foto: AP/Scanpix
Lavrovs: ASV un NATO rada tiešas bruņotas sadursmes riskus ar Krieviju
Krievijas ārlietu ministrs Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (Dienvidaustrumāzijas valstu politiskā, daimniecības un kultūras organizācija) ārlietu ministra sanāksmē Džakartā, Indonēzijā 2023. gada 13. jūlijā.
Pasaulē
2023. gada 13. jūlijs, 12:39

Lavrovs: ASV un NATO rada tiešas bruņotas sadursmes riskus ar Krieviju

Jauns.lv

Iznīcinātāju F-16 nodošanu Ukrainai Krievija vērtē kā kodoldraudus no Rietumu puses, paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Kaujas darbības gaitā mūsu militārpersonas netiks skaidrībā, vai katra konkrēta norādītā tipa lidmašīna ir aprīkota ar kodolieroču piegādi vai ne. Pašu faktu par līdzīgu sistēmu parādīšanos Ukrainas bruņotajiem spēkiem mēs uzskatīsim par draudu no Rietumu puses kodoljomā," intervijā "Lenta.ru" sacīja Lavrovs.

Pēc viņa teiktā, ASV un to sabiedrotie NATO rada tiešas bruņotas sadursmes riskus ar Krieviju. Šādas sadursmes sekas viņš nosauca par "katastrofālām". Vienlaikus vaicāts par iespējamo Krievijas puses kodolieroču izmantošanu Ukrainā, Lavrovs atgādināja, ka tā pielietošanas scenāriji ir skaidri definēti ar Krievijas militāro doktrīnu, vēsta "The Moscow Times".

Lavrovs uzsvēra, ka Krievija ir gatava sasniegt Ukrainas kara mērķus "dialoga ceļā". Pēc viņa teiktā, nosacījumi sarunām paliek tie paši, kas iebrukuma sākumā Ukrainas teritorijā: Donbasa iedzīvotāju aizsardzība, Ukrainas "demilitarizācija" un "denacifikācija", kā arī drošības apdraudējumu novēršana, kas nāk no Kijivas.

Tāpat Lavrovs paziņojis par nepieciešamību no Rietumiem saņemt drošības garantijas un atgādinājis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirms uzbrukuma Ukrainai pieprasījis NATO infrastruktūru novirzīt līdz 1997. gada robežām. Šo prasību Rietumi "augstprātīgi noraidīja", sacīja Lavrovs.

Ukraina lūgusi Rietumu sabiedrotos piešķirt modernus iznīcinātājus jau kopš kara sākuma. Tomēr ASV un Vācija bija kategoriski pret, bet Vašingtona pat aizliedza Polijai nodot Kijivai padomju "Mig", lai izvairītos no eskalācijas.

Vēlāk ASV piekrita sākt ukraiņu lidotāju apmācību F-16 vadībai un paziņoja, ka neiebildīs pret iznīcinātāju piegādi Ukrainai citām valstīm. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paredzēja, ka Kijiva saņems modernu kaujas aviāciju ne agrāk kā 2024. gadā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūnijā pieļāva, ka tas notiks pēc sešiem septiņiem mēnešiem.

NATO samitā Viļņā 11. -12. jūlijā alianses valstis paziņoja par koalīcijas izveidi Ukrainas pilotu sagatavošanai lidojumiem ar F-16. Tajā iekļautas: Dānija, Nīderlande, Beļģija, Kanāda, Luksemburga, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija, Lielbritānija.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs solījis Ukrainas pilotu sagatavošanu sākt līdz vasaras beigām, kas radīs apstākļus turpmākai iznīcinātāju nodošanai Kijivai.

Kremlī, reaģējot uz to, brīdināja, ka Krievijas karaspēks iznīcinās F-16, tāpat kā citu ārvalstu militāro tehniku Ukrainā.