāra līdz 30. septembrim Kanāriju salās kopumā ieradās 14 976 migranti, kas ir par 19,8% vairāk nekā tajā pašā laika posmā 2022. gadā, liecina Spānijas Iekšlietu ministrijas dati. Jāpiebilst, ka Itālijas un Grieķijas varasiestādes arī ziņoja par ieceļotāju pieplūduma palielinājumu - par attiecīgi 144% un 65%.
Līdztekus nelegālajiem migrantiem, kuri, riskējot ar dzīvību, cenšas iekļūt Eiropas Savienībā, Spānijas robežsargu ikdiena ir arī narkotisko vielu un tabakas kontrabandas apkarošana, kā arī cīņa ar cilvēktirdzniecību.
Sadursmes Madridē starp imigrantiem un policiju
Madrides daudzu rasu pārstāvju apdzīvotajā Lavapjesas rajonā ceturtdien notikuši protesti un vardarbīgas sadursmes starp migrantiem un drošības spēkiem.
Raidījums “Spānijas robežsardze”, kurš ir skatāms pirmdienās kanālā “National Geographic”, piedāvā ielūkoties šīs valsts robežsargu ikdienā un savām acīm redzēt, kas notiek Vidusjūras piekrastē.
Gaidot raidījumu, piedāvājam iepazīties ar bēgļu stāstiem.
Jāatceras, ka ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc cilvēki izšķiras par šo soli – doties prom no savas dzimtenes. Kādam tas ir karš, politiskā vai sociālā vajāšana, kāds meklē jaunas ekonomiskās iespējas. Katram ir savs stāsts.
Tūkstoši mirst labākas dzīves meklējumos
Šogad Eiropas dienvidos ir nepieredzēts bēgļu pieplūdums. Proti, kopumā no Āfrikas ir ieradušies 190 tūkstoši ieceļotāju – 133 tūkstoši no tiem Itālijā. Jāteic, ka 2500 cilvēkiem šāds “brauciens pēc labākas dzīves” beidzās turpat, Vidusjūras ūdeņos. Aptuveni 951 cilvēks gāja bojā, mēģinot sasniegt Kanāriju salas vai Ibērijas pussalas dienvidus.
Savukārt tie, kam tomēr izdodas sasniegt kāroto galamērķi – Kanāriju salas vai Lampedūzu – sākumā nonāk pagaidu izvietošanas nometnēs. Jāatzīmē, ka apstākļi tur tiek raksturoti kā necilvēcīgi. Proti, migrantiem trūkstot tāda elementāra lieta kā dzeramais ūdens. Daudziem nepieciešama arī medicīniskā palīdzība, kuru ne vienmēr iespējams saņemt.
No migranta par veiksmīgu uzņēmēju
Arī Osmans Umars no dzimtās Ganas pirms daudziem gadiem ieradies Spānijā. Viņš un citi labākas dzīves meklētāji bija samaksājuši cilvēkiem, kuri solīja aizvest viņus cauri Sahāras tuksnesim, taču viņus pameta likteņa varā. Daudzi Osmana ceļabiedri grūto ceļu neizturēja un palika tuksneša smiltīs.
Neraugoties uz grūtībām, Osmans izdzīvoja un pēc izmisīga ceļojuma beidzot nokļuva Spānijā, kur vēlāk kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Viņš arī lepojas ar maģistra grādu vienā no pasaules labākajām biznesa skolām “Esade”.
Osmans arī nodibināja labdarības organizāciju, kas palīdz gan bēgļiem, gan tiem, kas dzīvo Ganā. Viņu darbu ir pamanījis arī Spānijas karalis Filips VI, kurš uzaicināja bijušo bēgli uz pieņemšanu karaliskajā pilī.
Savukārt katram Latvijas iedzīvotājam ir zināms stāsts par bijušo kara bēgli, kas uz astoņiem gadiem kļuvusi par Rīgas pils saimnieci.
Bēgļu meitene, kas kļuva par Valsts prezidenti
Tā par bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu 1999. gadā rakstīja Zviedrijas laikraksts "Dagens Industri". Arī britu BBC 2019. gada intervijai deva līdzīgu nosaukumu "No bēgļu bērna līdz prezidentei".
Bēgļu gaitas Vairas Vīķes–Freibergas ģimene sāka 1944. gada oktobrī – sākumā tās vedušas uz Vāciju, kur viņi pavadīja trīs gadus Lībekas nometnē. Tur valdīja aukstums, pārtikas trūkums un slimības. Protams, ne visi spēja izturēt skarbos apstākļus kara bēgļu nometnēs, īpaši mazi bērni. No plaušu karsoņa nomira arī topošas Latvijas prezidentes jaunākā, tikai desmit mēnešus vecā māsa.
No Vācijas ģimene devās tālāk, un, kad Vairai bija 11 gadu, par viņas mājām kļuva Āfrikas valsts Maroka, kas tolaik bija Francijas protektorātā. Kad nacionālistu kustība Ziemeļāfrikā padarīja ārzemnieku dzīvi tur aizvien grūtāku, Vīķes-Freibergas ģimene pārcēlās uz Toronto Kanādā.
Vairas Vīķes-Freibergas grāmatas "The singer of songs" atvēršanas svētki viņai mīļu cilvēku klātbūtnē
Lai varētu atļauties augstāko izglītību, topošā prezidente līdztekus studijām daudz strādāja, taču tas netraucēja viņai iegūt bakalaura un vēlāk arī maģistra grādu psiholoģijā. Savukārt 1965. gadā Makgila Universitātē Monreālā viņa ieguva psiholoģijas zinātņu doktora grādu eksperimentālajā psiholoģijā. No 1965. līdz 1998. gadam viņa bija Monreālas Universitātes psiholoģijas profesore.
Savukārt 1999. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti prezidenta amatā ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un visā Austrumeiropā.
Vairas Vīķes-Freibergas 80. jubilejas balles viesi
Vairas Vīķes-Freibergas 80. jubilejas balles viesi.
Bijusī migrante, kas kļuva par ASV “dzelzs lēdiju”
Pirmā sieviete, kas ieņēmusi ASV valsts sekretāres amatu Madlēna Olbraita (1937-2022) arī kādreiz bija bēgle. Viņa piedzima kā Marija Jana Korbelova Čehijas galvaspilsētā Prāgā, Josefa Korbela ģimenē. Madlēnai (tobrīd vēl Marijai) bija 11 gadu, kad 1948. gadā pie varas nāca komunisti un viņa kopā ar ģimeni emigrēja uz Ameriku, kur tēvs strādāja Denveras Universitātē.
1957. gadā Marija, kas sevi pārdēvēja par Madlēnu, ieguva ASV pilsonību. No 1976. gada viņa aktīvi darbojās kā padomdevēja dažādiem Demokrātiskās partijas politiķiem un sabiedriskām organizācijām, bet no 1993. līdz 1997. gadam Olbraita bija arī ASV vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā.
No 1997. līdz 2001. gadam Madlēna Olbraita bija ASV valsts sekretāre un kļuva par vēsturē pirmo sievieti šajā amatā. Tomēr, tā kā viņa bija naturalizēta ASV pilsone, viņa bija liegts kontrolēt kodolieroču iespējamo izmantošanu.
Spānijas robežsargi cīnās ne tikai ar migrantiem
Iespējams, arī starp tiem tūkstošiem migrantu, kuri laivās no Āfrikas dodas pretim Spānijas krastiem, arī būs topošie politiķi un uzņēmēji. Taču pagaidām viņus gaida nevis pilis, bet bēgļu nometnes un pirmie, ko viņi satiek ir robežsargi.
Robežsargu rīcībā ir jaunākā tehnika, piemēram, helikopteri un superātrie kuteri, kā arī infrasarkanās kameras, kas ļauj pamanīt pārkāpējus tumšā naktī pat lielā attālumā. Jāpiebilst, ka tieši nakts aizsegā kontrabandisti, migranti un citi robežpārkāpēji mēģina iekļūt Spānijā visbiežāk, tāpēc šis diennakts posms drošības sargiem ir vissaspringtākais.
Spānijas robežsargi cieši sadarbojas ar Francijas, Grieķijas un Itālijas kolēģiem, kuri uz savām robežām cīnās ar līdzīgām problēmām,
Raidījumā “Spānijas robežsardze”, kas pirmdienās skatāms kanālā “National Geographic”, skatītāji varēs redzēt arī Eiropas Savienības robežsargu kopīgi īstenotās migrantu notveršanas un glābšanas operācijas, ka arī ainas no spāņu drošībsargu saspringtās ikdienas.
