Aļona Ostapenko ar lielo sapni uzvarēt visos "Grand Slam" turnīros

Spēlēt pret elkiem

Pēdējais laiks tev noteikti bijis intensīvs komunikācijas ziņā. Vai esi skaitījusi līdzi, cik interviju esi sniegusi kopš uzvaras "Roland Garros"?

Ļoti, ļoti daudz. Kad spēlēju turnīros, gan pirms, gan pēc katra mača ir ļoti daudz interviju. Kad spēlēju "Roland Garros" Parīzē vai Vimbldonā, parasti ir preses konference, uz kuru sanāk visi, kuri grib man kaut ko pajautāt, bet vēl ir kādas septiņas, pat desmit, televīzijas. Tās parasti uzdod gandrīz vienus un tos pašus jautājumus, bet intervijas jāsniedz katrai filmēšanas grupai atsevišķi. Un tā katru sacensību dienu. Kopā sanāk diezgan daudz.

Vai tev pašai ir elki vai autoritātes?
Kad biju maziņa, tā bija Serēna Viljamsa, man patika, kā viņa spēlē, vienmēr skatījos televīzijā. Tagad tenisā elku vairs nav, jo pati esmu sasniegusi diezgan augstu līmeni un spēlēju tajos pašos turnīros, kur viņas. Dažreiz jāspēlē arī pret viņām.

Kāda ir sajūta, kad spēlē pret elku?
Sākumā bija jocīgi... Tāds pārsteigums. Vēl nesen dzīvoju līdzi, skatoties televīzijā, bet tagad pati esmu tur un spēlēju pret viņu.

Grūtāk iziet laukumā pret spēlētāju, kam ir lielāka pieredze un panākumi, vai savu vienaudzi?
Īstenībā ir vieglāk spēlēt pret topa spēlētājām, jo zinu, ka tad man nav ko zaudēt. Zinu, ka iešu laukumā un spēlēšu savu labāko tenisu. Pret vienaudzēm ir grūtāk, jo apzinos, ka ir lielāka atbildība, ir jāuzvar. Tāpēc mazliet vairāk nervozēju.

Tev ir kāds īpašs rituāls, pirms ej uz spēli?
Kārtīgi iesildos. Bet neko īpašu nedaru, tikai to pašu, kas ierasts. Vienīgi pirms spēles parasti klausos mūziku. Pārsvarā popmūziku, dažreiz krievu mūsdienu dziedātājus. Man patīk enerģiska mūzika, sacensībās klausos tādu, kas uzlādē.

Kas tev pašai tenisā ir visgrūtākais?
Gadās, ka jāspēlē sešus turnīrus pēc kārtas un ir sakrājies milzīgs nogurums, gribas atpūsties, bet vienalga ir jāiet uz treniņu vai jāgatavojas spēlei. Nevar neiet. Atbildība. Sanāk arī daudz braukāt apkārt, no tā visa nogurst. Jā, dažkārt ir grūti.

Kā tu saņemies?
Zinu, ka pati esmu sev izvēlējusies tādu dzīvi un karjeru. Man tas patīk. Vienkārši
saņemos.

Centīga arī ārpus kortiem

Skolu beidzi ar zelta medaļu. Kā visu paguvi? Nemaz neproti slinkot, vai vecāki bija tik stingri?
Vecāki man nekad neko nav uzspieduši, man vienkārši pašai patika mācīties. Izvirzīju sev mērķi, ka gribu labi pabeigt skolu. Nekad nespēju aiziet uz skolu, ja nebiju izpildījusi mājasdarbus. Varēju sēdēt līdz diviem trijiem naktī, lai tikai viss būtu. Vienmēr biju ļoti atbildīga.

Nekad neesi norakstījusi?
Nē. Zināju, ka es zinu labāk. Protams, bija cilvēki, kas varēja norakstīt no manis.

Kuri bija tavi mīļākie priekšmeti skolā?
Vislabāk man patika matemātika. Vēl vēsture. Arī fizika. Bet matemātika vislabāk, jo labi to sapratu. Man vispār vairāk patika priekšmeti, kurus vajag saprast, nevis vienkārši iemācīties. Bioloģiju, piemēram, var lasīt, lasīt un atcerēties faktus. To var iemācīties jebkurš. Bet matemātiku – vai nu tu saproti, vai ne. Ar iemācīšanos netiksi cauri.

Ko tu gribētu studēt?
Par to domāju. Šogad vēl nekur stāties neiešu, vēl padomāšu. Variantu ir daudz, jāizdomā, ko tieši gribas visvairāk.
Bet vispār gribētos studēt paralēli tenisam. Redzēs gan, kā turpmāk būs ar laiku.

Tev ir kāds mīļākais tenisa laukums, kur jūties vislabāk?
Man vislabāk patīk spēlēt lielos kortos, kur ir daudz skatītāju, man patīk, ka cilvēki nāk skatīties tenisu, ka ir daudz fanu, viņiem patīk spēle, viņi atbalsta. Ir interesanti spēlēt, kad cilvēki nāk uz tevi skatīties. Mazajos laukumos, kur ir maz cilvēku, nav tās sajūtas. Jā, man vienkārši patīk spēlēt daudzu cilvēku priekšā. Tad es forši jūtos.

Baletā starp meitenēm mēdz būt ļoti skarbas attiecības – var arī stiklus puantēs sabērt. Kā ir tenisā?
Man gandrīz ar visām ir labas attiecības, bet draudzēties gan tenisā ir diezgan grūti, jo vienu dienu draudzējamies, bet nākamajā jāiet vienai pret otru kortā. Labāk uzturēt labas attiecības ar visām, aprunāties.

Vai vispār esi sabiedriska? Draugu tev daudz?
Man šķiet, ka jā. Esmu diezgan draudzīga.

Un laika draudzībai pietiek?
Protams. Ja grib, visu var pagūt.

Ko tev vislabāk patīk darīt kopā ar draugiem?
Aiziet uz kino vai pastaigāties pa Rīgu. Man ļoti patīk Vecrīga. Vai aizbraukt uz jūru, pastaigāties ar sunīti un draugiem.

Sunīti ved līdzi arī uz sacensībām?
Vairs ne. Agrāk ņēmām viņu līdzi, tagad vairs ne, jo viņai ne pārāk patīk lidot.

Tikumi aiz kadra

Pašai pārlidojumi patīk? Nenogurdina?
Man patīk lidot. Pat vairāk nekā braukt ar mašīnu, autobusu vai vilcienu. Pašai sēdēt pie stūres gan man patīk, bet, ja ir tāli braucieni, labāk tomēr ar lidmašīnu. Ātrāk un ērtāk.

Kortā esi emocionāla un temperamentīga, bet kā dzīvē? Tev patīk ekstrēmas lietas?
Dažas patīk, jā. Piemēram, aiziet uz amerikāņu kalniņiem. Gribētos kaut ko ekstremālu izdarīt, bet – man ir arī mazliet bail... Neesmu pārliecināta, ka varētu.
Tomēr vispār dzīvē esmu citādāka nekā kortā, diezgan mierīga.

Raketes mēdz lauzt?
Nē, raketes nelaužu. Nu, labi, kad biju ļoti maziņa, varbūt kādu salauzu.

Tev ir kāda mīļākā rakete?
Tas nav iespējams, jo raketes maina katrus trīs vai sešus mēnešus. Nevaru paņemt vienu un ar to spēlēt desmit gadus. Raketes ir jāmaina, jo tās noveco, nolietojas, bet ar jaunu raketi spēlēt ir daudz labāk. Faktiski vajag, lai rakete ir iespējami jaunāka.

Tava mamma kādā intervijā stāstīja, ka sezonas laikā tu notriec kādus 30 sporta apavu pārus...
Ja ne pat vairāk. Sanāk tos mainīt gandrīz katru nedēļu vai pat biežāk. Ja daudz spēlē turnīrā, apavi novalkājas. Jūti, ka vairs nav tik labi kā jauni. Bet par to nav jāstreso, jo sponsors Adidas apavus dod pietiekami daudz.

Tikumi sadzīvē

Laukumā vairāk pucēties tev gribētos – lai atšķirtos no citām, kā, piemēram, Serēna Viljamsa?
Serenai ir tādas īpašas kleitas, kas ne visām piestāvētu, tās piestāv tieši viņai. Bet man patīk tā forma, ko man dod.

Kāds ir tavs mīļākais apģērbs ikdienā ārpus laukuma?
Man ļoti patīk visādas stilīgās brendu kedas, ar tām ir visērtāk. Boifrenda džinsi. Plus smuki krekliņi. Kleitas valkāt arī man patīk.

Uz augstiem papēžiem bieži sanāk staigāt?
Kad vakarā jāiet uz kādu pasākumu, jā. Man vienmēr uz turnīriem ir līdzi augstpapēžu kurpes. Man patīk ļoti augsti papēži.

Nav bail kādreiz kāju izmežģīt?
Nē, es taču kopš bērnības dejoju augstpapēžu kurpēs, esmu pieradusi.

Joprojām dejo?
No pieciem līdz 12 gadiem nopietni dejoju Latīņamerikas dejas. Tad gadus sešus nedejoju, bet nu atkal pēdējo pusotru gadu, kad esmu mājās, dejoju. Nu tā, pašas priekam.

Uz klubiņiem arī patīk iet padejot?
Īsti ne. Man labāk patīk aiziet uz dejošanas treniņu un tur kārtīgi izdejoties, tas ir foršāk, arī mūzika tur ir forša. Man ir savs treneris, profesionāls dejotājs, viņš joprojām pats piedalās sacensībās, ar viņu tad arī dejoju, lai nebūtu jāmeklē partneris, tas būtu sarežģīti, jo es taču šeit esmu tik reti.

Kas cits tevi interesē brīvajā laikā?
Lasu grāmatas. Man patīk detektīvi, tur vienmēr ir intriga, gribas ātrāk izlasīt, lai uzzinātu, kas notiks tālāk un ar ko tas viss beigsies.
Vēl man patīk mācīties valodas. Pagājušajā gadā man sportā bija off season – atpūtos, tad sāku mācīties spāņu valodu. Šogad atsāku spēlēt, un valodai atliek diezgan maz laika. Bet ceru, ka spāņu valodu iemācīšos.

Bērnībā nedarbus darīji? Vai biji pareiza meitene?
Man šķiet, ka biju jautra, dzīvespriecīga, bet neko sliktu nedarīju. Vienu reizi gan atceros. Man bija kādi trīs gadi, biju pie vecmāmiņas, tur bija egle un Ziemassvētku šokolādes olas. Es apēdu vienu olu un tad sasaiņoju to papīrīti atpakaļ tā, lai nevarētu pamanīt, ka esmu apēdusi. Baidījos, ka man nebūtu ļāvuši un dusmosies. Man prasīja – vai es apēdu? Tad es izdomāju smieklīgu pasaciņu par to, ka atnāca kāds svešs sliktais onkulis un to apēda.
Ā, nē, ir vēl vienas atmiņas. Kad spēlēju turnīrā Liepājā, man bija gadi seši, un tas bija mans pirmais turnīrs. Taisīju izspēli, bet tad pamanīju kaķi, nometu raketi un aizskrēju tam pakaļ. Tad es ieraudzīju, ka lido lidmašīna – atkal nometu raketi un rādīju mammai: mamma, skaties, re kur lidmašīna! Man bija pilnīgi vienalga, ka notiek izspēle, mani vairāk interesēja, kas notiek apkārt. Tas bija smieklīgi.

Kādas vēl ir tavas bērnības nodarbošanās? Vai tiešām tikai teniss?
Tā gluži ne. Atceros, kā mamma mani piecgadīgu aizveda uz dejošanu un man šausmīgi negribējās tur palikt, prasījos prom. Bet tad man pamazām ļoti iepatikās. Un, kad divpadsmit gadu vecumā vajadzēja izvēlēties tenisu vai dejošanu, bija žēl dejas pamest. Man diezgan labi sanāca, trenere teica, lai turpinu. Bet bija skaidrs, ka savienot nevar. Un teniss man labāk patika, arī padevās vieglāk.

Atceries, ko nopirki par savu pirmo nopelnīto naudu?
Oi, neatceros gan. Tas bija jau sen, pirms gadiem pieciem, kad man bija piecpadsmit. Toreiz uzvarēju ITF 10 000 turnīrā. Tur par pirmo vietu bija pusotrs tūkstotis mīnus nodokļi.

Kāda tev ir vislabākā atpūta pēc traka turnīra?
Atbraucu mājās, kārtīgi izguļos, dažas dienas vienkārši neko nedaru, atpūšos.

Režīma kontrolē
 

Vispār tev ir savs īpašais dienas režīms?

Kad sākas treniņi, jā. Dienā divi tenisa treniņi un viens fiziskais.

Un ēšanas režīms?
Cenšos ēst veselīgi, neēst ātrās uzkodas. Jo veselīgāk ēd, jo vieglāk ir trenēties. Organismam tas ir labāk. Kādreiz, protams, var aiziet apēst kādu burgeru. Bet bieži to nedaru. Man tiešām patīk veselīgi ēst. Ja ēdiens ir labi pagatavots, tas ir arī garšīgs.
Man ļoti garšo suši un visādi itāļu ēdieni.

Kas vienmēr ir tavā ledusskapī?
Nekas tāds īpašs vai īpatnējs. Man šausmīgi garšo avokado. Bieži tos pērku un taisu salātus ar mocarellu un tomātiem.

Saldumi tev garšo?
Jā.

Bet vai drīkst?
Dažreiz var. Ne bulciņas, ne kruasāni mani neinteresē, bet garšīgas konfektes un kāds deserts gan. Laba šefpavāra gatavotu desertu dažkārt var paņemt pat ne tik daudz ēšanai, bet lai izbaudītu kā mākslas darbu. Tā mums bija Parīzē – katrs deserts bija uztaisīts kāda augļa formā – kā citrons vai ķirši, piemēram. Tas ir tik brīnišķīgi, kā viņi prot no ēdiena uztaisīt tik skaistas lietas!

Kāda ir tava ideālā diena?
Dažreiz gribas kārtīgi izgulēties, bez steigas paēst brokastis, aizbraukt pastaigāties, padarīt kaut ko interesantu kopā ar ģimeni vai draugiem, vakarā aizbraukt uz kādu skaistu restorānu paēst vakariņas. Mums Rīgā ir daudz labu restorānu.

Teici, ka tev patīk Vecrīga. Vai ir vēl kādas mīļas vietas, kur tev patīk atgriezties?
Mājas.
Turnīros, ja spēlēju līdz finālam, ir maz laika pagūt padarīt vēl kaut ko citu. Ja ātrāk zaudē un ir laiks līdz prombraukšanai, labprāt dodos apskatīt pilsētu, ievērojamās vietas. Man patīk Londona, skaista pilsēta. Arī Parīze. Man vispār patīk lielas pilsētas. Bet tikai tā, uz turnīra laiku, divas trīs nedēļas. Dzīvot lielā pilsētā es negribētu, tas būtu nogurdinoši, tur visu laiku kaut kas notiek, visi kaut kur skrien, stress... Rīga ir ideāla pilsēta, kur dzīvot, – nav ne maza, ne pārāk liela.

Šopings tev patīk?
Protams. Man patīk staigāt pa veikaliem, skatīties un atrast kaut kādas jaunas, interesantas lietas. Mērīt gan dažkārt ir slinkums.

Tev ir savi mīļākie zīmoli, dizaineri?
Nē, man daudzi patīk. Daudziem dizaineriem var atrast foršas lietas. Piemēram, "Stella McCartney" taisa smukus krekliņus. Labi džinsi ir amerikāņu zīmoliem, piemēram, "Abercrombie". Tik ērti!

Vai tu pati būtu gatava reklamēt kāda zīmola apģērbu?
Varbūt... Man patīk daudzi zīmoli, bet neviens nav tāds, lai man patiktu viss, ko viņi dara. Dažas lietas ir labas, bet citās kaut kā šķiet par daudz. Man patīk arī klasiskais stils, taču citreiz gribas kaut ko spilgtu. Esmu vēl jauna un varu atļauties valkāt spilgtas drēbes. Turklāt vasarā tās forši izskatās uz nosauļota auguma.

Daudz laika pavadi saulē. Kā pasargā ādu?
Vienmēr lietoju aizsargkrēmu.

Kādas ir tavas mīļākās smaržas?
Saldas. Agrāk mīļākās bija "Prada Candy". Tagad jau kuro reizi pērku "Carolina Herrera" kurpīti – "Good Girl". Ļoti iepatikās. Ja man kādas smaržas iepatīkas, vienas un tās pašas varu lietot ļoti ilgu laiku, kamēr neapnīk. Vai kamēr atrodu jaunu aromātu, kas atkal ļoti iepatīkas.

Ejot laukumā, arī iesmaržojies?
Jā, mazliet. Daudz nedrīkst, jo tad mēdz lidot virsū visādi kukaiņi, un tas traucē.

Visu sarunas laiku turi rokā mobilo telefonu. Ir vēl kādas lietas, bez kurām būtu grūti iztikt?
Telefons ir vissvarīgākais. Bieži sanāk sēdēt telefonā, jo daudzi cilvēki, ar kuriem komunicēju, nedzīvo Rīgā, arī ar aģentu jārunā. Bet dažkārt no tā nogurstu, gribas nolikt malā, izslēgt un kādu laiku nelietot.

Sociālajos tīklos esi?
Tikai feisbukā un instagramā.
Man patīk būt instagramā, patīk, ka kļūst arvien vairāk sekotāju. To īpaši varēja just pēc Roland Garros. Tagad man jau ir vairāk nekā 110 tūkstoši sekotāju. Tas ir diezgan daudz. Ir interesanti ielikt fotogrāfijas un vērot, cik daudzi cilvēki skatīsies.

Liec fotogrāfijas tikai no tenisa laukuma un treniņiem?
Arī no parastās dzīves. Cilvēkus taču interesē aizkulises, tas, kas notiek manā dzīvē, ne tikai laukumā.
Mans konts ir @jelenaostapenko1997. Saskaitīju, ka tagad instagramā man ir jau kādas 16 fanu lapas. Un ar katru dienu parādās vēl un vēl. Interesanti paskatīties, kādas fotogrāfijas viņi tur liek.

Bailes un sapņi

Kam pati seko?
Pārsvarā tenisistiem, dziedātājiem. Kādiem 200–300 kontiem. Dažkārt gan nav laika izsekot tam, kas tur notiek.

No kā tev ir bail?
Man ir šausmīgi bail no zirnekļiem. Pat, ja ieraugu maziņu zirneklīti, kļūst ļoti bailīgi... Zinu, ka zirnekļi nekož, man vienkārši viņi šausmīgi nepatīk.

Naktī sapņus redzi?
Kā kuro reizi. Pārsvarā guļu tik dziļi, ka no rīta pamostos un neatceros, ko sapņoju.
 
Pirms sacensībām murgi nerādās?
Nē, pirms sacensībām neko šausmīgu nesapņoju. Bet dažreiz mēdz būt jocīgi, nepatīkami sapņi.

Kā tu uztver zaudējumus?
Dažreiz ļoti pārdzīvoju. Bet es labi saprotu, ka tas nav pēdējais turnīrs, man būs vēl daudz iespēju, es vēl varēšu uzvarēt, tās nav dzīves beigas. Esmu gana jauna, man būs vēl daudz turnīru. Gan jau būs zaudējumi, bet arī daudzi turnīri, kuros uzvarēšu.

Kāds ir tavs lielais sapnis?
Tenisā – uzvarēt visos četros "Grand Slam". Dzīvē – lai manai ģimenei viss būtu labi, lai visi būtu veseli.
 
P.S.
Novembrī Jeļena Rīgā, sporta klubā Enri, atklāja savā vārdā nosaukto tenisa halli, kur apskatāma arī mūsu zvaigznes Slavas zāle, kur citu trofeju starpā aplūkojams arī "Roland Garros" čempiones kauss.

Intervijas un dažādus citus rakstus par 2017. gada Latvijas sporta izcilībām lasiet žurnāla "9Vīri" īpašajā sporta numurā "Latvijas Sporta Izcilības 2017", kas nopērkams preses kioskos no 29. decembra.