Kriminālprocesa par "Maxima" rīcību pēc signalizācijas ieslēgšanās veikalā nebūs

Viņa teica, ka tas tiks vērtēts esošā kriminālprocesa ietvaros. Pašlaik process sākts par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas.

Virsprokurors Arvīds Kalniņš piektdien diskusijā ar žurnālistiem LR4, komentējot šo lēmumu, teica, ka šobrīd, acīmredzot, nav vajadzības pēc atsevišķas lietas. Bet, ja izmeklēšanas gaitā atklāsies kādi "Maxima" darbinieku vai amatpersonu pārkāpumi vai paviršība, nav izslēgts, ka kādā brīdī to var izdalīt atsevišķā lietā.

"Izmeklētājiem šī lieta jāskatās no juridiskā viedokļa. Cilvēciski saprotam, ka cilvēki bija nekavējoties jāizved. [..] bet katra apsardze rīkojas pēc reglamenta, un tad jautājums ir, kāds bija šis reglaments un vai tajā bija paredzēta rīcība šādas situācijās," sacīja virsprokurors.

Atbildot uz jautājumus par iespējamajiem aizturētajiem Zolitūdes traģēdijas lietās, viņš teica, ka jābūt juridiski pamatotam iemeslam, lai kādu aizturētu. Precīza iemesla katastrofai vēl nav, ir dažādi ekspertu atzinumi, minēti dažādi katastrofas iemesli. Izmeklētājam vispirms ir jābūt skaidrībai par konkrētu iemeslu, un tikai tad var izvirzīt apsūdzību.

"Nosakot katastrofas tehniskos iemeslus, izmeklētāji balstīsies uz ekspertīžu slēdzieniem, kas vēl tikai būs. Savukārt konkrētu cilvēku atbildība būs tīri juridisks jautājums," sacīja Kalniņš.

Pirms jumta sagrūšanas veikalā ieslēdzās ugunsdzēsības signalizācija, taču evakuācija nenotika, jo iekšējā instrukcija paredz, ka apsargs vispirms apseko teritoriju, lai konstatētu, kas izraisījis trauksmi. "Maxima Latvija" preses sekretārs Jānis Beseris piektdien aģentūrai BNS sacīja, ka uzņēmumā audits joprojām turpinās, kas tiks noslēgts tuvākajā laikā. Auditējošais uzņēmums sniegs priekšlikumus drošības uzlabošanai, kā arī "Maxima" atbalstot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) nostāju, ka visiem vajadzētu būt vienotiem standartiem, kā jārīkojas trauksmes gadījumā.

"Konkrēti noteikumi vēl nav mainīti, bet rīcības modelis tagad ir tāds, ka visi signalizācijas gadījumā tiek evakuēti," sacīja Beseris.

VUGD speciālisti apņēmušies detalizēti aprakstīt rīcību signalizācijas ieslēgšanās gadījumā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" iepriekš stāstīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

"Šobrīd tas ir noregulēts tikai tādā līmenī, ka ir noteikts, kādām signalizācijām un kur jābūt uzstādītām, kādi ir to darbības un izmantošanas principi, bet konkrētas rīcības nav noteiktas, tāpēc arī ir spekulācijas. Pašlaik vienam plānā ir tā ierakstīts, otram savādāk. Tā kā šobrīd ir atvērti ugunsdrošības noteikumi, mēs šo kārtību detalizēti aprakstīsim, lai turpmāk nerastos nekādi jautājumi par rīcību šādās situācijās," atzina Āboliņš.

Āboliņš stāsta, ka ir jānošķir divi gadījumi.

"Ir gadījums, kad apsardzes pults saņem signalizācijas signālu. Šajā brīdī sākas darbības improvizācija atbilstoši tam, kā attiecīgais atbildīgais par objektu ir izstrādājis drošības pasākumu instrukciju. Tātad apsargs iet un pārliecinās, vai ir acīmredzami draudi cilvēku dzīvībai un evakuācija ir jāuzsāk. Tā ir sarežģīta situācija [jo lēmumu jāpieņem apsargam]. Savukārt situācijā, kad neapšaubāmi ir redzams apdraudējums, un nostrādā signalizācija, ieslēdzas nākamā pakāpe – ieslēdzas trauksmes   signalizācija  un paziņojuma teksts, kas liek pamest telpas. Tur pat nevar būt domas vai spekulācijas, ka evakuāciju var neveikt," viņš uzsver.

Viņš norāda, ka VUGD analizē abus gadījumus, gan pirmo situāciju, kurā ir tikai signāli, kādām jābūt tālākajām rīcībām – vai un kā jāiet pārliecināties par notikušo, vai ir vai nav jāevakuē cilvēki, gan otru situāciju, kurā ir acīmredzams apdraudējums cilvēkiem un nevar būt variantu, ka cilvēkus neevakuē.

Sabrukušā lielveikala " Maxima" signalizācijas nostrādāšanas iemesli un laiki joprojām tiekot analizēti.

"Kad šī informācija būs publiska, tad varēsim to izanalizēt arī no sava viedokļa un izdarīt kādus secinājumus. Bet principā es uzskatu, ja bija šis acīmredzamais apdraudējums un trauksmes signalizācija, tad nevar būt spekulācijas, vai ir kas jādara. Kā jau teicu, uzņemties kādam atbildību, ka to var nedarīt, ir augsta cena," teica Āboliņš.

Policija par veikala jumta sagrūšanu, kad bojā gāja 54 cilvēki, bet vēl 27 tika ievainoti, izvirzījusi trīs versijas un turpina izmeklēšanu.