Krievijas finanšu ministrs paziņo par plāniem ieviest taupības režīmu

"Mēs esam vienojušies, ka ministrijas un [valdības] aģentūras(...) iesniegs Finanšu ministrijai savus ierosinājumus par budžeta izdevumu optimizāciju par apmēram 10%," viņš teica ekonomikas konferencē Maskavā, apstiprinot otrdien plašsaziņas līdzekļos izskanējušo.

"Mums ir jāīsteno pārdomāti pasākumi par to, kā panākt, lai budžets atbilstu jaunajai realitātei," Siluanovs piebilda.

"Pašreizējos sarežģītajos apstākļos mums ir jārunā par ļoti precīzu, stingru budžeta politiku, lai nesasniegtu augstu deficīta līmeni vai augstu parāda līmeni," sacīja Krievijas finanšu ministrs.

Krievijas 2016.gada valsts budžets ir balstīts uz to, ka naftas cenas pasaulē ir 50 ASV dolāru par barelu, bet pašlaik cena svārstās ap 30 ASV dolāriem par barelu, tādēļ Krievijas amatpersonas cenšas atrast iespējas samazināt izdevumus, lai budžeta deficīts nepārsniegtu šogad plānotos 3% no iekšzemes kopprodukta. Tādu valsts budžeta deficīta līmeni ir noteicis valsts prezidents Vladimirs Putins.

Otrdienas naftas cenas pasaulē pirmo reizi vairāk nekā 12 gadu laikā noslīdēja zem 30 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Siluanovs sacīja, ka naftas cenām šogad ir jāpieaug līdz 82 ASV dolāriem par barelu, lai Krievijai būtu sabalansēts budžets.

Finanšu ministrs brīdināja, ka tuvākajā laikā naftas cenu kāpums nav gaidāms, bet Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs prognozēja, ka naftas cenas zemas saglabāsies "ļoti ilgu laiku".

Pērn Krievijai izdevās noturēt budžeta deficītu 2,6% līmenī, bet gaidāms, ka šogad to paveikt būs grūtāk. Krievijas valdība ir plaši izmantojusi rezervju līdzekļus, lai atbalstītu rubli, kura vērtība ir krasi kritusies.

Krievijas Iekšlietu ministrija jau ir samazinājusi savu budžetu, kā rezultātā ir atlaisti apmēram 10% strādājošo.

Ja valdībai neizdosies ieviest taupības pasākumus, "notiks tas pats, kas 1998.-1999.gadā, kad sabiedrība caur inflācijas mehānismu maksāja par mūsu nespēju sasaistīt budžetu ar jauno realitāti," brīdināja Krievijas finanšu ministrs, atgādinot par iepriekšējo Krievijas ekonomikas krīzi, kad Krievija piedzīvoja nespēju segt savu parādu.

Gada inflācija Krievijā pērn bija 15,5%, bet pārtikas preču cenas vidēji pieauga par vairāk nekā 19%, augļiem un dārzeņiem sadārdzinoties par 29,5%, šonedēļ paziņoja valsts statistikas departaments.

Jauns naftas cenas kritums pasaules tirgū ir vēl vairāk satricinājis jau tā krīzes skarto Krievijas ekonomiku. Krievijas valsts budžetā apmēram pusi ieņēmumu veido ienākumi no naftas pārdošanas, bet naftas cenas krituma turpināšanās un citas tendences globālajā ekonomikā ir izraisījušas Krievijas akciju tirgu vērtības kritumu un rubļa vērtība ir sasniegusi zemāko atzīmi kopš 2014.gada decembra.

Krievijas ekonomika un nacionālā valūta rublis ir iedragāti kopš 2014.gada saistībā ar naftas cenu kritumu un Rietumvalstu sankcijām, kas noteiktas par Krievijas iesaisti Ukrainas krīzes saasinājumā. Pērn Krievijas valdībai bija grūtības samazināt izdevumus.