100 lietas Latvijas simtgadei. 1976. gads: AINAŽU ĒDNĪCA
Ainažu ēdnīcā “uzdarbojas” alkoholiķi un slepus tur dzer ienesto kandžu. Ēstūža darbinieces tikai izliekas, ka cīnās ar pļēguriem. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1976. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1977. gads.
Uz krūts kādu grādīgu dziru paņemt latvju vīriem ir paticis visos laikos un pie visām varām, arī AINAŽU ĒDNĪCĀ darba dienas karstākajā laikā. Par to Limbažu rajona laikrakstā „Progress” 1976. gada Lāčplēša dienā savus novērojumus pauda kāda vērīga lasītāja Z. Grante. Lācplēša dienu Latvijā tolaik bija noliegts svinēt, bet mūsu lāčplēši iemeslu jauki pasēdēt atrada vienmēr. Vērīgā Vidzemes lībiešu pēctece par latvju jūrskolas dzimtenes ēstūzī pieredzēto tautai vēsta, ka „pretdarbībai jābūt aktīvākai”:
„Daudz rakstīts par cīņas pastiprināšanu pret žūpību un alkoholismu. Tomēr ne viss šajā ziņā vēl pietiekami pārdomāts un efektīvs. Uz tādām pārdomām mani vedināja Ainažu ēdnīcā novērotais. Pusdienlaiks bija jau beidzies, ēdnīca atradās tikai pāris apmeklētāju. Viņu vidū arī divi spēkpilni vīri darba drānās. Piesārtušās sejas liecināja, ka nobaudīts arī kaut kas stiprāks par zupu un kompotiem, un pat par šajā ēdnīcā dabūjamo alus kausu. Viņiem vairākkārt aizrādīja gan kasiere, gan trauku novācēja, taču veltīgi.
Viena no darbiniecēm paņēma tālruņa klausuli un, tāpat kā daža māte neklausīgu bērnu baidot, tēloja, ka runā ar kārtības sargiem vai miliciju. Bet vīri acīmredzot nebija piemuļķojami un turpināja dzeršanu. Tad ēdnīcas darbiniece neizturēja: paņēma pudeli un izlēja tās saturu izlietnē. Manuprāt, ēdnīcas darbinieču pienākums šajā gadījumā bija ziņot kārtības sargiem vai darba vietai, ne tikai ilgstoši pierunāt dzērājus atstāt zāli. Pārējiem ēdnīcas apmeklētājiem taču traucēja ne tikai vīru dzērums, bet arī viss šis incidents, kas noteikti nedeva nekādu audzinošu efektu”.
