foto: REUTERS/SCANPIX
Merkelei neesot bijusi tāda vara, lai ietekmētu Putinu
Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pozē bildei, ierodoties Lībijas sammitā Berlīnē, Vācijā, 2020. gada 19. janvārī.
Pasaulē
2022. gada 25. novembris, 15:19

Merkelei neesot bijusi tāda vara, lai ietekmētu Putinu

Jauns.lv

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele ir aizstāvējusi savu politiku pret Krieviju pirms februāra iebrukuma Ukrainā, sakot, ka viņai pietrūka varas, lai ietekmētu Vladimiru Putinu, vēsta raidorganizācija BBC.

Viņa sacīja, ka 2021. gada vasarā mēģinājusi sasaukt Eiropas sarunas ar Krievijas prezidentu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. 

"Bet man nebija vara panākt savu," viņa sacīja "Spiegel" ziņām.  

Pēc četriem termiņiem kancleres amatā Merkele decembrī atstāja amatu. Viņa pēdējo reizi Maskavu apmeklēja 2021. gada augustā un Vācijas ziņu žurnālam sacīja, ka "sajūta bija ļoti skaidra: "Spēka politikas ziņā jūs esat beidzis". Viņa piebilda, ka "Putinam ir svarīga tikai vara". 

Zīmīgi, ka uz pēdējo tikšanos Putins bija atvedis līdzi ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, viņa sacīja. Iepriekš viņi bija tikušies viens pret vienu, viņa atzīmēja. 

Ņemot vērā prezidenta Putina iebrukumu, kam pirms nedēļas ilga masveida militārā paplašināšanās uz Ukrainas robežām, daudzi ir iebilduši, ka Merkeles kundzei un citiem ES līderiem vajadzēja pieņemt stingrākus lēmumus attiecībā uz Kremli. 

Viņas Kristīgo demokrātu partijas ārpolitikas eksperts, deputāts Roderihs Kīzveters ir viens no tiem, kas apgalvo, ka zināja, ka Putins mēģina sašķelt un vājināt Eiropu, taču Merkele uzskatīja, ka "maigā vara" ir pareizā pieeja. Viņš arī pirms iebrukuma apgalvoja, ka Vācija ir pārāk atkarīga no Krievijas gāzes. 

Intervijā "Spiegel" Merkele sacīja, ka viņas nostāja pret Ukrainu Minskas miera sarunās ir atpirkusi Kijivai laiku, lai labāk aizstāvētos pret Krievijas militārpersonām.

Vienošanās par uguns pārtraukšanu Minskā tika panākta pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī pēc kaujinieku uzbrukuma Donbasa reģionā.

Taču galvenie punkti, tostarp atbruņošanās un starptautiskā uzraudzība, netika īstenoti.

Merkele sacīja, ka nenožēlo, ka decembrī pameta amatu, jo viņai šķiet, ka viņas valdība nespēj panākt progresu ne tikai Ukrainas, bet arī Moldovas, Gruzijas, Sīrijas un Lībijas konfliktos, kuros iesaistīta Krievija.

Viņai un Putina kungam bija tieša dzīves pieredze komunistiskajā Austrumvācijā – viņa tur uzauga, un viņš tur dienēja kā padomju VDK virsnieks, veicot slepeno izlūkošanas darbu.

Putins brīvi runā vāciski, un Merkele nedaudz runā krieviski.