Tbilisi mērs peļ Eiropas ministrus par piedalīšanos mītiņā

"Ir mēģinājums no ārpuses valstī sarīkot apvērsumu, revolūciju. Piemērs tam ir pat tie ārzemnieki, kas ieradās un devās tieši uz mītiņu," telekanāla "Rustavi 2" ēterā pauda politiķis.

"Tā nav draudzība, tas ir tiešs naidīgums, tas ir mēģinājums valstī uzkurināt polarizāciju," sacīja Kaladze.

Nopēlumu Eiropas valstu ministriem paudis arī Gruzijas parlamenta spīkers Šalva Papuašvili, vēsta "Radio Brīvība" projekts "Eho Kavkaza".

"Vēršanās pie satrauktu jauniešu grupas, ko vada radikālās opozīcijas partijas, kas iestājas pret valdību, un saukt viņus par "visu nāciju" - tā ir uzvedība, ko varētu sagaidīt no padomju vai krievu propagandistiem, bet nevis no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ārlietu ministra," platformā "X" norādīja parlamenta spīkers.

"Turklāt palīdzība demokrātiski ievēlētas valdības gāšanā tāpēc, ka jums nepatīk viņu pieņemtais likums, izklausās kā kaut kas tāds, kas ir nokopēts no padomju dziesmas," piebilda Papuašvili.

Jau ziņots, ka Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Islandes ārlietu ministri trešdien Gruzijas apmeklējuma laikā pie Gruzijas parlamenta ēkas piedalījās protesta mītiņā, kura dalībnieki protestēja pret Gruzijā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, un teica runas.

Protestētāji ar vētrainiem aplausiem sveica atnākušos ministrus, kas no tribīnes paziņoja, ka vēlas redzēt Gruziju ES.

Gruzijas parlaments otrdien, 14.maijā, pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus. Likumdevēji nobalsoja 84 balsīm "par" un 30 balsīm "pret", pieņemot likumu trešajā un galīgajā lasījumā. ES otrdien brīdināja Gruziju, ka likuma pieņemšana kavēs tās centienus pievienoties blokam.

Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likuma pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties ES, kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO bija aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.