Puse Vācijas turku islāmu vērtē augstāk par valsts likumiem
Trešdaļa respondentu piekritusi apgalvojumam, ka "musulmaņiem jātiecas atgriezties pie tādas sabiedriskās kārtības, kāda pastāvēja Muhameda laikā".
Pasaulē
2016. gada 17. jūnijs, 11:05

Puse Vācijas turku islāmu vērtē augstāk par valsts likumiem

Jauns.lv

Kā liecina ceturtdien publiskotais Minsteres Universitātes veiktais pētījums, gandrīz puse Vācijas turku uzskata, ka islāma likumi ir prioritāri pār valsts likumiem.

Saskaņā ar aptauju, kuras laikā intervēts 1201 respondents, kas pārstāv 2,7 miljonus lielo Vācijas turku kopienu, 47% piekrita apgalvojumam, ka "sekot manas reliģijas principiem ir svarīgāk nekā tās zemes likumiem, kurā dzīvoju".

Tajā pašā laikā pētījumā konstatēts, ka pie šā viedokļa stingrāk pieturas pirmās paaudzes imigranti, kuru vidū šādās domās ir 57% aptaujāto, nekā viņu pēcteči, no kuriem tikai 36% piekrita šādam apgalvojumam.

Vienlaikus trešdaļa respondentu piekritusi apgalvojumam, ka "musulmaņiem jātiecas atgriezties pie tādas sabiedriskās kārtības, kāda pastāvēja Muhameda laikā".

Arī šim viedoklim lielākā mērā tiecas pieslieties pirmās paaudzes ieceļotāji nekā viņu pēcnācēji - attiecīgi 36 un 27%.

20% aptaujāto arī atzinuši, ka "draudi", kādus islāmam rada Rietumi, attaisno vardarbību, bet septiņi procenti pauduši viedokli, ka vardarbība ir attaisnojams līdzeklis islāma izplatīšanai.

Pētījuma autori lēš, ka 13% no intervētajiem uzskatāmi par reliģiskiem fundamentālistiem.

Paaudžu atšķirības vērojamas arī attieksmē pret sieviešu lomu sabiedrībā.

Kamēr nepilna puse pirmās paaudzes turku imigrantu uzskata, ka sievietes vieta ir mājās, trešās paaudzes ieceļotāju vidū šādu uzskatu atbalstītāju proporcija sarūk līdz 27%.

Tajā pašā laikā 57% otrās un trešās paaudzes imigrantu atzīst, ka "mazi bērni noteikti ciešs, ja viņu māte strādā".

Reliģijai ir svarīga loma arī Vācijas turku attieksmē pret līdzcilvēkiem.

Lai gan 80% intervēto izteikušies, ka viņiem ir "ļoti pozitīvs" vai "drīzāk pozitīvs" priekšstats par kristiešiem, par ebrejiem un ateistiem šādām domās it tikai nepilna puse respondentu.

Pētījumā arī konstatēts, ka turku attieksme pret islāmu ievērojami atšķiras no viedokļiem, ko pauduši Vācijas iedzīvotāji kopumā.

Kamēr tikai seši procenti no visiem Vācijas iedzīvotājiem islāmu saista ar cilvēktiesībām, starp Vācijā dzīvojošajiem turkiem tādu ir 57%.

65% turku uzskata, ka islāms iestājas par mieru, kamēr starp iedzīvotājiem kopumā šādās domās ir tikai septiņi procenti.

Tajā pašā laikā absolūtais vairākums turku atzīst, ka imigrantiem veiksmīgai dzīvei Vācijā jāpieņem vācu vērtības.

Vairāk nekā 80% aptaujāto izteikušies, ka ieceļotājiem jāievēro Vācijas likumi, ja tie vēlas veiksmīgi integrēties. Turklāt 70% respondentu apgalvojuši, ka vēlas "pilnīgi un bez nosacījumiem" integrēties vācu sabiedrībā.

90% turku arī izteikušies, ka Vācijā jūtas "laimīgi" vai "ļoti laimīgi", lai gan vienlaikus puse no viņiem jūtas kā "otrās šķiras pilsoņi", bet 54% apgalvojuši, ka viņi netiks atzīti par vācu sabiedrības locekļiem, lai ko tie darītu.

LETA/Foto: EPA/LETA

Tēmas