Krievijā miris bijušais Viļņas OMON komandieris Makutinovičs
Boļeslavs Makutinovičs PSRS Iekšlietu ministrijas struktūrās sāka strādāt 1978.gadā.
Pasaulē
2015. gada 24. novembris, 19:02

Krievijā miris bijušais Viļņas OMON komandieris Makutinovičs

Jauns.lv

Krievijā miris bijušais Viļņas padomju milicijas specvienības OMON komandieris Boļeslavs Makutinovičs, kuru Lietuvas tiesa šogad attaisnoja apsūdzībās par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.

Krievijā reģistrētajā Viļņas OMON interneta vietnē teikts, ka 58 gadus vecais Makutinovičs miris 18.novembrī. Bijušais Viļņas OMON komandieris apbedīts Maskavas apgabala Vidnojes pilsētā.

Viņa nāves cēlonis bijusi slimība.

Makutinovičs PSRS Iekšlietu ministrijas struktūrās sāka strādāt 1978.gadā.

Jau vēstīts, ka Viļņas apgabaltiesa šogad 4.jūnijā attaisnoja bijušos OMON komandierus Makutinoviču un Vladimiru Razvodovu apsūdzībās par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas pastrādāti 1991.gadā. Tiesa norādīja, ka atbildīga par agresiju ir tikai valsts vadība, turklāt starptautiskās tiesības paredz, ka inkriminēt šādas apsūdzības var tikai kara vai okupācijas gadījumā.

Lietuvas prokuratūra ir paziņojusi, ka pārsūdzēs šo lēmumu.

Abu apsūdzēto bijušo Viļņas OMON komandierus lieta tika izskatīta aizmuguriski, jo Krievija atteicās viņus izdot Lietuvai un ar Lietuvu šajā lietā nesadarbojās.

Krimināllietā par 1991.gadā Lietuvā pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci ir 16 epizodes, tostarp par uzbrukumiem robežkontroles punktiem, nelikumīgu ieroču konfiskāciju un izmeklēšanas sākšanu pret personām, kā arī apšaudēm. Lietā par cietušajiem un civilprasības iesniedzējiem atzītas 39 personas, no kurām lielākā daļa ir Lietuvas pilsoņi.

Krievijas pilsoņiem Makutinovičam un Razvodovam tika izvirzītas apsūdzības par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci par darbību laikā no 1991.gada 11.janvāra līdz 25.augustam. Viņiem tika izvirzītas apsūdzības par Lietuvas Policijas akadēmijas ēkas Viļņā ieņemšanu 1991.gada janvārī, uzbrukumiem muitniekiem Lavorišķes un Medininku robežkontroles punktos tajā pašā gadā, kā arī uzbrukumiem toreizējām Lietuvas Valsts aizsardzības ministrijas amatpersonām un ātrās reaģēšanas vienības ARAS policistu aizturēšanu, kā arī citiem noziegumiem.

Padomju armijas, Valsts drošības komitejas (VDK) un Komunistiskās partijas neveiksmīgajā mēģinājumā gāzt Lietuvas valdību, kas bija pasludinājusi valsts neatkarību, 1991.gada 13.janvārī Viļņā gāja bojā 14 mierīgie iedzīvotāji un vairāk nekā 1000 tika ievainoti, kad padomju spēka struktūru pārstāvji mēģināja ieņemt televīzijas torni un Lietuvas  radio un televīzijas ēku.

Savukārt 1991.gada 31.jūlijā padomju milicijas specvienības OMON kaujinieki Medininku robežpunktā nošāva septiņus Lietuvas muitas darbiniekus un policistus, bet viens tika smagi ievainots.

BNS/ Foto: AFP/LETA