Sāksim ar pieņēmumu, ka vairāk ir labāk, proti, ja vēdera presi veic 100 reižu, tas ir labāk nekā 45 reizes. Tā nav! Tik liels atkārtojumu skaits nav vajadzīgs nevienai muskuļu grupai. Neviens nav spējis man paskaidrot, kāpēc lai 100 vēdera preses būtu kaut kas labs, arī literatūrā to neesmu atradusi. Standarta atkārtojumu skaits ar vairākiem piegājieniem ir 10-12-15 vai 15-15-15. Ja kāds teiks – es taisu simts presītes, un tāpēc man ir plakans vēders, tie būs klaji meli! Vēders ģenētiski vai nu ir plakans, vai nav.

Simts reižu vēderpreses plakanam vēderam ir tāds pats mīts kā vingrojumi lapsenes viduklim, ja tev tāda nav jau ģenētiski.

Bet kā notiek? Sieviete žurnālā paskatās uz Madonnu vai Dženiferas Lopesas sēžas muskuļiem, piecdesmit gadus vecs vīrietis uz Bekhemu un paziņo – gribu izskatīties šādi! Tad iesaku pašķirstīt ģimenes albumu un aplūkot tēvu, vecotēvu, vecomāti. Un ne tikai viņu muskuļu formu, bet arī ģenētisko kopbildi, lai saprastu, ka Bekhems no tevis diez vai iznāks. Galvenais jautājums – vai tu spēj analizēt situāciju. Man ļoti nepatīk teiciens latvietis vidējais. Nav tāda! Ir atšķirīgi cilvēki ar atšķirīgām vajadzībām.

Vislielākā nelaime ir kaut ko noskatīties youtube vai guglē un mesties akli kopēt – sekas var būt visādas. Jebkurā interneta vietnē ir gruži, un youtube ir pilns ar tiem. To pārzinu labi, jo mācu studentus atšķirt graudus no pelavām.

Jēga vingrojumiem ir tikai tad, ja tos veic pareizi (un nevis pats tā domā, bet to ir apstiprinājis sporta speciālists).

Pamatu pamats ir, pirmkārt, sagatavotība, otrkārt, pareizs sākuma stāvoklis. Un tikai pēc tam – atkārtojumu skaits. Dažs saka – skaties, es šito taisu trīssimt reižu! Paskatos, ko viņš tur dara, un saku – ļoti labi, visas trīssimt ir nepareizi! Daudzi, pildot spēka vingrojumus, aiztur elpu. No šā niķa jātiek vaļā – darbinot muskuli un neelpojot, muskulis nesaņem skābekli.

Vēl cilvēki neņem vērā, ka 50 gadu vecumā ķermenis ir pavisam cits nekā 20 gados. Ja piecdesmitgadīga sieviete grib izskatīties pēc divdesmitgadīgas (te gan drīzāk var līdzēt psihiatrs) un mēģina to panākt ar pārmērīgu slodzi un radikālām diētām... Ziniet, sažuvusi zemene ir un paliek sažuvusi zemene. Neciešu salātlapu grauzējas, ir jāēd! Veselīgi un sabalansēti, bet jāēd.

Nākamā ačgārnība ir domāt, ka var novingrot nost riepu vai dibenu. Pirmkārt,

svars krītas kopumā, nevar nodzīt taukus no kādas atsevišķas vietas.

Otrkārt, tas krītas pakāpeniski, treškārt, kritiskās vietas krīt pēdējās. Man ļoti nepatīk akcija Tievē ar zvaigzni (man vispār nepatīk akcijas). Ja tu pusgadu kaut ko dari, bet pēc tam nedari, tad ne tikai atgūsi iepriekšējo svaru, bet vēl pieņemsies, jo organisms ir gudrs – tu esi tam sagādājis stresu, tas ir panikā, ka ēst vairs nedos, un sāk krāt. Svara zaudēšana – jo pakāpeniskāk, jo labāk! Turklāt ar aktivitātēm vien nebūs līdzēts, galvenais ir ēdienkarte.

Pāris vārdu par peldēšanu. Par tiem, kas airējas pa baseinu, galvu izslējuši, kaklu izstiepuši, rokas berzē fizioterapeiti – būs klienti!

Nepareizi peldot, spranda tiek nevis atslogota, bet papildus sasprindzināta, turklāt, ja cilvēkam ir muguras problēmas, tās saasinās.

Kāpēc viņi vispār nāk uz baseinu? Jo klausās mītos – ja tu peldi, tātad sporto. Risinājums ir vienkāršs – paņem treneri un iemācies peldēt pareizi. Paradokss – treniņam naudas žēl, bet aptiekā es maksāju trīs reizes vairāk. Tāpat kā atdodu milzu naudu par tievēšanas tējām un sabojāju vielmaiņu, lai vēlāk maksātu brīnumārstam par vielmaiņas, hm, sakārtošanu.

Jāpiemin kalnu slēpošana, kas patīk arī man (vēl labāk man patīk distanču slēpošana, jo var vairāk izkustēties). Pirms tās obligāti vajadzētu iesildīties, bet pēc tam – izstiepties, nevis staigāt ar piedzītiem muskuļiem. Neesmu uz kalna redzējusi nevienu, kurš būtu nostājies un iesildījies vai pēc slēpošanas kaut nedaudz pastiepies. Ko jūs! Novilkām zābakus, saēdāmies kafejnīcā frī kartupeļus, sakāpām mašīnās – aidā!

Ja man jānosauc aktivitāte, kas der visiem, turklāt dod maksimālu labumu, tā ir nūjošana.

Cilvēkam, kurš to izdomāja, es piešķirtu Nobela prēmiju. Tas, ka nūjošana domāta veciem onkuļiem, ir pilnīgs mīts. Izcilākas aerobās slodzes nav – pirmkārt, svaigs gaiss, otrkārt, noteikts ritms, treškārt, tai ir piemērots jebkurš apvidus. Nūjošana der abiem dzimumiem, visiem vecumiem un jebkurai svara kategorijai. Tikai sāc ar treneri! Es pati, pirms sākt nūjot, aizgāju uz privāto treniņu, lai saprastu, kāpēc cilvēki saka – man sāp pēda, man sāp plecs... Atkal vecais stāsts – cilvēki iet pilnīgi nepareizi, tas ir ārprāts!

Domājot par ceļiem, iegurni un mugurkaulu, jāpatur prātā, ka

cilvēka pamats sākas ar pēdu, tātad ar to, kādus apavus bērns nēsā kopš brīža, kad nostājas uz kājām.

No nepareizu apavu izvēles diemžēl ķēdīte aiziet tālāk. Nereti vecāki, ievērojot stilu, nopērk lētos ugi zābaciņus, kuros pēdas velve attīstās nepareizi. Bet, kad redzu 3–4 gadus vecas meitenītes laka kurpītēs ar papēžiem, gribas saukt – mammiņ mīļā, nu, ko tu dari?! Tāpat nevar ļaut pusaudzim no agra rīta līdz vēlam vakaram nēsāt sporta apavus. Nākamā kļūda – vasarā augu dienu staigāt pludmales čībās. Savukārt sievietēm, ikdienā valkājot augstpapēžu kurpes, saīsinās Ahilleja cīpsla, tāpēc, izkāpjot no tām un straujāk piesitot pēdu pie zemes, to var pat saraut. Tikpat slikti ir nēsāt pilnīgi gludus bezreljefa apavus, piemēram, tā sauktās baleta kurpītes, ko daža meitene uzvelk, lai vairs nenovilktu.

Par optimālo slodzi cilvēkam, kurš nemurgo par lapsenes vidukli, bet grib labi justies. Vienreiz nedēļā – tas ir tikai drusku labāk nekā gulēt uz dīvāna. Divreiz nedēļā ir optimāli, trīsreiz – ideāli. Paturot prātā, ka slodzi vajag dažādot.

Trīs reizes nedēļā skriet ir labi tikai tad, ja jūs ik reizi izstiepjaties un papildus trenējat citas muskuļu grupas. Citādi tā ir vienveidīga slodze.

Vēl taču ir vēdera muskuļi, šķērsmuskuļi, muguras, plecu, roku muskuļi, kas jānodarbina. Ideālā variantā es pirmdien skrienu, trešdien peldu un piektdien eju uz jogas vai pilates nodarbībām.

Ko zināmā vecumā vairs nevajadzētu darīt? Tas attiecas tikai uz sievietēm – pēc 35 gadu vecuma nebūtu jāceļ smagumi. Ja tev ir dārga trenažieru zāle, izvairies no smagu hanteļu un stieņu cilāšanas. Sievietei mainās vielmaiņa, tāpēc vēlams pievērsties aerobajai slodzei. Ātra iešana, nūjošana, peldēšana, slēpošana. Par aerobo slodzi var runāt, ja to dara nepārtrauktā režīmā minimāli 25 minūtes. Iesācējs var sākt ar 15–20 minūtēm. Vēl piebildīšu –

ja tu agrāk neesi skrējis un 50 gadu vecumā pēkšņi gribi sākt, skrien uzreiz uz Stradiņa slimnīcu – nebūs jābrauc pakaļ

Rezumējums: ja cilvēks (neatkarīgi no dzimuma un vecuma), kurš iedzīvojies liekajā svarā un varbūt arī veselības problēmās vai vienkārši gadiem neko nav darījis, grib visu vērst par labu, viņam jāsāk ar dakteri un treneri vai dakteri un fizioterapeitu. Nevajag baidīties no vārda fizioterapeits, sliktāk ir neaiziet pie daktera un sākt ar treneri. Ja treneris nebūs labs, sliktākajā gadījumā var novest klientu līdz ķirurgam. Cauri nosauktajiem punktiem tu iziesi agrāk vai vēlāk, tāpēc labāk sākt pareizā secībā.

Novēlējums – paturi prātā, ka tu esi individuāls; tev neder tas pats, kas sievai, vīram, draugam!

Māra Vilde, žurnāls “OK!” / Foto: Shutterstock, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva

"Neciešu salātlapu grauzējas!" Trenere atklāj mītus un patiesību par fiziskajām aktivitātēm