Īru senči ir cēlušies no Austrumeiropas, secināts pētījumā

Dublinas Trīsvienības koledžas un Karalienes universitātes Belfāstā pētnieki analizēja DNS paraugus no sievietes, kas pirms 5000 gadiem tika apglabāta netālu no Belfāstas, kā arī trīs pirms 3000 līdz 4000 gadiem apglabātu vīriešu ģenētisko materiālu.

Analizētajos paraugos atrasti ģenētiskie rādītāji, kas kopīgi ar mūsdienu Īrijas iedzīvotājiem, kā arī Tuvo Austrumu un vairāku Austrumeiropas reģionu iedzīvotājiem.

Zinātnieki secinājuši, ka bijis liels imigrācijas vilnis no Tuvajiem Austrumiem. Domājams, ka ieceļotāji ieveduši tagadējā Īrijas teritorijā zināšanas par lauksaimniecību un keramiku un sajaukušies ar vietējām tautām.

Vēlāk teritorijā bijis jauns imigrācijas vilnis no stepes, kas stiepjas no Moldovas līdz Kazahstānai. Līdz ar to ienākusi arī asins slimība hemohromatoze, kas Īrijā ir tik izplatīta, ka tiek uzskatīta par ķeltu slimību.

Zinātnieki uzskata, ka bronzas laikmeta ieceļotāji no Austrumeiropas atveduši metāla ieguves un apstrādes prasmi.

Domājams, ka viņu runātā indoeiropiešu valoda kļuva par īru un citu ķeltu valodu pamatu.