Krievijas pārstāvis Eirovīzijā Sergejs Lazarevs: "Krima ir Ukrainas daļa"
Šogad Eirovīzijas dziesmu konkurss sagādājis īstas galvassāpes Kremļa propagandistiem. Konkursā uzvarēja dziesma par Krimas tatāriem, kuru emocionāli izpildīja izsūtīto Krimas tatāru un armēnietes pēctece Džamala. Krievijas pārstāvis Sergejs Lazarevs, kurš ieguva visvairāk skatītāju balsu, taču žūriju nesavaldzināja, palika trešais.
Krievija steidzās paziņot, ka Eirovīzijas dziesmu konkursa rezultātus ir ietekmējusi politika. Taču tagad, šķiet, Kremļa propagandistiem ir priekšā vēl grūtāks uzdevums: pats Krievijas pārstāvis savas domas par Krimas okupāciju neslēpj: Krima ir Ukrainas daļa.
To Lazarevs paziņoja Ukrainas žurnālistei 2014. gadā pēc Krimas okupācijas, un tagad viņa teikto citē visi lielākie Eiropas mediji. Īsumā pārstāstām šīs intervijas tekstu:
- Sergej, kā tev klājas šajā Ukrainai grūtajā laikā?- Es esmu nonācis krustcelēs. Es pazīstu daudz cilvēku no Ukrainas un lieliski saprotu viņu sāpes un izjūtas. Viņi ir noguruši no politiskās situācijas, kas turpinās jau gadiem. Pienāca brīdis, un šis vadzis lūza. Es labi saprotu, ka šīs pārmaiņas nenotika uzreiz. Cilvēki ilgi gaidīja un cieta jau gadiem.
- Tu piedalījies TV projektā “Ukrainas balss”, kad notika Krimas aneksija. Skatītājiem tu kļuvi par okupantu pārstāvi.
- Es esmu ļoti pateicīgs Ukrainas publikai, kuri saprot, ka ne jau visi to atbalsta.
- Vai tev Krima ir Krievija?
- Man ne. Es nesaprotu to vispārējo krievu sajūsmu, ka Krima ir atgriezusies. Es šādu prieku nejūtu. Varbūt šo vārdu dēļ Krievijas fani mani tagad nomētās ar tomātiem, taču es esmu pieradis, ka Jalta ir Ukraina.
Ja koncerti notiek Krimā, es atsakos tajos piedalīties.
- Vai Krievijas mākslinieki kļūst par propagandas ieročiem?- Tieši tā.
- Daļa no viņiem pat parakstījuši atklātu vēstuli, kurā atbalsta karadarbību Ukrainā. Daži ir devušies arī viesturnejās. Vai tev arī piedāvāja?
- Jā, bet neesmu tam gatavs, jo nezinu, kā man būtu jārīkojas. Manā sirdī tā joprojām ir Ukraina, un vienlaikus tā vairs nav Ukraina. Pavisam droši zinu, ka nekad nepiedalīšos akcijās, kurās sauks ”Krima ir mūsu!” Es to neatbalstu.
- Manuprāt, tas nav gudri. Es viņus neignorēju, bet mūsu viedokļi nesakrīt. Kādu neieredzēt vai ar kādu nekontaktēties es tāpēc nevaru, bet atmiņā esmu saglabājis šo informāciju par tādu vai citādu kāda sava kolēģa rīcību.
Nevajag domāt, ka visi krievi ir vienādi. Un tāpat nevajag domāt arī par ukraiņiem. Mēs neesam pretinieki. Nezaudēsim galvu. Nenogalināsim. Veselajam saprātam ir jāuzvar. Visu sagraut ir viegli, bet pēc tam atkal uzcelt – grūti.
- Vai tu nebaidies atklāti paust savu viedokli un pēc tam atgriezties Krievijā? Tev nav bail, ka tev palūgs sakrāmēt koferus?- Kurš man to varētu palūgt? Es nepiedalos nekādās frakcijās, neesmu nevienam parādā. Protams, var būt spiediens, bet ceru, ka tā nebūs.
- Es ceru, ka tā nebūs. Jā, mani var nerādīt valsts TV kanālos. Nu, ko lai dara. Tā manā dzīvē jau ir bijis. Dziesmas, kuras dziedu angliski, jau tāpat televīzijām nepatīk. Aizliegt tās neviens neaizliedz, bet televīzijās nerāda.
Kad sāku dziedāt, man šķita, ka krievam ārzemēs nav iespējams izveidot muzikālo karjeru. Taču tad bija grupas „Tatu” pieredze, Krieviju cienīja. Tagad viss ir mainījies. Ar krieviem vairs neviens nevēlas strādāt.
Kasjauns.lv/ Foto: AFP/SCANPIX/LETA, SPUTNIK/LETA
