Eirovīzijas uzvarētājas Džamalas vecākiem Krievija atņem ģimenes īpašumu - krodziņu
Džamalas vecāki – Gaļina Tumasova un Alims Džamaladinovs – dzīvo Krievijas okupētajā Krimā un spiesti saskarties ar okupācijas varas neiecietību. Tomēr viņus atbalsta vietējie iedzīvotāji, kurus iedvesmojis Džamalas panākums Eirovīzijā.
Pasaulē
2016. gada 20. maijs, 06:35

Eirovīzijas uzvarētājas Džamalas vecākiem Krievija atņem ģimenes īpašumu - krodziņu

Jauns.lv

Šī gada Eirovīzijas uzvarētājas Džamalas vecāki nav pametuši savas dzimtās mājas Krievijas okupētajā Krimā un viņiem nu jāsaskaras ar Krievijas varas pārstāvju uzbrukumiem. Neskatoties uz visu, Džamalas māte un tēvs ir bezgala priecīgi par meitas panākumiem.

Ja Džamala (īstajā vārdā - Susana Džamaladinova) pēc Krimas okupācijas bija spiesta pamest dzimtās mājas, viņas vecāki un vecvecāki nebija pierunājami atstāt pašu rokām būvēto māju un iekopto dārzu, un doties bēgļu gaitās. Džamalas vecāki joprojām dzīvo Melnās jūras piekrastes mazā pilsētiņā Malorečenskā.        

Džamalas vecvecāki piedzīvojuši Staļina laika deportācijas

Džamalas māte Gaļina Tumasova teic, ka meitas dziesma „1944”, ar kuru viņa uzvarēja Eirovīzijā un kura stāsta par Krimas tatāru deportāciju, ir vienojusi Krimas iedzīvotājus un tagad daudzi, pat nepazīstami cilvēki, nāk viņu apsveikt ar meitas panākumiem. Džamalas dziesmas vēstījums uzrunā daudzus jo daudzus cilvēkus, arī dziedātājas vecākus.

Džamalas māte ir armēniete un viņas tēvu Staļina laikā deportēja no Armēnijas uz Vidusāziju. Savukārt dziedātājas tēva, Krimas tatāra Alima Džamaladinova vecākus deportēja 1944. gadā. Džamala jau kopš bērnības ir dzīvojusi ar skarbajiem stāstiem par savu senču likteni un tagad tos arī izteikusi dziesmā „1944”. Džamalas tēva ģimene bija viena no pirmajām Krimas tatāru ģimenēm, kura atgriezās savā etniskajā dzimtenē. Džamalas māte atklāj, ka talantīgajai meitai bērnībā pat neatļāva uzvarēt mūzikas konkursos, jo viņa bija Krimas tatāriete.

Dziesma „1944” stiprinājusi Krimas cilvēku vienotību

Džamala ar „Memmesdēliņu” uzvar Jūrmalā

Eirovīzijas uzvarētājas vecāki ir profesionāli mūziķi: māte klavierstundu pasniedzēja mūzikas skolā, bet tēvs – diriģents. Taču, lai nopelnītu dienišķo maizi, viņiem nācās pamest mūziķu karjeru un pievērsties ģimenes biznesam. Tomēr mūziku viņi nav aizmirsuši - Džamalas vecāki ir pirmie, kuri noklausās meitas kompozīcijas un dod tām vērtējumu. Vecāku ģimenes bizness arī palīdzēja Džamalai izskoloties konservatorijā.

Džamalas māte atklāja, ka dziesmu „1944” rakstīja nevis ar domu par Eirovīziju, bet gan kā dziesmu, ar kuru Džamala uzstājusies 18. maijā – Krimas tatāru deportācijas gadadienas pasākumā. Tomēr liktenis bija lēmis, ka dziesmas debija bija daudz plašāka.

Dziedātājas muzikālā karjera sākusies Malorečenskas mūzikas skolā. Džamalas kaimiņi domāja, ka viņa varētu būt operdziedātāja, bet iznāca tā, ka viņa kļuva par džeza izpildītāju. Viens no pirmajiem lielākajiem starptautiskajiem panākumiem bija viņas uzvara 2009. gadā Jūrmalā notikušajā konkursā „Jaunais vilnis” ar visnotaļ nerātnu dziesmu „Memmesdēliņš”.

Par savu meitu Džamalas māte saka: „Lepnums, prieks un laime! Teikšu tikai vienu: viņa dzied jau kopš bērnības. Kā piedzima, tā sāka dziedāt. Lai ko arī nedarītu – uzkopa māju vai mazgāja traukus – viņa dziedāja. Reizēm ar vīru sēžam mājas un jau pa kilometru dzirdam, ka Susana dzied, tātad nāk pa ceļu mājās no skolas”.

Džamalas māte un pirmais mūzikas skolotājs par Eirovīzijas uzvarētāju

Džamalas vecāki nebija pierunājami pamest Krimu

Tagad Džamalai neiznāk viesoties pie vecākiem Krimā. Vecāki brauc pie meitas uz Kijevu. Savukārt Eirovīzijas uzvarētājas māsa dzīvo Stambulā, viņa ir precējusies ar turku un bija arī vienīgā no Džamaladinovu ģimenes, kura māsu atbalstīja Stokholmā.

Par savu ģimeni Džamala saka: „Mēs bijām vieni no pirmajiem Krimas tatāriem, kuri pēc reabilitācijas nopirka māju Krimā. Māte pasniedza stundas mūzikas skolā, bet tēvs ir diriģents. Viņi saprata, ka  ar mūziku naudu nenopelnīs. Sāka audzēt augļus un dārzeņus – hurmu, granātābolus, vīģes, iekārtoja lielu dārzu.

Mums bija ģimenes kafejnīca ar četriem galdiņiem. Mamma un tēvs gatavoja ēdienus – māte manti (mīklas turziņas ar gaļu), bet tēvs plovu. Es mazgāju traukus, bet māsa apkalpoja viesus. Ja nebūtu šis krodziņš, es nevarētu atļauties mācīties konservatorijā.

Ilgi mēģināju vecākus pierunāt izbraukt no Krimas, bet viņi teica - nē. Viņi paši savām rokām būvēja māju, iekārtoja dārzu, un te es vienā mirklī lūdzu viņiem to visu pamest...! Mamma nevar atstāt tēvu, tēvs - vectēvu. Tas ir ļoti sāpīgi un grūti.”

Pēc meitas uzvaras Eirovīzijā, Džamalas vecākiem jāsaskaras ar okupācijas varas neiecietību. Nesen līdz ar zemi nolīdzināts viņu krodziņš Melnās jūras piekrastē. Oficiālais iemesls – tas neesot atbildis sanitārajām normām un nav maksājis nodokļus. Tikmēr prokrieviskajā presē arī aizvien biežāk parādās uzbrukumi „liekēžiem” – Džamalas vecākiem: viņiem, lūk, par neko piešķirta Krievijas pilsonība un viņi saņemot lielas Krievijas priekšrocības, jo atzīti par savulaik represētiem.

Džamalas māte: „Meitai ar šo dziesmu nebija paredzēts braukt uz Eirovīziju”

2016. gada Eirovīzijas uzvarētāja Džamala ar dziesmu „1944"

2009. gada „Jaunā viļņa” uzvarētāja Džamala ar dziesmu „Memesdēliņš”

Elmārs Barkāns/Foto: AFP/LETA, ITAR-TASS/LETA, AP/LETA, EPA/LETA, Reuters/LETA