Zaudējusi vīru un dēlu: uz "Titan" bojāgājušā miljardiera atraitne sniegusi pirmo interviju

Hārdinga mantinieki publiskojuši publisku vēstuli, kur pauduši jūtas par tēva zaudējumu. "Mans tēvs bija neatlaidīgs, strādīgs uzņēmējs, bet, pats galvenais, viņš bija labākais tēvs, par kādu jebkad esmu varējis sapņot," rakstīja viens no viņiem. "Viņš mani iedvesmoja vairāk, nekā kāds jebkad uzzinās, iemācīja man lietas, kuras es nekad neaizmirsīšu, un viņš man nozīmēja visu. Ikviens, kurš jebkad ir ticies ar manu tēvu, uzslavēs viņa humoru, darba ētiku un viņa patieso dāsnumu."

Kāds cits dēls pastāstījis, kā Hamišs nodevies visiecienītākajām lietām - biznesam, sportam un nezināmā izpētei, atsaucoties uz "DailyMail" raksta "StarHit".

"Mana dzīve būs veiksmīga, ja es būšu vismaz uz pusi tāds cilvēks kā viņš. Mana tēva vairs nav, bet es viņu nekad neaizmirsīšu. Visās šajās jomās viņš nemitīgi tiecās būt labākais cilvēks, kāds vien varēja būt, un neko nedarīja pa pusei. Pastāvīgi pilns gudrības un dzīves padomu, viņš pārvērta manu brāli un mani par tiem cilvēkiem, kādi mēs esam šodien. Par viņa traģisko zaudējumu sērosim ne tikai es un mana ģimene, bet visi, kam bija prieks viņu satikt," piebilda puisis.

Kad Hamiša Hārdinga sievai intervijā BBC jautāja par pēdējo sarunu ar mīļotajiem cilvēkiem, viņa atbildēja ar smaidu. "Patiesībā mēs tikai apskāvāmies un jokojām, jo Šahzada bija tik satraukts, ka dosies dzelmē, viņš bija kā mazs bērns. Viņam bija šī bērnības satraukuma spēja, viņi abi bija tik satraukti," atzina Davuda.

Kristīna un viņas meita bija uz nesējkuģa, no kura batiskafs devās slepkavīgajā dziļumā. Tikai 96 stundas pēc kuģa pazušanas viņa sapratusi, ka vīrs un dēls vairs neatgriezīsies.

"Lūk, tad es zaudēju cerību. Nosūtīju ziņu savai ģimenei krastā un teicu: Es gatavojos ļaunākajam," dalījās Davuda. Taču viņas mantiniece līdz pēdējam ticēja brīnumam. "Mana meita nezaudēja cerības līdz zvanam uz krasta apsardzi, kad viņi faktiski mums paziņoja, ka atraduši gruvešus," piebilda atraitne.

Kristīna un Šahzada iepazinās universitātē. Viņa nemaz nevarēja runāt angliski, jo nāca no Vācijas, taču valodas barjera netraucēja iemīlēties un runas par "Titāniku" tuvināja pāri. "Viņa entuziasms manī atmodināja visu to labāko, un tāpēc es patiešām iemācījos mīlēt vēsturi. Viņš bija spējīgs, pateicoties savām zināšanām, iedvesmot un motivēt citus," atcerējās Kristīna.

Savukārt dēls palicis viņas atmiņā kā praktisks un intelektuāls puisis, kurš Rubika kubu salika 12 sekundēs. Viņš dalījās tēva aizrautībā par nogrimušu kuģi un pat atveidoja to no 10 tūkstošiem Lego detaļu. 

Intervijas laikā Kristīna Davuda nespēja savaldīties un izplūda asarās. "Man viņu pietrūkst. Man tiešām viņu ļoti pietrūkst," viņa raudot pabeidza sarunu.