Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
105 komentāri
Sakārtot:
Kallis
13. janvārī 02:54
Es nevienu vārdā nesaucu. >>> pats tā sajutās , ka uzrunāts....
18
>>Kallei
13. janvārī 02:58
Cik vari te reklamēties, te, visdzeltenākajā no visiem portālā?! Ja tiešām tāds uzmanības trūkums, nu var taču pameklēt kaut kripatiņu intelektuālāku vietni, kur izpausties.
5
šī nav valsts, bet sūdubedre
13. janvārī 03:02
Žulis 11.01.2018. 09:15 Īstenībā jau to matu skaldīšanu ap to Latvijas valsts dibināšanas „pareizo” gadu un datumu ir radījušas valdošā režīma pasludinātās Latvijas valsts simtgades svinības. Ko tad īstenībā mēs gatavojamies svinēt? Kas tā ir par Latvijas valsti, kura ir pastāvējusi visus šos simts gadus? Tādas nav! To Latvijas valsti, kas tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī likvidēja PSRS okupācija 1940. gadā un vēl līdz šim brīdim, šī valsts Latvijas teritorijā nav atjaunota (šeit nav veikta starptautiski reglamentētā deokupācijas un dekolonizācijas procedūra) Tā valsts, kas šodien pastāv Latvijas teritorijā faktiski ir Latvijas PSR turpinājums. Tātad šīs valsts pastāvēšanas laiku vajadzētu sākt skaitīt no PSRS okupācijas brīža 1940. gadā. Bet, ja mēs ņemam vērā, ka pēc t.s. „dziesmotās revolūcijas” šeit tika nomainīti valsts simboli un uzskatām, ka līdz ar to notikusi valsts nomaiņa, tad šīs patreizējās valsts pastāvēšana būtu jāsāk skaitīt no 1990. gada 4. Maija. Ja runājam par Latvijas valsts. Ja runājam par Latviešu pagaidu nacionālās padomes 1917.gada 19. novembrī dibināto Latvijas valsti, tad jāsaka, ka tās pastāvēšana vispār ir visai nosacīta un tā Latvijas Republika, kas pastāvēja no 1918 – 1940. gadam nav tā, ko 1917.gadā dibināja tā sauktā Latviešu pagaidu nacionālā padome. Tātad iznāk, ka šajos simts gados Latvijas teritorijā ir pastāvējusi nevis viena valsts, bet gan dažādi valstiskie veidojumi. Tad ko mēs īsti gatavojamies svinēt?! Vai Latvijas kā vietas nosaukuma pastāvēšanu? Tādā gadījumā mums ir jāatkāpjas uz 19. gadsimta otro pusi kad latviešu tautas apdzīvotā zeme tika sākta saukt par Latviju. Toreiz mūsu zemi pārvaldīja Krievijas okupācijas režīms. Un ja mēs Latvijas pastāvēšanā ieskaitām PSRS okupācijas periodu, tad kādēļ gan lai mēs tur neieskaitītu arī Krievijas okupācijas periodu?! Tāds , lūk, „sviests” rodas, ja mēs cenšamies noliegt patiesību. Bet patiesība ir tāda, ka šogad 18. novembrī mēs varam svinēt tikai SAVAS nacionālās Latvijas proklamēšanas simto atceres, nevis pastāvēšanas dienu. Atbildēt xcvbn 11.01.2018. 11:30 Šī raksta autors ir nedaudz dīvains. Tādu ļaužu dēļ nav brīnums, ka vēsture un citas zinātnes tādas ne visai staltas maigi sakot, bet daži apgalvo, ka vispār viltotas. Atbildēt Edge 11.01.2018. 11:46 » Žulis Īstenībā jau to matu skaldīšanu ap to Latvijas valsts dibināšanas „pareizo” gadu un datumu ir radījušas valdošā režīma pasludinātās Latvijas valsts simtgades svinības...
15
Kallis
13. janvārī 03:03
Bet šito sajūtu es pazīstu kopš vidusskolas laikiem. Mums bija kaut kads dzejas konkurss. saprotams, ka izvēlējos nevis skaitāmpantiņu, bet ar domu. Atradu dzejoli un sāku skaitīt. Ar iedvesmu. Visi klasesbiedri pavērsa skatienus uz vienu, un tas noslēpa dzejoļu grāmatiņu zem galda. Nekas jau nebija jāsaka, viss bija skaidrs. Karalis bija iznīcināts ar vienu dzejoli vien. Tas bija ļoti indīgs dzejolis, tas gan.
22
Kallis
13. janvārī 03:14
Es nereklamējos, es daru to, ko varu izdarīt. Man ir zināšanas un prasmes, un man patik, ja tās varu pārbaudīt, bez statusa, bez ietekmes, tikai kā cilvēks ar pozīciju. Man visu mūžu ir saistījusi seno domātāju prakse, runāt ar pūli. Pūlis vai nu klausās, vai nu nomētā ar akmeņiem. Tiesa viņi pirms tam trenējās runāt tukšumā. Es arī esmu daudz trenējusies spoguļa priekšā. Videoterniņi ari neskaitāmi.
28
Kallis
13. janvārī 03:35
Latvija ir iespēju zeme. Un tāda ir bijusi kopš dibināšanas. Man dzīvē nekādu iepriekš noteiktu privilēģiju nav bijis, drīzāk otrādi, mani kaut kā mēģināja noniecināt pašas ģimene. Gandrīz vai jāsaka, ka paldies Dievam, ka tēvs nomira un māte aizprecējās citur, pirms paspēja mani salauzt. Man bija 14, kad sāku savu ceļu, nevienā neklausoties. Tas bija 1970. gads. Vai man bija grūti!? Laikam nebija. Es vienkārši izmantoju visu, kas ir izmantojams. Ja jāsēž mājās, tāpēc, ka krāsnis jākurina, sēdēju uz plīts un lasīju visas grāmatas pēc kārtas, to man bija daudz. Ja bija siltāks, kaut ko veidoju, mācījos šūt pilnīgā autodidakta variantā. Bet citādi man nebija laika, jo viss kaut kas bija jādara, ar visiem jātiekas . Man pat nepietika laika visas stundas skolā apmeklēt.
24
kallis
13. janvārī 03:42
Nevienam citam dzīvs sivēns uz skatuves nav pasniegts. Paulam ir. Es nedomāju, ka tas bija rūpēs par pārtiku. Drīzāk prototips.
24
Kallis
13. janvārī 03:46
Es par Latviju esmu ļoti augstās domās, par latviešiem arī. Sevišķi tāpēc, ka bija jāizdzīvo kaut kā tajos 50 spaidu gados, kur Pauliņš pelnīja tik daudz naudas, ka pārstāja būt uzmanīgs naudas sakarā. Galā pazaudēja gandrīz visu, jo bija aizrāvies ar PSRS...
29
Vulkāns Kallim
13. janvārī 03:48
Nomierinies iedzer kādu nomierinošu ripiņu, izgulies un nāc pie prāta! Tavas ,,gudrības" nevienam neinteresē un privātā dzīve ne tik.
12
Kallis
13. janvārī 03:59
Kad man piedzima sīkie, es viņus iesaistīju visur. Vedu uz mežu lasīt sēnes, vedu tāpat vien apceļot Latviju, gulēt teltīs, mācīju kurināt uzgunskuru, arī nodzēst pēc sevis, visu savākt. Mācīju svētkus svinēt ar vērienu. dekorācijas un maskas, tortes un lērums draugu. 18. Novembris bija svinīgs. Sarkanbaltas sveces, labākie trauki un cepetis ar piedevām. Tolaik domāju, ka galvenais, ka es to gaisotni radu. Un izrādījās, ka tas nav velti tērēts laiks un nauda, sīkie pēc laika to visu atkārto, un papildina, un viņu draugi piedalās.
11
Kallis Vulkānam
13. janvārī 04:03
Ja mani interesētu, ko tādi Vulkāni par mani domā, tad nebūtu tā, kas esmu. Mani neinteresē ŠIRPOTREBA viedoklis. Ir daži cilvēki, kuru viedokli ņemu vērā, bet tie nav anonīmi VULKĀNI.
16
Grieta
13. janvārī 04:04
Gods un slava Raimondam Paulam! Tikai tie , kas auga padomijā var novērtēt viņa ieguldījumu latviešu estrādē! Skumji, ka ir jau kādi aptaurētie ka Kallis&Co...
16
Kallis
13. janvārī 04:19
Kā šodien atceros, ka braucu vilcienā Rīga- Jūrmala u ieraudzīju MENUETU. Gaju klāt un teicu, ka man vajag mūziķus kāzām. Mums tad pat mobilo nebija, bet kaut kā viss notika. Viņi man uzticējās 21 gadu vecai meitenei, es viņiem. nebija nekādu citu runu, satikāmies vilcienā. Man kaut kā nebija pat domu, ka viņi varbūt neieradīsies. Viņiem laikam arī nebija domu, ka varētu neierasties. Un man ir labas atmiņas par kāzām, kur visi bija priecīgi un grupas solists pat savu sievu atrada. Ir tādi mirkļi, kad derības tiek slēgtas debesīs.
17
Kallis
13. janvārī 04:33
Jā, es savos 21 gados spēju sarunāt MENUETU vilcienā, retro auto izstādē. Bija pārsteigti, bet bija arī kaut kā iepriecināti. Piekrita!!!!! Ne jau katru gadu kāds dzied slavas dziesmas par 1977.gadā piedzīvoto. Totāla stagnācija. Vilciens Rīga - Jūrmala, un jauna drosmīga meitene ar sapni par kāzām, kura viņos pazina grupu. Kā lai tur neizkūst!?
16
Kallis
13. janvārī 04:36
Manās kāzās neskanēja neviena Paula melodija, tikai un vienīgi Kalniņš. Tāds, lūk, bija mans viedoklis par "leģendāro un gēnialo " Krievijas birsti Raimondu Paulu.
38

Pievienot komentāru

Komentāru noteikumi