Bijušais "Pink Floyd" solists — Kremļa rupors ANO tribīnē
Trešdien paredzētajā ANO Drošības padomes sēdē Ukrainas ieroču piegāžu jautājumā uzstāsies bijušais leģendārās rokgrupas “Pink Floyd” solists Rodžers Voterss. Atšķirībā no pārējiem grupas locekļiem Voterss ir atklāti nostājies Kremļa pusē, tādējādi nav brīnums, ka viņu uzstāties lūgusi tieši Krievija.
Pērn oktobrī Voterss paziņoja, ka iekļuvis “nošaujamo sarakstā” — Ukrainas sabiedriskās organizācijas “Mirotvorec” izveidotajā “melnajā sarakstā”, kurā iekļautas Ukrainas vietējās un ārvalstu personas, kuru darbības ir bijušas Ukrainai klaji naidīgas.
79 gadus vecais Voterss ir pārliecināts, ka sarakstā nokļuvis tādēļ, ka atklāti atbalsta Krieviju, un nopietni uztver draudus savai dzīvībai.
“Viņi taču nesen nogalināja cilvēkus. Un kad tevi nogalina, uz tavas fotogrāfijas uzraksta “likvidēts”. Tagad tā ir noticis ar manu fotogrāfiju,” viņš apgalvoja intervijā “Rolling Stone”.
Viņš uzskata, ka visas liecības par krievu zvērībām Ukrainā ir Rietumu propaganda un safabricētas. “Tie ir meli, meli, meli,” viņš sacīja.
Kad Votersam jautāja, ar ko tad atšķiras viņa kaismīgi atbalstīto palestīniešu cīņa pret Izraēlas okupāciju un ukraiņu cīņa pret Krievijas okupāciju, viņa loģika ir cieta kā pinkfloidu siena. “Jo šis ir nevajadzīgs karš,” viņš sacīja. “Šiem cilvēkiem nebija jāmirst. Un Krievija nebija jāmudina iebrukt Ukrainā pēc tam, kad viņi 20 gadus mēģināja no tā izvairīties, ierosinot Rietumu valdībām diplomātiskus pasākumus.”
Pērn Voterss jau nodēvēja ASV prezidentu Džo Baidenu par “kara noziedznieku”, kurš pielej eļļu Ukrainas kara ugunij. Par to, kurš uguni Ukrainā ir sakūris, Votersam arī ir nesatricināms viedoklis — tā ir NATO.
Nedēļu pirms Krievijas iebrukuma Voterss intervijā Kremļa propagandas ruporam RT apgalvoja, ka visas runas par gaidāmo iebrukumu ir “blēņas”. “Ikviens, kura IQ pārsniedz istabas temperatūru, zina, ka [invāzija] ir muļķības.” Marta sākumā viņš savā “Facebook” kontā negaidīti kritiski izteicās par Krievijas iebrukumu, to nosaucot par “noziedzīgu kļūdu” un “gangstera rīcību”, paužot savu sašutumu. Taču jau pēc dažām nedēļām viņš apsūdzēja Rietumus “Krievijas dēmonizēšanai paredzētajā propagandā”.
2022. gada 5. septembrī Voterss publicēja atklātu vēstuli Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sievai Olenai, aicinot viņas vīru piekāpties Krievijas prasībām, kā arī nosodot Rietumu ieroču piegādes Ukrainai ar vēlmi paildzināt karu. Viņa apgalvojumi izraisīja sašutumu, un Polijā tika atcelti viņa koncerti.
Pārējiem “Pink Floyd” vīriem ir principiāli cits viedoklis Ukrainas kara jautājumā, ko viņi parādīja ar aprīlī izlaisto singlu “Hey Hey, Rise Up!”. Deivids Gilmors toreiz lakoniski izteicās par bijušā kolēģa nostāju: “Teiksim tā, es biju vīlies, un virzīsimies tālāk.”
Ukrainas karš vēlreiz parādījis dziļos konfliktus, kas valda “Pink Floyd”. Pēc agrīnā līdera Sida Bareta aiziešanas Voterss veidoja grupas radošo vīziju, kas komerciālo virsotni sasniedza septiņdesmitajos gados ar leģendārajiem albumiem “The Dark Side Of The Moon” (1973) un “The Wall” (1979). Pēc 1983. gada albuma “The Final Cut” Voterss pameta grupu, vēlāk vidi tajā nosaucot par “toksisku”, un uzskatīja, ka bez viņa grupai beigas. Taču nekā — Gilmora vadībā kolektīvs turpināja darbību, un Voterss iesūdzēja viņu un bundzinieku Niku Meisonu tiesā, mēģinot viņiem neļaut izmantot “Pink Floyd” nosaukumu.
Voterss ar Gilmoru vēl vienu reizi kopā kāpa uz skatuves 2005. gada labdarības koncertā “Live 8”, un pat tur pamanījās saķildoties, Gilmoram atsakoties spēlēt Votersa “Another Brick In The Wall”, jo viņš uzskatīja, ka vēstījums pret izglītību bija nepiemērots pasākumā, kas paredzēts veicināt apzināšanos par nabadzību Āfrikā. “Un vispār, man tā nemaz īpaši nepatika,” vēlāk izteicās Gilmors.
Radikāli pretējie viedokļi Ukrainas jautājumā padara šo mūziķu atkalapvienošanos kādam pasākumam vēl mazāk ticamu.
