„Dzīvoju un strādāju, par citu ko domāt nav laika. Neviena diena nav brīva. Šodien bija mēģinājums ar ansambli, strādāju jaunatnes centrā ar jaunajiem ģitāristiem, pirmdien dziedājām ar invalīdu biedrības ansambli,” savu nebeidzamo darbu sarakstu skaita Pumpure. Un tie visi ir sirdsdarbi, ar prieku, mīlestību darāmi.

„Nav tādas dienas, kad tā varētu tikai gulēt un lasīt,” atzīst dziedātāja un piebilst, ka lasīt viņai ļoti patīk. Katru gadu, ja pat ne pāris reižu gadā māksliniece dodas uz ārzemēm – tas viņai dod enerģijas lādiņu.

Šogad bijusi pasakainā braucienā uz Madeiru – ziedošu salu pie Āfrikas rietumu krastiem. Apskatījusi salu no visām vietām, devusies pa dabas taku kalnos, apskatījusi krāšņo botānisko dārzu, muzejus, apmeklējusi folkloras pasākumus, braukusi ar pirātu kuģi. Atpūta bijusi tikpat aktīva un prieka pilna, kā ikdiena Latvijā.

Zinu, ka dziedātāja bijusi arī Ķīnā, Marokā, Sicīlijā, Maltā, izbraukāta arī Eiropa. Tomēr gandrīz katru gadu dziedātāja dodas uzlabot veselību un atjaunot enerģiju uz sanatoriju Slovākijā – tur, dzerot minerālūdeni, izvingrojas un izpeldas tā, ka jūtoties lokana un jauna. Kad atbrauc atpakaļ uz Liepāju, tad neko īpaši par vingrošanu vairs nepiedomājot. Vienkārši dzīvojot, vasarā dodoties uz jūru peldēties un tāpat jau arī ikdienas darbos iznākot daudz noskrieties.

Arī par kādu īpaši veselīgu un pareizu ēšanu dziesminiece neiespringst. „Es ēdu visu, kas man garšo. Sautētus kāpostiņus, kartupeļus, bietes. Zupas, speķi.” Tie, kas pie viņas ciemojušies atceras šmorētās vistas kājiņas un spārniņus – esot tik gardi, ka mēli var norīt. Dziesminiece gatavojot ar kaislību un baudu, izmēģina visādus gardus ēdienus un no ārzemēm atvestās garšvielas.

Austra Pumpure nav arī tas cilvēks, kas skrupulozi pieskatītu savu gulēšanas režīmu – tas jau gadu gadiem ir pierasts, kad sabrauc ciemos viņas audzēkņi jeb Austrasbērni, tad dziedāšana ieilgst, kā viņa pati smej „līdz rīta šausmai”.

Austras spēks iedvesmo visus pārējos. Viņa nekad nesūdzas, ir labsirdīga, atvērta un nekad neapstājas – visu laiku kaut ko apgūst, mācās jaunas dziesmas.

„Es taču esmu parasts cilvēks, vai par mani vajag rakstīt? Atnāciet labāk uz koncertu,” aicina dziesminiece. Un ir skaidrs – īstais labās formas un veselības noslēpums nav formulējams banālās pamācībās, bet gan sadzirdams ar sirdi, sajūtams fenomenālajā spēcīgajā un gaišajā enerģētikā, kas raksturīgi Austras Pumpures koncertiem, kuros savijas Imanta Kalniņa mūzika, Vika, Māra Čaklā un citu autoru dzeja, Austrasbērnu un publikas dvēseļu sadziedāšanās. Kur katram ir sava individuāla, vienlīdz cienījama balss un dzīvesziņa.

Anda Leiškalne, "Tautas Veselības Avīze" / Foto: Evija Trifanova/LETA

Sautēti kāpostiņi, zupas, speķis un dziesmas "līdz rīta šausmai" - 87 gadu vecumā Austra Pumpure neliedz sev neko