Seksskandāls Lietuvā: pēc vēl vienas sievietes liecībām režisors Vaitkus zaudē pasniedzēja godu

Seksuālā uzmācībā apsūdzētais Lietuvas Krievu drāmas teātra direktors Jonas Vaitkus vairs nedrīkst strādāt kā pasniedzējs akadēmijā uz laiku, līdz tiks pabeigta pirmstiesas izmeklēšana lietā, kurā vairākas studentes viņu vaino nepiedienīgā uzvedībā. 

Pēc 33 gadus vecās scenogrāfes Simonas Bekšaites #MeToo izklāsta, runāt sākusi vēl divas citas ar aktiermākslu saistītas sievietes, kuras norāda, ka laikā, kad studējušas pie Vaitkus, saskārušās ar seksuālu uzmācību.

Režisora bijusī skolniece, aktrise Egle Lekstutīte atceras, ka pirms 10 gadiem Vaitkus viņu kā studenti uzaicinājis pie sevis mājās, vaicājis, vai viņa vēl ir jaunava, tad centies Lekstutīti savaldzināt un visbeidzot prasījis viņai izstiept roku, kurā cienītais pasniedzējs ielicis savu dzimumlocekli. 

Atklāt šādas detaļas Lekstutīti mudinājusi Simonas Bekšaites drosme, šonedēļ sociālajos tīklos publiskojot savu pieredzi pie režisora mājās. Jau vēstījām, ka tolaik topošajai scenogrāfei Bekšaitei Vaitkus lūdzis parādīt "savu trīsstūrīti", proti, ģenitālijas.

Aktrise Lekstutīte pauž: "Es arī nevarēju klusēt, redzot, ka ar mēsliem nolej cilvēku [Bekšaiti]. Man pašai bija līdzīgi pretīga pieredze ar Vaitku," viņa paudusi Lietuvas "Delfiem". 

Tagad izrādās, ka Lekstutīte jau sen vēlējusies stāstīt par visu notikušo, vēlēdamās brīdināt citas jaunas meitenes "no šīs personas". Aktrise pauž bažas par to, ka šobrīd upuriem jātaisnojas sabiedrības priekšā, ka viņas vēlējušās būt aktrises, piederīgas teātra pasaulei, bet tagad savu skolotāju apsūdz seksuālā uzmācībā. "Taču par Vaitkus darba metodēm varētu pastāstīt katra otrā studente, kas pie viņa mācījusies," skaidro Lekstutīte.

Vaitkus bijušās asistentes Juditas Juknelas stāsts:

Jau vēstījām, ka otrdien par Vaitkus seksuālo varmācību paziņojusi vēl viena sieviete – mākslas zinātņu speciāliste, režisora bijusī asistente Judita Juknele. Tikmēr pats Vaitkus apsūdzības sauc par Krievijas propagandas daļu.

“Mans stāsts sākās 1999. gadā. Kāpēc es rakstu tikai tagad? Jo tajos laikos seksuālā uzmākšanās nebija nekāds noziegums. Ja tu neesi izvarota, tātad nekas nav noticis. Kad meitenes cita pēc citas sāka atzīties, kas ar viņām noticis, es turpināju klusēt, jo domāju, ka viņam tas būtu sāpīgi. Un vēl sāpīgāk tas būtu viņa sievai, bērniem. Un, ja viņš būtu atzinies un atvainojies, es, iespējams, būtu turpinājusi klusēt. Taču pēc paziņojuma, ka šādi ar viņu cenšas izrēķināties Krievijas drošības dienests, es neizturēju.

Tolaik strādāju par Jona Vaitkus asistenti filmas uzņemšanas laikā. Man bija 27 gadi. Gatavojoties filmēšanai, režisors lūdza braukt kopā ar viņu darba darīšanās. Atbraucām uz viņa dzīvokli. Viņš teica, lai noskatos dokumentālo filmu un atrodu tajā kādus mājienus par vienu no varoņiem. Sacīja, ka pašam jāsteidzas uz lekciju. Mani viņš ieslēgšot.

Jautāju, ko teikt, ja atgriezīsies kāds no viņa ģimenes locekļiem. Atbildēja, ka neviens nenākšot. Sieva ir Austrālijā. Noskatījos filmu. Mājienu tur nebija. To arī pateicu režisoram, kad viņš atgriezās. Viņš teica: “Tad tagad dzersim sakē.” Es alkoholu nelietoju gandrīz nemaz, pat nezinu, kā garšo degvīns. Tā arī pateicu viņam. Viņš uz to atbildēja, ka šī man būšot laba iespēja pagaršot tik reti sastopamu degvīnu.

Es pagriezos uz durvju pusi. Viņš man uzklupa no aizmugures, abi nokritām uz grīdas. Kaut kā tiku vaļā, piecēlos kājās, aizskrēju pie durvīm. Tās bija aizslēgtas. Es lūdzu atslēgt durvis. Atmiņā palikuši Jona Vaitkus vārdi: “Ko tu skrien? Tu no manis vēl bērnu piedzemdēsi.”  

Stingri palūdzu, lai viņš atslēdz durvis, citādi kliegšu, un kaimiņi izdzirdēs. Tad viņš mani izlaida. Otrā dienā iet uz darbu nebija patīkami. Bet režisors izturējās, it kā nekas nebūtu noticis.
Strādājām. Sākās filmēšana. Daļa no filmas uzņemšanas notika Rumšišķos [Lietuvas mazpilsēta netālu no Kauņas – Kasjauns.lv.]. Filmēšanas grupa dzīvoja vienā lielā mājā, atsevišķās istabiņās pa 2 cilvēkiem katrā. Kādā rītā ap saullēktu mani no miega pamodināja un pamatīgi izbiedēja fiziska “laušanās” manā gultā. Režisors bija piedzēries. Lūdzu viņu iet prom, centos viņa rokas atraut nost no mana ķermeņa. Viņš sāka murmināt kaut ko šādu: “Tu esi tik skaista, gluži kā šis sārtais saullēkts...”   

Kolēģe no filmēšanas grupas, kura dzīvoja ar mani vienā istabā, piecēlās gultā un sāka demonstratīvi klepot, likdama saprast, ka režisors atļaujas par daudz. Bet viņš uz to atbildēja: “Paklau, izbeidz tur klepot, ej labāk uz manu istabu un guli manā gultā.

Atkārtoju, lai iet prom no manas gultas, centos viņu izstumt ārā. Bet tas vīrietis nav no vieglajiem. Tad teicu, ka iešu prom pati. Izlēcu no gultas un devos durvju virzienā. Vaitkus man līdzi. Biju bez apaviem, tikai naktskreklā. Vaitkus man līdzi. Ārā viņam teicu: “Vai tagad skriesiet man pakaļ pa visiem Rumšišķiem?” Tad viņš atgriezās atpakaļ mājā.  

Filmēšana todien bija grūta. Režisors ik pa laikam malkoja alu. Kādā filmēšanas starplaikā viņš piesēdās blakus jauniņajai filmēšanas frizūru meistarei un, skatoties uz mani, tai meitenei sacīja: “Tu esi tik skaista, gluži kā šis sārtais saullēkts...” Notvēris manu skatienu, viņš izsmējīgi sacīja: “Ko lūri? Esi greizsirdīga, ja?”

Un pēdējā epizode, kas apliecina mākslinieka neierobežoto fantāziju. Reiz viņš pienāca pie manis un teica: “Šodien tevi redzēju sapnī. Tu lidoji pa gaisu, biji pavisam kaila, un tavi garie mati plīvoja.” Es viņam neko neatbildēju, un viņš teica: “Tavi garie mati plīvoja no TURIENES.” Secinājis, ka es nesaprotu, ko nozīmē “no TURIENES”, viņš parādīja uz kājstarpi un atkārtoja: “Garie mati no TURIENES.”

Rakstot šo tekstu, es joprojām trīcu. Es nevaru teikt, ka tad es biju morāli sagrauta. Taču dažas rētas dvēselē joprojām ir palikušas. Labi, ka man bija tuvi cilvēki, kam varēju visu pastāstīt. Es neesmu Krievijas aģente. Es nenoliedzu Jona Vaitkus radošo talantu. Taču vēlos atvērt vēl vienu lappusi viņa morāles grāmatā,” Judita Juknele vēsta savā Facebook profilā. Pie viņas ieraksta lasāmi atbalsta vārdi Juditai un pateicība par viņas drosmi dalīties šajā pieredzē.

Scenogrāfe Simona Beikšaite ar savu sāpi:

33 gadus vecā scenogrāfe Simona Beikšaite apgalvo, ka šobrīd 73 gadus vecais režisors Vaitkus viņai pirms desmit gadiem uzmācies - laikā, kad viņa studējusi mūzikas un teātra akadēmijā. Par to viņa pavēstījusi sociālajos tīklos, skaidrodama, ka beidzot #MeToo kustība ļauj par to runāt skaļi. Līdz šim Bekšaite gaidījusi piemērotu brīdi.

Bekšaites atklāsmes met smagu ēnu uz Lietuvā tik populāro režisoru, kurš ir autoritāte vairākiem simtiem mākslinieku Lietuvas kultūras aprindās.

"Beidzot man ir iespēja to pateikt. Kāpēc es klusēju desmit gadus kopš 2009.gada? Ilgu laiku biju gaidījusi pietiekamu iemeslu par to sākt runāt, un ar savu personisko pieredzi gribu paust, ka tas, kas līdz šim sabiedrībā tika uzskatīts par pašsaprotamu, nebūt tāds nav. Gribu visiem izstāstīt, kas notika. Visi līdz šim par to klusējuši, īpaši šaurā profesionālā lokā," raksta scenogrāfe Bekšaite.

Tālāk savā ierakstā māksliniece apraksta, ka uzmākšanās no Vaitkus puses notikusi laikā, kad viņa strādājusi pie sava bakalaura darba, un no režisora seksuālās apetītes cietušas daudzas studentes, ne tikai viņa vien. Par to pat klīdušas leģendas, bet visi toleranti izturējušies pret šādu režisora un pasniedzēja uzvedību. 

Bekšaite ar Vaitku kopā strādājuši pie izrādes "Melnais putns", kur Bekšaiti viņš uzaicinājis kā kostīmu un dekorāciju mākslinieci. Būdama priecīga par profesionālo pavērsienu, viņa atsaukusies režisora aicinājumam par darbu parunāt pie viņa mājās. "Dīvaini, ne? Izrādījās, ka viņa sieva ir aizbraukusi, kafejnīcā augstskolā nevarot koncentrēties, bet teātris ir slēgts, jo bija vasara. Es uzvilku kleitu (garumā zem ceļgaliem), jo tā kleita man patika un patīk vēl tagad, paņēmu skices un devos ciemos," raksta scenogrāfe.

Vaitkus studenti sagaidījis, apsveicinājies, aizvēris durvis, uz galda uzlicis gruzīnu vīnu un pēc brīža sācis uzmākties. Kā raksta Beikšaite, režisors esot uzstājīgi lūdzis parādīt viņam "savu trīsstūrīti". Rādīt dzimumorgānus viņa atteikusies, Vaitkus bijis uzstājīgs, bet sieviete lūgusies, lai režisors ļauj viņai iet prom. 

Nākamajā dienā Bekšaite devusies pie draudzenes, kurai uzticējusi piedzīvoto. No draudzenes teiktā kļuvis skaidrs, ka Bekšaite tikusi galā sveikā, jo viņai studiju gados nācies saskarties ar psiholoģisku spiedienu, uzmācību un pazemošanu no šī pasniedzēja puses, atsaucoties uz scenogrāfes ierakstu, vēsta Lietuvas portāls "Delfi".

Jona Vaitkus komentārs

Teātra direktors sarunā ar "Delfi" svētdienas vakarā pauda, ka ir dzirdējis par bijušās studentes ierakstu feisbukā, taču atrodas ceļā un vēl nav ar to pilnībā iepazinies. "Man ir grūti komentēt, kamēr neesmu izlasījis pašu tekstu," žurnālistiem skaidrojis Vaitkus. Režisors nenoliedza, ka ar scenogrāfi ir pazīstams un strādājis kopā vairākos projektos.

"Kad sapratīšu, kas te notiek, tad arī atbildēšu visā nopietnībā. Man šķiet, ka par šīm lietām jārunā citādi. Nesaprotu, kāpēc cilvēkiem šķiet, ka saistībā ar šo tematu būtu jājūtas iebiedētam un jābūt klusam, jāslēpjas krūmos un jādomā, ka ir noticis noziegums," pauda Vaitkus, vienlaikus prognozējot, ka cilvēku, kas jūtas aizvainoti, parādīsies arvien vairāk.

Jāpiebilst, ka pēdējo mēnešu laikā Lietuvā seksskandāli nav retums, - daudzas sievietes publisko savu atzīšanos, ka cietušas no ietekmīgiem vīriešiem. Seksuālā uzmācībā apvainoti vairāki Mākslas universitātes pasniedzēji, kā arī daži politiķi.