Automašīnas un sadzīves tehnika. Padomju savienības slavenākie plaģiāti

Homo sapiens jau no saviem pirmsākumiem ir bijis visai attapīgs radījums. Pielāgošanās, jaunu teritoriju apguve un primitīvu darbarīku izmantošana bija ne tikai vienas cilts, bet arī pašas sugas eksistences galvenais uzdevums. Tā vieni no kaimiņiem noskatīja pareizo minerālu uguns iegūšanai, citi – pareizo akmens šķēpelēšanas metodi šķēpu un bultu uzgaļiem, bet citi, no slepena uzkalniņa lūkojoties, ar vārpatu smiltīs iešņāpa arkla kontūru. Jau vēlāk līdzīgā vīzē savu superarmiju nopakoja romieši, jo viņu lego konstruktorā bija trīs figūras – etrusku vairogi, ķeltu bruņukrekli un spāņu īsie zobeni.

Taču šoreiz vairāk parunāsim par 20. gadsimta zinātniski tehniskās revolūcijas inovācijām un to ideju un galaproduktu zagļiem. Te stabili pirmajā vietā, daudzus desmitus gadus pirms uzņēmīgajiem ķīniešu kopētājiem, liekama Padomju Savienība.

Sargiet savus auto!

Dabiski, ka pēc pilsoņu kara jaunajai boļševiku valstij nebija ne līdzekļu, ne prātu, ne darbgaldu, lai bez hesiem, smagās metalurģijas un visādu traktoru rūpnīcām (kurās lielākoties arī tika izmantotas par zeltu iepirktas Rietumeiropas un ASV tehnoloģijas un speciālisti) čakarētu sev smadzenes ar kaut kādām parastam proletariātam sadzīvi atvieglojošām saimniecības un vieglās rūpniecības preču ražotnēm. Cita lieta bija  kompartijas elite – komisāri, čekisti un visādi citādie idejiskie sarkanie  brigadieri, kuriem vajadzēja nodrošināt kaut kādu eksistenciālu komforta zonu. Un pirmām kārtām viņiem vajadzēja ērtu transportlīdzekli, jo uz traktora vai rumaka nekur tālu  neaizkleperēsi.

Tad arī sākās pasaules vēsturē viena no lielākajām (vienīgie, kas to varētu pārspēt, ir ķīnieši) automašīnu kopiju tiražēšanas sāga.

Pirmais – puslīdz godīgi

Oriģināls: Ford Model A (ASV, 1927)

Kopija: GAZ AA (1932)

Šo modeli rūpnīca Ford ražoja līdz pat 1931. gadam. Lielākoties to krāsoja tumšos toņos, bet pats dampis bija aprīkots ar četcilindru trīs litru dzinēju ar 40 zirdziņu jaudu, kas tolaik skaitījās gana daudz. Savukārt padomijas versija bija iekrāsota daudz priecīgākos toņos, un atšķirībā no turpmākiem plaģiātiem šim modelim visa tehniskā dokumentācija tika oficiāli nopirkta no Ford kompānijas.

Trofeju pūrs

Oriģināls: Opel Kadett (Vācija, 1937)

Kopija: Moskvič 400 (1946)

Šo patiesi var nosaukt par trofeju ražotni, jo pēc Otrā pasaules kara beigām uz PSRS pārveda daudzas vācu rūpnīcas un naidniekam konfiscētas tehnoloģijas. Ar nosaukumu vietējie mārketologi īpaši neiespringa – vienkārši nosauca vāģi par Moskvič un, kā jau minēts, pārkopēja opeli līdz pēdējai skrūvītei.

Tāds pats nospiedums

Oriģināls: Opel Olympia Rekord (VFR, 1947)

Kopija: Moskvič 402 (1956)

Iepriekš atsavinātajām rūpnīcām līdzi ceļoja arī rasējumi un tehniskā dokumentācija, bet tālāk jau sekoja brīvā improvizācija. Padomju inženieri vienkārši izjauca un paskatījās, kas opelim vēderā, un nošpikoja, ko vien spēja. Sanāca kā brāļi – gan spārni vienādi, gan dekoratīvās uzlikas, vienīgi priekšējā reste abiem radagabaliem nedaudz atšķīrās.

Un tek mūsu Volga

Oriģināls: Ford Mainline (ASV, 1952)

Kopija: Volga GAZ - 21 (1956)

Oriģinālā šo mašīnu Ford rūpnīcā ražoja sešus gadus, un tai bija vairākas modifikācijas: gan sedans, gan hečbeks, gan kupeja. Vispār amerikāņi bija plānojuši šo autiņu piedāvāt ne īpaši rocīgai publikai un 1957. gadā šo modeli pilnībā nomainīja uz Ford Custom. Savukārt padomijā 21. modeļa Volgu ražoja līdz pat 1970. gadam. Šiem automobiļiem ir nepieklājīgi daudz kopelementu – priekšējā reste, figūra uz motora pārsega un tamlīdzīgi.

Zog arī biezajiem

Oriģināls: Packard Patrician (ASV, 1956)

Kopija: Čaika (1957)

Ar laiku padomju būvinženieri vēl vairāk sadūšojās un no mazlitrāžas autiņiem pieķērās arī limuzīniem – ar kaut ko prestižu partijas krējumslāņiem un pat galvenajam bosam taču bija jāpārvietojas! Vispār Čaiku uzbūvēja ļoti maz – ap 3100 eksemplāriem. Kā jau noprotat, inženieru dūša bija tik liela, ka viņi nekautrējoties nodublēja gandrīz visu – pat ekskluzīvos Packard priekšējos lukturus, ieslēgtus arkas rāmī.

Padomāja arī par proletariātu

Oriģināls: NSU Prinz 4L (VFR, 1961)

Kopija: ZAZ 966 (1966)

Neticami, bet pat tādu izskatā un komfortā visai pieticīgu spēkratu kā Zaporožec, par kuru smēja – desmit minūtes kauna, bet tu esi dārziņos –, padomijas autoinženieri nespēja nenozagt! Par prototipu plaģiātam kalpoja pirms pieciem gadiem Rietumvācijā tapusi visekonomiskākās klases mašīnīte.

Pat tu, vabole...

Oriģināls: Fiat 600 (Itālija, 1955)

Kopija: ZAZ 965 (1963)

Mums jau ir nogurušas rokas un acis visu to meklēt, bet, lai jūs saprastu varenās savienības impotento autobūvniecības kompleksu līdz katarsei – arī šo minidampi, sauktu par kuprīti vai vabolīti, kosmosā pirmo cilvēku palaidusi valsts vienkārši nospēra!

Sadzīves tehnika

Taču nedomājiet, ka dižajā sarkanajā impērijā zaga, kopēja un aizņēmās tikai svešu autobūvētāju oriģinālus. Te nesmādēja ne gludekļus, ne elektriskos skujamos, kalkulatorus, visprimitīvāko elektroniku, ne ledusskapjus un šujmašīnas.

Izmantojam svešas acis

Oriģināls: Fotoaparāts Leica 2 (Vācija, 1932)

Kopija: FED (1934)

Te patiesībā viss ir gaužām vienkārši. Šie aparāti ir pilnīgi dvīņi – vien uz pirmā ir uzraksti ar latīņu burtiem, bet uz otra – kirilicā. Padomju cilvēki FED arī tā dēvēja – par vācu leiku.

Klausāmies svešas skaņas

Oriģināls: Lenšu magnetofons Grundig TK820 (Vācija, 1955)

Kopija: Melodija MG - 56 (1956)

Šo mūziku atskaņojošo ierīci nozaga īpaši ciniski – pat nemēģināja pamainīt pogu un slēdžu dizainu. Vācieši, protams, bija labi meistari, un te ierakstu uz lentēm varēja atskaņot vien 19. ātrumā, kas daudziem kara uzvarētājiem nebija pa ķešai. 

Videoēras simbols

Oriģināls: Panasonic NV-2000 (Japāna, 1975)

Kopija: Elektronika VM-12 (1984)

Kad astoņdesmito gadu sākumā jūrnieki padomju valstī ieveda ārprātīgu naudu (ja precīzāk – žiguļa cenu) maksājošus pirmos japāņu videomagnetofonus, tad PSRS rūpniecība drīz vien bija gatava dot atbildes triecienu. Par to kļuva videomagnetofons Elektronika VM-12, kas bija precīzi nolaizīts no desmit gadus veca Panasonic modeļa. Taču tas netraucēja padomju vidakam kļūt par deficīta preci, ko tirgoja pārsvarā tikai "zem letes".

Arī par pionieriem padomāja

Oriģināls: Spēle Nintendo Egg (Japāna, 1981)

Kopija: Spēle Nu, pogodi (1984)

Kā jau varbūt pamanījāt, visvairāk produktus un ražotnes padomes zaga tieši no pēdējā karā kapitulējušām valstīm. Arī šī rotaļlieta nebija izņēmums. Nintendo Egg elektroniskā rokas spēļmantiņa parādījās pirmā, tai sekoja Mickey Mouse, Octopus un Popeye versijas. Padomijas skolēniem tika piedāvātas alternatīvas zagtās versijas – Nu, pogodi un Taini okeana.

Foršs dizainiņš

Oriģināls: Radiouztvērējs Excelsior 52 (Francija, 1952)

Kopija: Zvezda 54 (1954)

Te jau ir stāsts par kādu kaprīzi. Kādam augstam padomju diplomātam reiz ārzemēs iedāvināja  radiouztvērēju Excelsior. Viņš caur attiecīgiem kanāliem vērsās pie padomju radioinženieriem – nezinām, vai kopēt viņš nodeva sev dāvināto uzparikti, taču rezultāts sanāca viens pret vienu. Tikai ar nelielu akcentiņu – padomju eksemplārā oriģinālā logo vietā lāsmoja īsta boļševiku zvaigzne.