Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Kā uzvārīt ķiļķenu zupu?

Sastāvdaļas
Māca un skaidro Padures klēts klētniece Alise Volanska. Ir tāda dziesmiņa – nepreci, puišel, saimnieka meitiņu, tā tev ķiļķenus vien dos(i) ēst... Tas, kāds, kādu es vāru šo ēdienu, muižas laikos zemnieki, iespējams, ēda tikai svētkos. Jo – bīdelētus kviešu miltus un labas kūpinātas ribiņas, - tas jau liecināja par lielu turību.

Pagatavošana

1
Tātad – liek lielā katlā ūdenī ribiņas un pāris burkānu un vāra, kamēr gaļa mīksta un grib lekt nost no kauliem. Tad tās velk ārā no katla un griež gaļu nost no kauliem. Galdā nelika gaļu ar visiem kauliem, jo – kā tad visi dabūs savu gaļas mazumiņu?... Tāpēc gaļu ņem nost no kauliem un sīki sagriež.
2
Uz rupjas rīves sarīvē burkānus, sakapā sīpolus un abus apcep uz pannas. Liek gaļu, burkānus un sīpolus atpakaļ katlā, buljonā.
3
Tad iemaisa ķiļķenus. Trūcīgākie miltus ieputināja ūdenī, klāt pieberot sāli. Ja dzīvoja lepnāk, tad „ņēma trīs pautus un sita vien pakaļ otram”, proti, piesita olas. Ķiļķeni ir pamatīgi jāsakuļ, tā, lai nebūtu kunkuļu. Es vairāk vāru ķiļķenus kopā ar ribiņām, taču var vārīt arī pilnīgi citas zupas – ābolu, un melleņu, un piena, un tupeņu!...
4
Bet šoreiz jums ir īsti, sātīgi ķiļķeni! Kad katlā gaļa no ribiņām, burkāni un sīpoli atkal ir gandrīz uzvārījušies, ņem karoti un laid iekšā ķiļķenus! Un neaizmisti apmaisīt, citādi, arī ķiļķeniem, kā jau miltu ēdienam, uzreiz gribas ķert pie katla dibena. Kad ķiļķeni ir gatavi, tie peld zupai pa virsu; tad vēl drusku ir jāpavāra, lai ir tādi cietāki, lai nejūk ārā. Lej bļodā vai šķīvī un pasniedz. Nu, vai nav labi ķiļķeni? Kā aukstā laikā tāda zupīte sasilda!

Pievienot komentāru

Zupas