Straujais sešinieks — testējam "Hyundai IONIQ 6"
Ja elektromobilis vajadzīgs ne tikai pilsētas un tās tuvākās apkaimes ietvaros, bet arī tālākiem maršrutiem, tad viens no spēcīgākajiem kandidātiem varētu būt jaunais "Hyundai IONIQ 6". Ietilpīgs akumulators, ērtības un dinamika — tie ir šī auto galvenie trumpji.
Tuvākais IONIQ 6 līdzinieks varētu būt jau kādu laiku pārdošanā esošais "KIA EV6", kas ir visnotaļ loģiski — platforma abiem auto ir viena. Taču, pašam par lielu pārsteigumu, "Hyundai" versija par nosacīti tālā rādiusa elektromobili man iepatikās vairāk, kaut gan pirms tam biju visai atzinīgus vārdus veltījis arī "EV6". Iemesli, kādēļ "IONIQ 6" iekaroja manas simpātijas, ir vairāki, taču par visu pēc kārtas.
Aerodinamika pāri visam!
Pirmajā acu uzmetienā "IONIQ 6" liekas dīvains. Izteikti šļaups priekšgals un pakaļgals, kas rada asociācijas ar klasiskā "Porsche 911" formām, tikai kaut kādā nenormāli izstieptā izpildījumā. Īpaši mulsina aizmugure, kas ir tik slīpa, ka liekas — bagāžniekam tur vietas noteikti vispār nav palicis un arī otrajā rindā sēdošajiem galva dursies griestos! Šis iespaids ir mānīgs, jo bagāžnieks ir negaidīti ietilpīgs, tiesa, tā formas dēļ lielas kubiskas formas mantas tajā neieliksi. Taču četrus koferus — mierīgi. Arī aizmugurē sēdošajiem galva griestos neduras, toties priekšā gan sajūta ir dīvaina. Proti, vējstikls ir tik slīps, ka, paceļot roku, lai piekārtotu brilles, es pāris reizes ar to nejauši iebakstīju jumtā. Nevienā citā auto man tā nebija gadījies. Dzīvot tas netraucē, taču zināmu mulsumu sākumā rada.
Izteikti slīpajām formām ir loģisks izskaidrojums — inženieri ir centušies auto padarīt pēc iespējas aerodinamiskāku. Elektromobilim tas ir īpaši no svara, jo neveiksmīgs aerodinamikas risinājums nozīmē mazāku iespējamo nobraukumu ar vienu uzlādi, bet šis faktors patlaban ir viens no noteicošajiem elektriskā auto izvēlē. Tādēļ "Hyundai" inženieri ir darījuši visu iespējamo un pat atteikušies no ierastajiem spoguļiem, to vietā uzstādot videokameras. It kā jau no aerodinamikas viedokļa ekonomija varbūt nav milzum liela, taču te katrs sīkums no svara. Tikai šoferim jāpierod, ka jāskatās nevis tajā vietā, kur parasti ir sānu spoguļi, bet mazliet zemāk, kur izvietoti ekrāni — toties tajos visu var ļoti labi saskatīt.
Līdz Valkai un atpakaļ
Ko šī maniakālā dzīšanās pēc ideālām pludlīnijas formām ir devusi, ja rēķinām absolūtos skaitļos? Ar 77,4 kWh akumulatoru aprīkotais auto ar vienu uzlādi var nobraukt 610 kilometrus — tā sola ražotājs. Protams, tas ir ideālajā pasaulē, kur nepūš pretvējš, ceļš allaž ved lejup no kalna, gaisa temperatūra vienmēr ir ap 20 grādiem un Saeimas deputāti ik pēc pāris gadiem sev nepaceļ algas. Reālajā dzīvē var rēķināties ar kādiem 400 kilometriem, taču arī tas nav maz. Man pilnīgi pietika, lai no Rīgas aizbrauktu līdz Valkai un atpakaļ, pa vidam izmetot loku gar Cēsīm — tātad kopumā ap 350 kilometriem un vēl palika kādu 50 kilometru rezerve. Nav slikti, ja ņemam vērā, ka necentos braukt ekonomiski un reizēm pat aktivizēju sportisko režīmu, kas uzreiz automātiski nozīmē mīnus pārdesmit kilometrus. Toties dinamika tad ir sporta auto cienīga.
Braukšana ir ļoti komfortabla. Sēdekļi ērti — to atzina visi, ko testa laikā paspēju izvizināt. Aizmugurē vietas pārpārēm, bet priekšējos sēdekļus vajadzības gadījumā var nolaist tik lēzeni, ka mašīnā mierīgi varētu gulēt. Īpašā ekstra — auto ir pieejamas ne tikai USB ligzdas, bet arī parastā elektrības rozete, kas ļauj uzlādēt datoru vai pat pieslēgt kafijas automātu, ja tādu gadījies paņemt līdzi. Būtībā auto vajadzības gadījumā spēj darboties kā liels ārējais akumulators.
Priekšpusē, kā jau ierasts, ir liels divdaļīgs displejs. Vadītāja pusē tajā redzamas visas instrumentu panelim raksturīgās funkcijas, kamēr centrālā daļa ir atbildīga par visu pārējo — mediju sistēmas vadību, klimatkontroli, drošības iestatījumiem un tā tālāk. Labā lieta ir tā, ka klimatkontroles vadībai atstātas arī fiziskas pogas, bet ne tik labā — divu dienu laikā man tā arī neizdevās pielāgot optimālu ventilācijas režīmu. Daudzmaz atbilstošu uztaustīju jau caur padziļināto vadību skārienjutīgajā displejā, kas nav pats parocīgākais risinājums. Toties uzslavu ir pelnījusi "Bose" audiosistēma. Ja kādu laiku agrāk tirdzniecībā nonākušā "Hyundai IONIQ 5" iekšējais iekārtojums un patiesībā jau arī ārējais dizains manai gaumei likās mazliet par kosmisku, tad "IONIQ 6" šajā ziņā ir izdevies atrast labu balansu.
Cik tad maksā?
Daudz. No 60 000 eiro uz augšu. Ja gribēsi pilnpiedziņas versiju, tad virs 64 000 eiro. Taču, no otras puses, šis auto ir "nopakots" tā, kā reti kurš "premium" klases automobilis. Visas iespējamās drošības palīgierīces, izcilas gaismas, ko man pašam izdevās nakts apstākļos notestēt, kvalitatīva salona apdare, ietilpīgs akumulators, dinamiska un ērta braukšana. Vienīgais nosacītais trūkums Latvijas apstākļos ir samērā zemais klīrenss, taču tas ir likumsakarīgi — atcerēsimies par aerodinamiku. "IONIQ 5" un vēl jo vairāk "KIA EV6" no šī viedokļa ir praktiskāki.
Taču kopumā man "IONIQ 6" patika. Dīvaini, bet tas patika arī visai ģimenei, kas nemaz negadās tik bieži. Manā personīgajā elektromobiļu topā šis auto ir pārliecinoši iekārtojies pirmajā trijniekā — tas, protams, nav absolūtas izcilības rādītājs, taču uz to pusi ir...
FAKTI
Hyundai IONIQ 6
Dzinējs: viens vai divi elektromotori
Akumulators: 77 kWh
Distance ar vienu uzlādi: vismaz 400 km
Jauda: 229 vai 325 ZS
Griezes moments: 350 / 605 Nm
Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 7,4 / 5,1 sek.
Cena: no 60 000 EUR
