Politikas analītiķi un Lietuvas poļi pēc Dudas vizītes cer uz lūzumu Viļņas un Varšavas attiecībās

Kā ziņots, Duda pagājušajā nedēļā piedalījās Lietuvas valstiskuma atjaunošanas simtgades svinībās un trīs dienu vizītes laikā tikās arī ar prezidenti Daļu Grībauskaiti un Lietuvas poļu kopienas pārstāvjiem.

Analītiķi uzskata, ka gan abu valstu prezidentu tikšanās laikā paustā apņemšanās rosināt Lietuvas un Polijas izglītības komisijas atjaunošanu, gan Grībauskaites solījums atbalstīt Varšavu strīdā ar Eiropas Komisiju paātrinās pēdējā laikā vērojamo Lietuvas un Polijas attiecību atsilšanu.

"Spriežot pēc rezultātiem, pēc runātā, pēc tā, par ko prezidenti vienojās, var teikt, ka noticis zināms lūzums, panākot vienošanos par sarežģītākajiem politiskajiem jautājumiem," ziņu aģentūrai BNS sacījis Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta (VU TSPMI) pasniedzējs Marijušs Antonovičs, kas ir arī sabiedriskās organizācijas "Poļu diskusiju klubs" biedrs.

Lietuvā dzīvo aptuveni 200 000 poļu. Varšava pēdējo piecu gadu laikā bija iesaldējusi augstākā līmeņa vizītes uz Viļņu, kritizējot Lietuvu par poļu minoritātes stāvokli, galvenokārt par izglītības situāciju un liegumu personas dokumentos poļu vārdus un uzvārdus rakstīt oriģinālajā rakstībā.

Taču pēdējā laikā abu valstu attiecībās vērojams atkusnis. Septembrī Lietuvā bija ieradies Polijas Seima priekšsēdētājs Mareks Kuhciņskis, bet martā gaidāma premjerministra Mateuša Moravecka vizīte.

Kā uzskata VU TSPMI docents Ķēstutis Girņus, par šo atsilumu būtu jāpateicas Lietuvas premjerministram Sauļum Skvernelim, kas pirmais izrādījis iniciatīvu atjaunot augstākā līmeņa politiskos kontaktus ar Varšavu.

Vēl nebūdams valdības vadītājs, Skvernelis jau 2016.gada Seima vēlēšanu laikā Polijā tikās ar valdošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) līderi Jaroslavu Kačiņski. Vēl viena šāda tikšanās sekoja pērnruden.

"Prezidente, lai gan viņas pārziņā ir ārpolitika, piecus gadus klusēja," atgādinājis apskatnieks.

Analītiķi pieļauj, ka labvēlīgāka Polijas attieksme pret Lietuvu varētu būt skaidrojama ar jaunu sabiedroto meklējumiem, ņemot vērā, ka pasliktinājušās Varšavas attiecības ar lielajām Eiropas galvaspilsētām - Briseli, Parīzi un Berlīni.

Eiropas Savienības (ES) valstīm šogad var nākties lemt, vai nenoteikt Polijai sankcijas par tās pretrunīgi vērtēto tiesu reformu.

Grībauskaite, kas sestdien Viļņā tikās ar Dudu, paziņoja, ka Lietuva šai strīdā neatbalstīs "nekādas spēka un piespiešanas metodes ne pret vienu valsti - arī pret Poliju nē" un aicinās abas puses vienoties.

Tikmēr "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības" vadītājs, Eiropas Parlamenta deputāts Valdemārs Tomaševskis abu prezidentu norunu veidot divpusēju izglītības komisiju vērtējis piesardzīgi, tomēr aicinājis izmantot divpusējo attiecību gaisotnes uzlabošanos.

Pēc viņa teiktā, Lietuvas Seima deputāts Jaroslavs Narkevičs gatavojas tikties ar izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, lai pārrunātu Lietuvas poļu izglītības jautājumus.

Svarīgs pavērsiens Lietuvas un Polijas divpusējās attiecībās iezīmējās pērn jūnijā, kad Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai" un Lietuvas vienīgais jēlnaftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva", kas pieder Polijas kompānijai "Orlen", parakstīja līgumu par naftas produktu pārvadājumu tarifiem, izbeidzot gadiem ilgušās domstarpības par Polijas investīcijām Lietuvā.

Lietuvas un Polijas prezidenti pagājušajā nedēļā arī paziņoja, ka centīsies jūnijā panākt Baltijas valstu, Varšavas un Eiropas Komisijas vienošanos par elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropu.

Lietuvai ir svarīgs arī Polijas atbalsts jautājumā par spiedienu uz Baltkrieviju par Astravjecas atomelektrostaciju, kas tiek celta netālu no Lietuvas robežas.