foto: AP/Scanpix
Krievi bēg vai paklausīgi dodas nomirt
Mobilizētie Volgogradā paklausīgi dodas pretim savai nāvei.
Pasaulē
2022. gada 2. oktobris, 07:39

Krievi bēg vai paklausīgi dodas nomirt

Kārlis Seržants

Kas Jauns Avīze

Krievijas diktatora Vladimira Putina 21. septembrī izsludinātā daļējā mobilizācija ir kārtējais kaimiņvalsts gadiem piekoptās melu politikas spilgts paraugs. To jau dēvē par mogilizāciju, no krievu valodas vārda “mogila” – kaps. Ir skaidrs, ka tas arī gaida daudzus jo daudzus Kremļa “lopkautuvē” iesauktos.

Politikas eksperti spriež, ka patiesībā iesaukto skaits vairākkārt pārsniegs aizsardzības ministra Sergeja Šoigu piesauktos 300 tūkstošus. Tāpat vērojams, ka ar īpašu centību mobilizācija tiek veikta mazākumtautību apdzīvotajos rajonos. Kaut arī protesti notiek, par plašiem, izņemot Dagestānu, tos nevar saukt, un pagaidām Krievijas vīrieši masveidā cenšas no valsts aizbēgt. Ko var iegūt un ko pazaudēt Krievijas vara šīs mobilizācijas rezultātā?

Putina “ukazs” no viņa teiktā atšķiras

Dienā, kad Putins paziņoja par “daļējo mobilizāciju”, savā runā viņš apgalvoja, ka tai tiks pakļauts aptuveni 1% no visu mobilizējamo resursiem. Iesaukti tikšot tikai pilsoņi ar armijas dienesta vai karadarbības pieredzi, kuriem ir piešķirta konkrēta armijas specialitātes kvalifikācija.

To pašu apgalvoja arī Šoigu, taču Putina ukazā šie kritēriji nav minēti vispār. Pēc dažādu Krievijas un Ukrainas mediju minējumiem, patiesībā mobilizēto skaits plānots no 900 000 līdz 1 200 000 karavīru, un par to liecina arī visai aktīvā darbība. Pavēstu izdalē iesaistīti ne tikai kara komisariātu darbinieki, bet arī policisti, Nacionālā gvarde un pat skolotāji.

No daudzām vietām pienāk informācija, ka mobilizēts ļoti daudz cilvēku, kuri absolūti neatbilst sākotnēji nosauktajiem kritērijiem. Piemēram, ziņo, ka no Krimas tatāriem pavēstes ir saņēmuši teju vai 90% vīriešu un līdzīgi notiek Burjatijā, Jakutijā un Kaukāzā.

Izņēmums gan ir Čečenija, jo tās vietvaldis Ramzans Kadirovs paziņojis, ka tur mobilizācija nenotiks, jo “čečeni plānu jau ir izpildījuši”.

Par atteikšanos karot cietums

Vienu dienu pirms mobilizācijas plāna izsludināšanas Krievijas Valsts dome dažu minūšu laikā bez jebkādas apspriešanās pieņēma grozījumus likumdošanā, ar kuriem kriminalizēta atteikšanās karot, padošanās gūstā un marodierisms. Par to tagad draud cietumsods līdz pat 10–15 gadiem.

Viena sprauga likumā gan vēl palikusi, un pagaidām neierašanās kara komisariātā pēc pavēstes saņemšanas vēl ir administratīvi sodāms pārkāpums, ko arī plaši izmanto. Ļoti daudzi tagad Krievijā izvairās uzturēties savās deklarētajās dzīvesvietās.

Bruņuvestes pērk par savu naudu

Šobrīd Ukrainas frontē Krievijai ir pārsvars kara tehnikas, aviācijas un jūras spēku vienību skaitā, taču katastrofāli trūkst kvalificētu karavīru, jo lielākā daļa elites karaspēka formējumu ir iznīcināti. Ukrainai ir pārsvars karavīru skaitā un to kvalitātē, arī precīzajos taktiskajos ieročos.

Krievijas mēģinājumi šos robus aizpildīt ar brīvprātīgajiem un pat par smagiem noziegumiem notiesātajiem bija nesekmīgi. Tiesa gan, viena lieta ir mobilizēt kaut vai miljonu, bet cita to apmācīt, apģērbt un apbruņot. Ir pilnīgi skaidrs, ka Šoigu izsludinātās apmācības divu nedēļu garumā ir absolūti nepietiekamas, un jau parādās informācija, ka uz fronti tiek sūtīti karavīri pēc vienas dienas mācībām.

Ir arī otra galējība. Piemēram, kāds iesauktais sociālajos tīklos raksta: “Jau ceturto dienu mobilizētie vīri savā nodabā klīst pa Sergejevas poligonu. Nekādas mācības nenotiek, un nav redzēts neviens normāls virsnieks. Mums arī pateica, ka visiem, kuriem ir iespējas pašiem iegādāties uzkabi, vajadzētu to arī darīt, jo “nekā nav un nebūs”. Tie kam bija nauda, Vojentorg veikalā izpirka visas bruņuvestes – kā taisās apmācīt artilēristus un tankistus, vispār nav nekādas skaidrības.”

Kas Putinam prātā?

Mobilizāciju Putins arī izmantos, lai mēģinātu Krievijas iedzīvotājus apvienot idejas vārdā un sava režīma nostiprināšanai. Ir skaidrs, ka referendumi okupētajās teritorijās tiks izsludināti par notikušiem un leģitīmiem un Krievija murgainā nopietnībā uzskatīs, ka ukraiņi iebrukuši tās teritorijā. Var sagaidīt, ka tauta tiks aicināta celties vēl vienam Lielajam Tēvijas karam, un tas daļā varētu rast dzirdīgas ausis.

Tāpat nav izslēgts, ka Krievijā tiek izsludināts arī kara stāvoklis ar visām no tā izrietošajām sekām – būs aizliegtas jebkādas vēl atlikušās demokrātijas izpausmes, apturēta jebkāda iedzīvotāju pārvietošanās, noteikta komandantstunda un jebkāda īpašuma rekvizēšana armijas vajadzībām.

foto: AP/Scanpix
Pirmajās dienās pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pameta vairāk nekā 260 000 pilsoņu. Lai nokļūtu Gruzijā, jāizmanto divritenis, ja nav auto.

Arī pazaudēt Krievija var visai daudz. Ir acīmredzams, ka mobilizācijas sistēma šādam iesaucamo daudzumam nav gatava un Ukrainas frontē nonāks neapmācīti un slikti apbruņoti karavīri, kuri lielākoties ies bojā.

Kāds anonīms Krievijas armijas eksperts raidsabiedrībai BBC izteicies: “Minimālais laiks, kas būtu vajadzīgs, lai mobilizētos cilvēkus kaut cik sagatavotu reālai kaujas darbībai, kā arī izveidotu no viņiem kaujas spējīgas un organizētas vienības, ir vismaz pusgads, bet šī laika mums nav.”

Ļoti daudz kas atkarīgs arī no karavīru morālās stājas. Ukraiņiem ir ļoti augsta motivācija, un viņi zina, par ko cīnās, bet Krievijā mobilizētajiem tādas nav un, visticamāk, arī nebūs.

Tāpat pie Putina zaudējumiem var minēt noskaņojuma maiņu Krievijas iekšienē. Līdz šim frontē tomēr pārsvarā karoja profesionāļi, kas labprātīgi noslēguši līgumus, taču mobilizācija tagad skars ļoti plašu iedzīvotāju daļu.

Pret karu un zvērībām neprotestēja

Krievijas sabiedrības uzskatu maiņu labi raksturo kādas sievietes ieraksti sociālajā tīklā. Vēl gada sākumā viņa rakstīja: “Hoholi ir muļķi. Viņiem vajadzētu pie mums turēties – kam viņi vēl ir vajadzīgi.” 18. maija ieraksts vēsta: “Ha-ha, hoholi piedzīvoja sakāvi. Mēs uzvarējām.”

Taču 21. septembra ierakstā viņa jau ir šokā: “Kādas šausmas notiek. Izsludināta mobilizācija, un mūsu bērnus dzīs kā uz kautuvi. Mans dēls ir rezervē, un tagad šis karš ir skāris arī mani personīgi. Putin, kaut tu nosprāgtu, āzi!”

Kaut arī protesti uz ielām nav visai plaši, jo aizturēto skaits ir piecas līdz sešas reizes mazāks nekā pēc pēdējām vēlēšanām, tomēr tie notiek. Izvērsusies arī kara komisariātu un administratīvo ēku dedzināšana – tādu gadījumu skaits tuvojas diviem desmitiem. Irkutskas apgabalā, Ustjlimskā, 25 gadus vecs vīrietis ar medību bisi sašāva iesaukšanas komisijas vadītāju. Pēc aculiecinieku teiktā, šāvējs nokliedzies: “Tūlīt visi brauksim mājās!”

Visplašākie protesti ir Dagestānā, kur dzīvo nedaudz vairāk par trim miljoniem iedzīvotāju, kuri pārstāv aptuveni desmit tautas. Lielākajās pilsētās notiek masveida mītiņi, protestētāji pat aptur autobusus un atbrīvo mobilizētos. Kāda pagrīdes organizācija Dagestānas rīts izsludinājusi partizānu kustības sākšanos un solījusi bloķēt visus transporta mezglus un ceļus, dedzinot riepas.

Dagestānas vadītāji ir vietējiem spēka struktūru darbiniekiem piedraudējuši – ja viņi netiks galā ar nemieriem, paši nonāks frontē. Tikmēr Burjatijā tiek organizēti autobusi mobilizācijai pakļautajiem, ar kuriem viņus nogādā blakus esošajā Mongolijā.

Aviobiļetes maksā pat 18 000 eiro

Tiesa gan, protestē pārsvarā sievietes un jaunieši, jo mobilizācijas pakļautā vecuma vīrieši tikmēr pārpildīja lidostas, mēģinot izbraukt uz jebkuru valsti, kur Krievijas pilsoņiem ir bezvīzu režīms. Aviobiļešu cenas šajos virzienos jau nākamajā dienā pēc mobilizācijas izsludināšanas palielinājās teju vai desmit reižu. Piemēram, uz Kazahstānas galvaspilsētu Astanu biļete no Maskavas maksā ap 18 000 eiro, uz Armēnijas galvaspilsētu Erevānu gandrīz 12 000 eiro – vienā virzienā.

Liela daļa cenšas izbraukt no valsts ar privāto auto, un pie Somijas, Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas un citu valstu robežām bija vērojami desmitiem kilometru gari korķi. Pat Mongolija pēkšņi kļuvusi par iecienītu krievu tūrisma mērķi.

Tie, kas negrib dienām ilgi nīkt automašīnā, devās pār robežu kājām, līdz Krievijas robežsargi to aizliedza. Tad par risinājumu rasts divritenis, un Gruzijas pusē jau sakrājies pamests veloparks, bet velosipēdus gribētājiem tirgo par 600 eiro. Kāda vīriešu grupa Kazahstānas robežu šķērsojuši nelegāli, taču notverti, un kazahu robežsargi viņus nodevuši krieviem.

Pirmajās dienās aizbēg ceturtdaļmiljons

Esot gadījumi, kad robeža aizcirsta deguna priekšā nesenajiem urrāpatriotiem, kas aizmirsuši no auto noplēst Z burta uzlīmes un Georga lentes. Publiskajā telpā netrūkst baumu par dažādām pārbaudēm un Krievijas agresiju apsūdzošiem dokumentiem, ko liekot parakstīt pirms iebraukšanas.

Taču arī tas krievus neatturēja, un, pēc Krievijas oficiālajiem datiem, tikai pirmo trīs līdz četru dienu laikā valsti pameta vairāk nekā 260 000 iespējamai mobilizācijai pakļauto vīriešu.

Arī Latvijā šādā veidā ieradušies vairāki tūkstoši Krievijas iedzīvotāju, kuri izmantoja likumā vēl palikušās iespējas. Latvijas, Polijas, Slovākijas un vēl dažu valstu nostāja gan ir, ka no mobilizācijas bēgošos neuzņems, tāpat Somija grasās rīkoties līdzīgi.

Arī Maskava nolēmusi slēgt robežu lielgabalgaļai, taču liela daļa būs paspējusi aizbēgt, turklāt tieši izglītotākie un turīgākie. Grūti prognozēt, kā situācija attīstīsies turpmāk, taču pats Putins tikmēr bija devies atvaļinājumā.

"Mogilizācijas" dīvainības

Kā salauzt roku mājas apstākļos

Par ļoti populāru Google" meklējumu Krievijā kļuvusi frāze “kā salauzt roku mājās”. Iepriekšējās dienās šai frāzei reģistrēti nulle meklējumu, kas nozīmē, ka skaits bija ļoti mazs, taču pēc Putina uzrunas pieaugums bija līdz 38 no 100 iespējamiem punktiem. Tāpat krievus interesē “kā pamest Krieviju?”, “izvairīšanās no armijas”, “kā atteikties no Krievijas pilsonības”. Sociālajā vietnē Telegram savairojušās bēgšanai no dienesta domātas saziņas grupas. Tajās lielākoties gados jauni vīrieši dalās ar aktuālo informāciju, kur Maskavā un citās Krievijas pilsētās pārvietojas bruņoto spēku pārstāvji.

Izraēla glābj savējos

Izraēla paziņojusi par gatavību izvest no Krievijas ebrejus, kas negrib karot Ukrainā. Premjerministrs Jairs Lapids konsultējies ar nacionālās lidsabiedrības "El Al" vadību par reisu skaita palielināšanu no Krievijas, un Izraēla gatavojas jauna repatriantu viļņa uzņemšanai. Pēc februāra iebrukuma Ukrainā no Krievijas nepilna pusgada laikā emigrēja ap 20 500 ebreju – 12,4% no tur dzīvojošajiem. Aizbrauca arī Maskavas galvenais rabīns Pinčass Goldšmits ar sievu, kuri tagad dzīvo Jeruzalemē.

Aviokompānijas zaudē darbiniekus

Krievijas lidsabiedrības pauž bažas, ka armijā var iesaukt 50% līdz 80% darbinieku. Jau pirmajā dienā pavēsti saņēma piecu aviokompāniju un desmit lidostu darbinieki. "Aeroflot" pieļauj, ka varētu tikt iesaukta vairāk nekā puse tās darbinieku. Lielākā daļa Krievijas aviokompāniju pilotu apmācību izgājuši armijā un ir rezerves virsnieki.

Aizbaikālā ievieš sauso likumu

Aizbaikāla novadā vairākās pilsētās un rajonos varas iestādes ieviesušas sauso likumu, šo soli skaidrojot ar “daļējās mobilizācijas” situāciju. Visās pašvaldībās grādīgos dzērienus aizliegts tirgot 300 metru rādiusā ap kara komisariātiem. Izņēmums noteikts vienīgi sabiedriskās ēdināšanas vietām un beznodokļu veikaliem. Internetā ievietotajos video redzams, ka iesaucamie mēdz ierasties dzērumā un dažkārt savā starpā sakaujas.