Krievijas oficiālie pārstāvji, pēc visa spriežot, pastāvīgi melo par to, cik tūristu iecienīta ir Krima. Anektētas Krimas Tūrisma lietu ministrija un Sevastopoles valdība ir minējušas dažādus ciparus, cik tad tūristu ir apmeklējuši Krimu šī gada maija pirmajās desmit dienās, kad Krievijā ir brīvdienas, - 100, 161 un pat 250 tūkstoši. Savukārt Ukrainas „spiegi” paziņojuši, ka to bijis daudzreiz mazāk – 35 tūkstoši. Viens gan skaidrs - Krima ir zaudējusi ļoti daudz tūristu.

Ja padomju laikā Krimā vasaras sezonas laikā pie Melnās jūras atpūtās septiņi miljoni cilvēku, tad pašreiz visoptimistiskākās aplēses lēš, ka to varētu būt ne vairāk kā pusotrs miljons. Par to, ka Krimas kūrorti nav pārpildīti ar cilvēkiem, liecina arī internetā redzamie novērošanas kameru attēli – daudzi Krimas agrāk pārpildītie kūrorti jūlija svelmainajās dienās bija kā izmiruši.

„Padomju paradīzes” noriets

Jāteic, ka padomju laikos „varenplašās zemes” cilvēkiem nebija īpašas izvēles, kur pavadīt atvaļinājumu. Ārzemju kūrortus no padomju ļaužu uzbrukuma sargāja dzelzs priekškars, tāpēc atlika vien Krima vai Jūrmala. Tā arī šajās „padomju paradīzēs” radās miljoniem atpūtnieku.

Laikā, kad Krima nebija atņemta Ukrainai, tā īpaši nevarēja žēloties par tūristu trūkumu, kaut arī viesu apkalpošanas serviss varēja būt labāks. Tur bija samērā stabila politiskā situācija un prognozējama ekonomika. Uz Krimu devās atpūsties „mazbudžeta atpūtnieki” gan no Krievijas, gan no pašas Ukrainas.

Tagad, kad Krima ir pārvērtusies gluži vai par karadarbības zonu, tūristu skaits strauji samazinājies. Tūristu no Ukrainas praktiski vairs nav. Krieviem, kas pieraduši pie laba servisa Turcijas, Ēģiptes un Taizemes kūrortos, karadarbības un nemieru novārdzinātās Krimas serviss izraisa nepatiku. Jāteic, ka uz Krimu nav arī normālas satiksmes, tur pastāvīgi rodas problēmas gan ar elektrību, gan dzeramo ūdeni.

Tomēr Krimas sanatorijas un atpūtas vēl kaut kā pie dzīvības turas. Krievu tūristi ir iedzīti bezizejā, jo saspīlēto attiecību dēļ ar Turciju un Ēģipti, uz turieni praktiski bija apstājusies krievu tūristu plūsma. Savukārt ekonomiskā krīze krievus piespiež būt taupīgiem un viņi izvēlas atpūtu pašu mājās, kādas pēc Krimas okupācijas „de facto” uzskatāma arī Krima. Tomēr nekāda ietaupīšana jau neiznāk, jo cenas Krimā ne tikai pielīdzinās dārgās Maskavas līmenim, bet pat pārsniedz to.

Savukārt Krievijas vara Krimu pārvērtusi teju vai par koncentrācijas nometni, uz kuru gluži ar varu sadzīti atpūtnieki. Piemēram, Krievijas budžeta iestādes saviem darbiniekiem dāvina ceļazīmes uz Krimu. Krievi no šādas valsts dāvanas attiekties neuzdrošinās, kaut arī bieži vien šī dāvana rada pamatīgu robu jau tā plānajā ģimenes maciņā.

Tūrists kā upuris

To, ka ar Krimas tūrismu galīgi aizgājis greizi, nu spiesti atzīt pašā Krievijā. Lai arī valsts televīzijas kanāli regulāri pārraida reportāžas, ka atpūtas bizness Krimā zeļ un plaukst, parādās arī teju vai apokaliptiskas reportāžas no Krimas. Maskavas nedēļas žurnāls „Ogoņok” publicējis vairākas intervijas ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar tūrisma biznesu Krimā. Zīmīgs ir kādreizējā žurnāla „National Geographic Traveler” krievu izdevuma redaktora, Sevastopoles domes Tūrisma nodaļas eksvadītāja Aleksandra Žeļezņaka teiktais:

„Krimas iedzīvotājiem ir tikai divi mēneši, lai nopelnītu naudu. Un, lūk, viņi arī izģērbj atpūtniekus uz pilnu klapi, nedomājot par servisa kvalitāti. Psiholoģija vienkārša: kāpēc cīnīties par klientu, ja valsts mums liela un ārzemju pase ir tikai 15 procentiem iedzīvotāju? Vienalga kāds atbrauks: ja ne jūs, tad kāds cits. Pie mums tūristu uzskata par upuri. Bet kādas tiesības ir upurim? Atdot tikai naudu.

Pašlaik pie mums brauc cilvēki, patriotisma jūtu vadīti un tāpēc, ka slēgts Turcijas – Ēģiptes virziens. Bet pēc gada, diviem, domāju, būs nopietns pagrimums – neviens pie mums nebrauks”.

Maskavas tūrisma kompānijas „Level. Travel” vadītājs Dmitrijs Maļutins saka: „Lielās cenas un slikts serviss – tās ir lietas, kas cilvēkus atbaida no Krimas. Pēc iepriekšējās sezonas esam saņēmuši daudz negatīvu atsauksmju par atpūtu Krimā. Tie, kuri pērn bija aizbraukuši uz Krimu, tagad izvēlies citu maršrutu, piemēram, uz Sočiem, kur servisa līmenis ir daudzkārt augstāks. Tiem, kuri nezina drēbi, jāsaka – servisa līmenis Krimā ir liels noslēpums un tūristu tam īpaši jāsagatavo”.

„Ogoņok” min vairākus „Krimas paradīzes” brīnumus:

* iepretim kādas pieczvaigžņu viesnīcas logiem atrodas kara komisariāts, kura pagalmā jau piecos no rīta atskan komandieru pavēles: „Podjom! Šagom marš!” („Celties! Soļos maršs!);

* kāda cita hoteļa pagalmā izvietots tirgus, kur jau agri no rīta sākas tirgus kņada un par mierīgu un klusu atpūtu nevar būt ne runas;

* pat, ja pasūtat tējas tasi viesnīcas numurā, par tās pienešanu papildus jāpiemaksā 600 rubļi (vairāk nekā 70 eirocenti), kaut arī tējas tase maksā ap 200 rubļu.

Pasakainās cenas

Parasta guļvieta uz saliekamās gultas kādas privātmājas piebūvē maksā aptuveni 300 – 600 rubļu diennaktī, bet numuriņš viesnīcā vai atpūtas namā jau izmaksā daudzos desmitus tūkstošus. Piemēram, numuriņš var maksāt 200 000 rubļu (ap 280 eiro) dienā.

Ja ņem vērā Krievijas iedzīvotāju ienākumu līmeni, tās ir visnotaļ augstas cenas. Vidējā alga Krievijā jūlija bija 37 545 rubļu (vidējie ienākumi uz katru Krievijas iedzīvotāju ir vēl zemāki – mazliet vairāk par 20 000 rubļiem). Bet ierindas Krimas ierēdņa alga ir 17 – 20 000 rubļu, tas ir tik, cik maksā četras porcijas no Melnās jūras stavridas pagatavota ēdiena nelielā Krimas restorāniņā. Salīdzinoši: 10 000 rubļu ir 138 eiro.

Lūk, vidējās dažu pārtikas produktu cenas Krimā:

* Mājas siers (tirgū, kg) – 200 rbļ.

* Cietais siers (veikalā, kg) – 450 rbļ.

* Biezpiens (tirgū, kg) – 180 rbļ.

* Olas (tirgū, 10 gab.) – 70 rbļ.

* Piens (tirgū, 1 l) – 50 rbļ.

* Piens (veikalā, 1 l) – 46 rbļ.

* Plūmes (1 kg) – 60 rbļ.

* Kartupeļi (tirgū, 1 kg) – 25 rbļ.

* Sviests (veikalā, 200 gr) – 90 rbļ.

* Mandarīni (1 kg) – 80 rbļ.

* Banāni (1 kg) – 90 rb’.

* Vistas gaļa (1 kg) – 250 rbļ.

* Aitas gaļa (tirgī, 1 kg) – 500 rbļ.

Krievijas propagandas meli par tūrismu Krimā

Krimas pussala bez tūristiem

Pamestais kūrorts

Elmārs Barkāns/Foto: Vida Press, Sputnik/Scanpix/LETA

Realitāte Krimā: jūlija svelmainajās dienās pludmales tukšas, kūrorts nepievilcīgs un ļoti dārgs