No jūras dzelmes izceļ jaunus Ēģiptes noslēpumus
Eiropas Zemūdens arheoloģijas institūta komanda franču jūras arheologa Franka Godio vadībā ienira dieva Amona tempļa vietā senajā ostas pilsētā Tonis-Herakleionā Abukīras līcī.
Komanda pētīja pilsētas dienvidu kanālu, kur milzīgi akmens bloki no senā tempļa sabruka kataklizmas laikā, kas datēts ar 2. gadsimta vidu pirms mūsu ēras. Amona templis bija vieta, kur faraoni ieradās, lai saņemtu sava spēka avotus no senās Ēģiptes panteona augstākā dieva.
“Ir atrasti dārgakmeņi, kas pieder templim, piemēram, sudraba rituālie instrumenti, zelta rotaslietas un trausli alabastra trauki smaržām vai līdzekļiem,” informē institūts. “Tie liecina par šīs svētnīcas bagātību un bijušo ostas pilsētas iedzīvotāju dievbijību.”
Izrakumos, ko kopīgi veica Godio komanda un Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrijas Zemūdens arheoloģijas departaments, atklātas pazemes struktūras, kuras atbalsta ļoti labi saglabājušos koka stabus un sijas, datētas ar 5. gadsimtu pirms mūsu ēras.
Atklājumi bija iespējami, pateicoties jaunām ģeofizikālās izpētes tehnoloģijām, kas spēj atklāt dobumus un objektus, kas aprakti zem vairākus metrus bieziem māla slāņiem.
Tonis-Herakleionā tagad atrodas jūrā septiņus kilometrus no pašreizējās Ēģiptes krasta. Pilsēta gadsimtiem ilgi bija Ēģiptes lielākā osta pie Vidusjūras, pirms Aleksandrs Lielais nodibināja Aleksandriju 331. gadā pirms mūsu ēras. Tālajā senatnē jūras līmeņa celšanās un zemestrīču dēļ, kam sekoja paisuma viļņi, zem ūdens nonāca Nīlas delta 110 kvadrātkilometru platībā, aiznesot sev līdzi Tonisas-Hērakleionas pilsētu.
