Stāsts par ietekmīga krievu baņķiera nāvi no "Novičok", ar ko bija apsmērēta telefona klausule
Rakstot trilleri "Prāgas pastkartes", autori Maija Pohodņeva un Modris Pelsis jau pirms diviem gadiem pētījuši PSRS laiku un vēlāk Krievijas ķīmisko ieroču programmas. “Lai izdomātu trakas lielas – par tām jāzina pietiekami daudz,” teic Pohodņeva.
Visas liecības, kas sniegtas 1999.–2007. gadā, ir pretrunīgas. Turklāt šobrīd Rinks pats un viņa meita vispār noliedz, ka jebkad bijuši iesaistīti tādos skandalozos notikumos, kaut gan ieskenēti zinātnieka pratināšanas protokoli internetā ir atrodami.
Jo tālāk, jo trakāk! Vispār zinātniekam bijušas četras vai piecas ampulas, kuras viņš atnesis mājās, lai pārdotu. Un pasūtījums arī bijis konkrēts – sintezēt indi. Bandīti laikam pasūtīja, pat draudējuši. Ķīmiķis nobijies un visu izdarījis. Rinks aizgājis uz laboratoriju un palūdzis savai laborantei pameklēt, vai neesot krājumā kādas vielas, no kā varot sintezēt kādu indi. Atradušās gan citas vielas, ne tās, kuras vajadzīgas.
Nu tad arī taisījuši citu indi, salējuši pa ampulām, aizkausējuši. Arī šī inde bijusi no “valsts noslēpuma, ko izstrādāja programmas Foliants ietvaros”, krājuma. Ja nelaimīgais upuris ar tādu saskaras, mirst diezgan ātri. Nāves iemesls – sirds nepietiekamība. Neviens gailis pakaļ nedzied...
Katrā no ampulām atradās aptuveni tik daudz devas, lai nogalinātu 100 cilvēku. Laborante labi zināja, ko dara, jo arī viņai bija nepieciešama nauda. Ar pirmo reizi kaut kas esot nogājis greizi, bet jau nākamajā dienās viss izdevies, jo Rinks atstājis norādījumus, ko uzlabot, bet pats devies prom. Laborante arī piekritusi klusēt par šīs reizes pasūtījumu.
