foto: Rojs Maizītis
Latvijā ražotas lidmašīnas ieinteresē pat F-1 pilotu. Klienti - turīgi ļaudis un uzņēmēji, kas ar tām lido uz darbu
2021. gada 6. janvāris, 06:31

Latvijā ražotas lidmašīnas ieinteresē pat F-1 pilotu. Klienti - turīgi ļaudis un uzņēmēji, kas ar tām lido uz darbu

Edvīns Rakickis

Kas Jauns Avīze

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados aviokonstruktors Kārlis Irbītis VEF būvēja lidmašīnas. Karš un okupācija Latvijas lidojumam pārvilka svītru, daudziem šķiet, ka kopš neatkarības atgūšanas neko vairs neražo, bet patiesībā netrūkst rūpniecības veiksmes stāstu. Un lidmašīnas ir viens no tiem.

Nesen no Ādažiem uz Rīgu savu ražotni pārcēlusi kompānija "Tarragon". Vecmīlgrāvī, izvēršoties 4500 kvadrātmetru platībā, firma ražo jaudīgas privātās lidmašīnas, kuru sportiskajā fizelāžā ietverta virkne Latvijas inženieru atjautīgu tehnisko risinājumu un sistēmu pilnveidojumu.

Latvijā ražotās lidmašīnas "Tarragon"

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados aviokonstruktors Kārlis Irbītis VEF būvēja lidmašīnas. Karš un okupācija Latvijas lidojumam pārvilka svītru, daudziem šķiet, ka ...

gallery icon

Pāri visiem sastrēgumiem

Latvijā radītie lidaparāti esot pieprasīti un atzīti pasaulē. Mūsu inženieru veikums ieinteresējis pat kādu Pirmās fomulas (F-1) sacīkšu pilotu, kurš nolēmis iegādāties vienu no tiem.

Pasaulē privātās lidmašīnas turīgi ļaudis izmanto aizvien biežāk gan ceļošanai, gan ikdienišķākām vajadzībām, tostarp – kā gaisa taksometru lidojumiem uz darbu. Gan Eiropā, gan ASV ir attīstīta infrastruktūra un ērti aplidot ierastos auto sastrēgumus. "Tarragon" pārstāvji apņēmušies, lai starp šiem gaisa kuģiem Latvijā ražotu būtu pēc iespējas vairāk.

foto: Tarragon
Latvijā ražotās lidmašīnas ieraugāmas gan mūsu, gan Itālijas, Spānijas, Lietuvas, Šveices, Beļģijas, Vācijas, ASV un Meksikas debesīs. Viena lidaparāta cena svārstās ap 200 000 eiro.

"Tarragon" lidmašīnas ietilpst ultravieglo lidaparātu klasē. To pašmasa ir mazāk nekā auto, tikai 337 līdz 380 kilogramu, tās spēj attīstīt 370 kilometru lielu ātrumu stundā, lidot trīs līdz trīsarpus kilometru augstumā, bez nosēšanās veicot 1300 kilometru.

Lidmašīnu mazais svars un manevrētspēja panākta, korpusu ražošanā izmantojot oglekļa šķiedras materiālus, līdzīgi kā būvējot F-1 sacīkšu automašīnas.

Saprata, ka var labāk nekā itāļi

"Tas viss sākās ar Valentīnu Vasjaku, kurš diemžēl aizgāja no mums oktobra sākumā, Igoru Zvjaginu un Anatoliju Perekrostovu – trīs vīriem, kuri izdomāja, ka sev grib ātru lidmašīnu," stāsta "Tarragon" pārdošanas daļas vadītājs Ingemārs Butkevičs, kurš pats ir pilots un ar projektu faktiski saistīts gandrīz no pirmsākumiem. "Viņi aizlidoja uz Itāliju, nopirka prototipu, atveda uz Latviju un sāka likt kopā. Šajā procesā noskaidrojās, ka iepirktā lidmašīna nebūt nav tik kvalitatīva, cik gribētos. Bija acīmredzams, ka ir iespējama virkne uzlabojumu."

To viņi arī izdarīja – pabeidza lidmašīnu, kas saucās "Millenium Master", izlidoja ar to un saprata, ka paši varētu izdarīt daudz labāk. Tas bija 2008. gadā.

foto: Rojs Maizītis
Klientiem ir iespēja ražošanas procesā pielāgot lidaparātu savām vajadzībām. "Tarragon" lidmašīnu sev noskatījis arī kāds F-1 sacīkšu pilots, taču viņa vārds gan tiek paturēts noslēpumā.

Sagadījās, ka itāļu firma "Millennium Aircraft" ("Compact Compositi" srl), kura ražoja šīs lidmašīnas, bankrotēja. Entuziasti no Latvijas sazinājās ar dizaineriem, nopirka plānus, pārveidoja visu, ko vajadzēja pārveidot. Tas viss kalpoja par pamatu pašu ražotnei, pavisam drīz tapa pirmais lidaparāts, kurš joprojām lido tepat Latvijā.

Entuziasma faktors

"Tarragon" inženieru pulku veido pilnīgi entuziasti. Tiekšanās pēc jaunām zināšanām, metodēm, paņēmieniem, kā uzlabot tehnoloģijas, esot viņu ikdiena – nebeidzams netvorkings, komunikācija ar citu valstu aviācijas nozares pārstāvjiem. "Foršākais šajā jomā ir tas, ka konkurenti ir savstarpēji pietiekami draudzīgi. Bieži vien cits citam lūdzam padomu, jautājam un labprāt izpalīdzam ar ieteikumiem, risinājumiem," piebilst Butkevičs.

foto: Rojs Maizītis
"2021. gadā ejam uz desmit lidmašīnām gadā," saka pilots un "Tarragon" pārdošanas daļas vadītājs Ingemārs Butkevičs.

"Tarragon" lidaparātu būvē izmanto pašu ražotu oglekļa šķiedru un formas, arī savu dizainu. Dzinējus iepērk no aviācijā atzītām firmām – austriešu "BRP-Rotax" un itāļu "EPA Power".

"Es teikšu, ka kvalitātes ziņā ultravieglajā kategorijā "Tarragon" ir labākie. Mēs pievēršam īpašu uzmanību kvalitātei it visā, sākot no lidmašīnas degvielas tvertnes korķīša. No konkurentiem bieži var noprast, ka viņi ultra-light (ultravieglā klase) redz kā kaut ko, kam no ražošanas puses var pieiet vienkāršāk. Mēs sakām – veči, tas ir ultra-light! Tam visam ir jābūt līmenī. Mēs arī strādājam ar ārvalstu dīleriem, kuri pievērš uzmanību katrai sīkākajai detaļai," uzsver firmas pārstāvis.

Plāno desmit lidmašīnas gadā

Šobrīd "Tarragon" piedāvā viena veida modeli, kas modificējams pēc katra klienta vēlmēm. "Piedāvājam motorus ar 100, 115 un 160 zirgspēkiem. Piedāvājam arī atšķirīgu avioniku. Kādam patīk "Garmin", kādam – "Dynon", kādam vispār nevajag neko no tā. Iespēju pielāgot lidaparātu savām vajadzībām netrūkst. Var, protams, izvēlēties arī krāsu. Ir mūsu piedāvājums, taču iespējams arī atkāpties no tā," saka Butkevičs.

foto: Rojs Maizītis

Agrāk "Tarragon" spējis saražot piecas lidmašīnas gadā, taču nule nospraustie mērķi tuvākajam laikam paredz, ka vienu šādu lidaparātu būs iespējams uzbūvēt divu līdz trīs mēnešu laikā.

"2021. gadā ejam uz desmit lidmašīnām gadā, ilgtermiņā plāns ir divdesmit gadā," papildina Butkevičs. Lidmašīnu ražošana ir pakļauta stingrām regulām, kurš katrs to darīt nevar. "Mūsu lidaparātiem ir bijuši daudzi strukturālie testi. Tās ir mestas pret zemi, lauztas," stāsta Butkevičs.

Lidotprieka cena

Patlaban lielākais "Tarragon" tirgus ir Itālija, taču paredzēts izpētīt arī iespējas Francijā. Šāda lidotprieka cena katrā ziņā nav zema. Viena lidmašīna maksā aptuveni 200 000 eiro, lai saņemtu pilota licenci, kas nepieciešama tieši šādas klases lidmašīnai, ir deviņu mēnešu apmācības, kas izmaksā aptuveni 4500 eiro. To iespējams izdarīt arī tepat Latvijā, un sīkāka informācija pieejama Civilās aviācijas aģentūrā.

"Tas, cik ātri var iegūt licenci, ir atkarīgs no cilvēka. Ir tādi, kuri tiek galā pusgada laikā, ir tādi, kuriem nepieciešams ilgāks laiks, taču viss šis ir iemācāms. Parasti kārto gada, pusotra gada laikā. Svarīgākais – lai ir interese, lai ir patiesa kaislība to darīt. Ir ļoti daudz jāiemācās," teic Butkevičs. Atsevišķa atļauja un apmācības gan nepieciešamas, ja ir vēlme lidot dienas tumšajā laikā.

Šoreiz bez šofera

""Tarragon" ir divu veidu klienti. Ir tie, kuriem ir daudz naudas un kuri vēlas sev dārgu rotaļlietu. Tādi parasti ir Itālijā. Vācijā liela daļa ir maksātspējīgu klientu, kuri šādus lidaparātus izmanto ceļam uz darbu un atpakaļ. No Minhenes līdz Berlīnei aizlido aptuveni pusotrā stundā, vakarā ir laikus mājās un ar ģimeni," atklāj Butkevičs.

Tieši laika ietaupīšana, runājot par šādu pārvietošanos, ir īpaši interesants faktors. Piemēram, iedomājieties, ka esat uzņēmējs ar darīšanām ārvalstīs – ar "Tarragon" izlidojot pulksten 10, pēc divām stundām jau var nolaisties Polijas lidostā, pulksten 13 ir tikšanās, bet pulksten 15 jau varat lidot atpakaļ, ietaupot arī izdevumus par viesnīcu.

Dienas laikā iespējams nokļūt gan uz tikšanos citā valstī, gan atpakaļ Rīgā, par to iztērējot aptuveni 200 līdz 250 eiro, skaidro Butkevičs.

"Tarragon" klienti, kaut arī ir no tās sabiedrības daļas, kuru automašīnām ir privātie šoferi, lidaparātus lielākoties izvēlas vadīt paši – to darīt esot "īsts kaifs".

Arī Baltijā ražotājam ir savi klienti. Nākotnē firma plāno paplašināt savu tirgu, iepazīstinot arvien vairāk cilvēku ar Latvijā ražotajiem lidaparātiem, bet pašlaik būtiskāk ir apmierināt jau tā ievērojamo pieprasījumu.