Igaunijas eksprezidents par karu Ukrainā: "Šis nav tas veids, kā vēlējos, lai tie uzpūtīgie mūs beidzot sadzird"
Igaunijas bijušais prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzskata, ka līdz ar 24. februāri pasaule, kuru pazinām, ir kļuvusi par pagātni. Kā tagad dzīvot, kas ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākamie soļi un Kremļa patiesie mērķi – šie un citi jautājumi tika apspriesti ikgadējā konferencē Tartu, kas veltīta Krievijai, ziņo LTV "Panorāma".
Bijušais Igaunijas prezidents apgalvo, ka Baltijas valstis jau gadiem brīdinājušas Rietumus par Maskavas stratēģiskajiem mērķiem un iespējamiem drošības riskiem reģionā, tomēr līdz šī gada 24. februārim mūsu balsis netika sadzirdētas, jo Rietumi centušies veidot ar Krieviju draudzīgas attiecības.
"Viņi uzskatīja mūs par paranoiķiem, izsmēja, neņēma vērā. Runājot par Ukrainu, agrāk viņi Vācijā pat netikās ar ukraiņu vēstnieku. Tagad viņš bauda ovācijas Bundestāgā. Tā ir tās izmaiņas. Ko šī jaunā ēra vēl nesīs – es nezinu. Bet katrā ziņā šis nav tas veids, kā vēlējos, lai tie uzpūtīgie mūs beidzot sadzird," teica Ilvess.
Pēc Ilvesa domām, konflikta rezultātā eiropieši un amerikāņi kļuvuši tuvāki, kaut arī iepriekš starp abiem kontinentiem bijusi dziļa plaisa. Vienlaikus konferencē izskanēja kritika par to, ka arī tagad Rietumi nedara pietiekami, lai palīdzētu Ukrainai. Kaut arī individuālā līmenī valstis sniedz dažāda veida atbalstu, NATO šajā konfliktā iesaistīties nevarot, jo tas nozīmētu, ka konflikts pāriet citā, bīstamākā fāzē.
Krievijas spēku radītais posts Ukrainā
Sociālajos tīklos sāk parādīties arvien vairāk foto un video no apdzīvotām vietām Ukrainā, kur pēc Krievijas veiktām apšaudēm iedzīvotājiem atklājas ...
"Uzskatu, ka NATO palīdz divos veidos – pirmkārt, NATO ir aktivizējis savus aizsardzības plānus, kas ir daļa no atturēšanas politikas un liek Krievijai aizdomāties. Otrkārt, sniedzam papildu atbalstu NATO dalībvalstīm. Arī Ukrainai, bet, protams, ne militārā kontekstā, jo tas būtiski mainītu šī kara gaitu," norādīja NATO Apvienotā karadarbības centra pārstāvis Žans Mišels Mijē.
Eksperti bija vienisprātis, ka Krievijas tā saucamā "militārā operācija" Ukrainā līdz šim nav bijusi veiksmīga – ne no gaisa un sauszemes spēku sadarbības perspektīvas, ne stratēģiskas vadības un spēku koordinācijas. Kremlis esot pārāk paļāvies uz savu spēku pārākumu.
"Var redzēt, ka bija pārāk liela paļāvība uz to, ka vietējie iedzīvotāji, Ukrainas armijas diezgan ātri padosies,
tāpēc arī, novērojot, kā tika veikti manevri, tie gluži neatbilst tam, kā tas doktronāli vai pēc operāciju koncepcijām būtu īstenojams," sprieda pulkvedis, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris Kaspars Pudāns.
Politikas pētnieks, medija "Riddle Russia" redaktors Antons Barbašins sacīja: "Pieņemu, ka redzēsim vēl aktīvākas militārās darbības, pilsētu aplenkšanu, apšaudes. Vienlaikus viņi mēģinās vienoties ar [Ukrainas prezidentu Volodimiru] Zelenski, lai principā piespiestu viņu kapitulēt. Krievijas oficiālā pozīcija nav mainījusies – operācijas mērķis, pēc viņu teiktā, ir atbrīvot Ukrainu no nacistiem un valsts atbruņošana."
Gājiens "Kopā par Ukrainu! Kopā pret Putinu! Rīgā 2022. gada 5. martā
