Stāsts par ietekmīga krievu baņķiera nāvi no "Novičok", ar ko bija apsmērēta telefona klausule
Rakstot trilleri "Prāgas pastkartes", autori Maija Pohodņeva un Modris Pelsis jau pirms diviem gadiem pētījuši PSRS laiku un vēlāk Krievijas ķīmisko ieroču programmas. “Lai izdomātu trakas lielas – par tām jāzina pietiekami daudz,” teic Pohodņeva.
Skripaļa saindēšana nav pirmā reize, kad pasaule uzzināja par "Novičok" eksistenci. Pirmie upri bija 1995. gadā, kad Maskavā tika noindēts ietekmīgs "Rosbiznesbank" valdes loceklis Ivans Kivelidi (46), viens no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem, arī populāru mediju īpašnieks.
Toreiz oficiālā versija – indi kāds uzsmērējis uz telefona klausules baņķiera kabinetā. Nomira arī sekretāre, kura tikai noslaucīja putekļus no šefa galda, viņa telefonam pat nepieskārās.
Izmeklēšanas gaitā vispirms tika pieņemts, ka inde varētu būt toksiska viela – smagā metāla kadmija sāls. Tajā gadā Krievijā notika ap 500 pasūtījuma slepkavību, bet šī bija īpaša tieši izpildījuma ziņā.
Arī ticamākie Kivelidi nogalināšanas motīvi – baņķieris kritizēja politisko varu par korupciju, bandītisma pieļaušanu un citām tabu tēmām – dara bažīgu, sak, ka tik nav iesaistīts Federālais drošības dienests, varbūt pat vecie VDK kadri.
Dažādos avotos minēts, ka tieši Kivelidi bija pirmais Novičok upuris, ja neskaita eksperimentos iesaistītos dzīvniekus un ķīmiķi Andreju Žeļezņekovu, kurš strādāja kopā ar vienu no indes tēviem Vilu Mirzajanovu, kurš emigrējis uz ASV.
