Viņš atgādināja, ka ASV kolēģi pēc rotācijas principa uz Eiropu varētu nosūtīt vienu brigādi, kurā tradicionāli ir trīs bataljoni. Šie spēki Eiropā rotēs vairākās mācībās plecu pie pleca ar sabiedrotajiem un partneriem Eiropā, demonstrējot nepieciešamo klātbūtni. Domzore arī uzsvēra, ka Portugāle nosūtījusi savus pārstāvjus uz Lietuvu, demonstrējot, ka arī ziemeļu reģions ir nozīmīgs visai aliansei.

"Piemēram, Lietuvas valsts atjaunošanas dienā sabiedroto gaisa spēki pārlidoja Viļņu, sūtot signālu - mēs esam ar jums. NATO palielina savas aktivitātes, taču tas nenotiek tikai Baltijā, bet līdz visai Melnajai jūrai. Visās šajās valstīs klātbūtnes palielinājums ir jau tagad redzams, un tas stiprinās atturēšanas politiku," sprieda Domroze.

Taujāts par smagās militārās tehnikas izvietošanu Eiropā, Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris atzina, ka par konkrētām valstīm un lēmumu kā tādu nevar runāt ASV vārdā, taču sarunas par attiecīgo jautājumu norisinās un neesot pilnīgi nekādu šaubu, ka ASV pieņems pareizos lēmumus.

Runājot par Krievijas iespējamo reakciju uz šādu alianses soli, pastiprinot atturēšanas politiku, Domroze uzsvēra, ka NATO un neatkarīgās valstis pašas ir tiesīgas lemt par to, kā to cilvēki tiks aizsargāti. "Neskatoties, ko sacīs Krievija, mūsu lēmumiem ir tikai un vienīgi aizsardzības raksturs. Mēs neesam provokatori," viņš apliecināja.

"Pat ja brigāde dosies uz Latviju, pat ja tā notiks, tā nav provokācija. Putinam ir tūkstošiem šādu brigāžu," viņš sacīja. Taujāts, vai iespējamās brigādes nosūtīšana ir pietiekams apjoms atturēšanas politikai, Domroze norādīja, ka brigāde ir tikai daļa no lielākas sistēmas, kurā ir gaisa un jūras spēki.

"Gaisa spēkus jūs bieži vien pat varat nepamanīt, taču tie ir. Attiecībā uz jūras spēkiem, manis pārvaldītajos spēkos ir arī astoņas zemūdenes un 140 kuģi. Tāpat mums ir speciālie spēki, "StratCom" centri un tā tālāk. Kad runājam par brigādi, mums ir jāskatās plašākā kontekstā. Tā ir ļoti kompleksa sistēma," viņš mierināja.

Domroze gan atzina, ka neviens ģenerālis nekad nav pilnībā apmierināts ar viņam pieejamo spēku apmēru, taču esot saprotamas politisko līderu vēlmes izvēlēties, kam atvēlēt finansējumu un cik daudz, piemēram, veselības, izglītības vai militārajai sfērai.

Runājot par Putinu, viņš norādīja, ka Krievijas cena par iespējamo uzbrukumu Baltijas valstīm ir šausmīgi augsta un Krievija no tā ne politiski, ne militāri neko neiegūtu.

"Varu to skaidri apliecināt vēl vienu reizi - mūsu robežas ir visas alianses robežas un mēs rīkosimies atbilstoši. Visi, kuri uzskata, ka var uzbrukt Rīgai, Viļņai, Tallinai, saņems šādu atbildi," viņš uzsvēra.

Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, iepriekš paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai atturētu jebkuru agresoru.

Mērķis ir radīt "daudznacionālu" spēku klātbūtni, tādējādi dodot "ļoti spēcīgu signālu" potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.

Sīkāk plānu pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO samita izstrādās militārie plānotāji, tostarp nosakot konkrētu Austrumeiropā izvietojamo militārpersonu skaitu.

Tomēr jau tagad avoti NATO pavēstījuši, ka rotācijas kārtībā Polijā un Baltijas valstīs paredzēts izvietot vairākus tūkstošus karavīru. Arī britu laikraksts "The Telegraph" trešdien vēstīja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās laikā Briselē tiks apspriesti plāni uz sešām alianses austrumu flanga valstīm, tajā skaitā Latviju, nosūtīt pa bataljonam 500 līdz 1000 karavīru apjomā.

LETA/Foto: EPA/LETA

NATO ģenerālis: Krievija no iespējamā uzbrukuma Baltijas valstīm politiski un militāri neiegūtu neko