Krievvalodīgo skolu atbalstītāji: Mācībām skolā jānotiek ģimenē lietotajā valodā

"Mēs protestējam pret to, ka valsts galvenā tiesībsarga vadītā iestāde piedāvā likvidēt Latvijai tradicionālo valsts nodrošināto mazākumtautību izglītības sistēmu," teikts LAŠOR paziņojumā medijiem.

Asociācija uzsver, ka sabiedrības saliedēšanās nav iedomājama bez Latvijas iedzīvotāju savstarpējas uzticēšanās, kuras pamatā ir cieņpilna attieksme pret katra cilvēka nacionālajām jūtām. "Labi saprotot, kāda nozīme latviešu valodai ir latviešu tautas pašnoteikšanās procesā, mēs neatbalstījām priekšlikumu noteikt krievu valodu par otru valsts valodu," norāda LAŠOR.

Asociācija uzskata, ka krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir pilnīgs pamats pieprasīt, lai par viņu samaksātajiem nodokļiem valsts viņiem nodrošinātu apmācību skolā tajā valodā, kurā viņi audzina savus bērnus. "Mēs esam pārliecināti par to, ka, lai skolēni pilnvērtīgi apgūtu savu dzimto valodu, attīstītos viņu prāta spējas un pašcieņa, kā arī lai viņi apzinātos savu kultūras un nacionālo identitāti, mācībām skolā ir jānotiek valodā, kuru lieto ģimenē," uzsver LAŠOR.

Pēc organizācijas domām, mācību noteikšana mazākumtautību skolu vidējās izglītības posmā tikai valsts valodā nevis apvienos, bet sašķels valsti pēc etniskās piederības. Tāpat, viņuprāt, tiktu pārkāptas starptautiskās saistības, ko ir uzņēmusies Latvija, kā arī pārrautas vēsturiski izveidojušās tradīcijas skolmācībā mazākumtautību valodās, ar kurām Latvija ir vienmēr lepojusies.

LAŠOR cer uz izpratni un prasīs paskaidrojumus tiesībsargam, kura vārdā ir runājis viņa vadītais birojs.

Medijus informējis organizācijas pārstāvis Igors Pimenovs, kurš ir arī politiskās apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas deputāts. Kā aģentūrai LETA pastāstīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa, ir saņemta informācija no "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas, kurā tiesībsargs Juris Jansons tiek aicināts sniegt paskaidrojumus par tiesībsarga 2013.gada konferencē izskanējušo diskusiju "Bilingvālā izglītība Latvijā un sabiedrības integrācija. Izvērtējums un priekšlikumi".

Tiesībsargs gan atbildējis, ka, ņemot vērā, ka bilingvālās izglītības jautājums ir aktuāls visas Latvijas sabiedrības interesēs, viņš uzskata, ka šo jautājumu lietderīgi skatīt Saeimas kompetentajās komisijās vai plenārsēdēs, nevis tikai vienā frakcijā. Tādēļ tiesībsargs uz frakciju sniegt paskaidrojumus nedosies.

Pimenovs aģentūrai LETA uzsvēra, ka frakcija aicinājusi tiesībsargu, lai vairāk uzzinātu par izteikto priekšlikumu, tostarp par tā juridisko pamatojumu, un uzdotu interesējošos jautājumus par bilingvālās izglītības attīstību, nevis pieprasījusi sniegt paskaidrojumus. "Mēs neesam nekādi saimnieki un nevienu uz paklāja nesaucam," izteicās deputāts, kurš ir sašutis par šādiem Tiesībsarga biroja pārstāvju izteikumiem.

Pimenovs arī atzīmēja, ka konferencē tiesībsargs pats par bilingvālo izglītību nav runājis, tādēļ gribējis dzirdēt viņa viedokli. Deputāts bijis tas, kurš rosinājis frakciju uzaicināt tiesībsargu pārrunāt bilingvālās izglītības jautājumu. Viņš tajā neskata nekādas problēmas, jo uz frakciju ir nākuši arī citi, piemēram, ministri. Frakcija savu nostāju šajā jautājumā varot formulēt tikai pēc iepazīšanās ar šādu ierosinājumu, norādīja Pimenovs. Ja bilingvālās izglītības jautājumu pārrunās kādā no Saeimas komisijām, tad deputāts tajā piedalīsies.

Kā ziņots, pēc veiktā monitoringa mazākumtautību skolās Tiesībsarga birojs izvirzījis vairākus priekšlikumus un viens no tiem ir palielināt valsts uzraudzību mazākumtautību izglītības iestādēs par valsts valodas lietojumu, izglītības procesa kvalitāti, otrdien tiesībsarga konferencē informēja biroja Tiesiskās vienlīdzības nodaļas juriskonsulte Anete Ilves.

Vēl viens no piedāvātajiem priekšlikumiem bija noteikt normatīvajos aktos, ka vidējā izglītība skolēniem, kuri konkrētu laika posmu ir mācījušies Latvijas izglītības sistēmā, ir tikai valsts valodā. Tādējādi vidējā izglītība valsts valodā nebūtu vienīgi tiem jauniešiem, kuri ir tikko iebraukuši Latvijā un nepārzina valsts valodu.

Tāpat Ilves sacīja, ka ir nepieciešami valsts valodas kursi skolotājiem latviešu valodas lietojuma uzlabošanai, savukārt skolotājiem, kuri nepārzina valsts valodu, nav vietas Latvijas izglītības sistēmā. Izņēmums esot vienīgi ārvalstu viesskolotāji. Veiktais monitorings parādījis, ka atsevišķu skolotāju valsts valodas zināšanu līmenis ir nepietiekams.

Tiesībsarga konferences pirmās tēmas "Bilingvālā izglītība Latvijā un sabiedrības integrācija. Izvērtējums un priekšlikumi" izpētei Tiesībsarga birojs veica skolu monitoringus Rīgā un reģionos, lai noskaidrotu, kā tiek īstenota bilingvālā izglītība un vai tā sekmē skolēnu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Izpētes gaitā tika intervēti 49 skolu direktori, klātienē novērotas 215 mācību stundas un aptaujāti 3272 skolēni. Monitoringa laikā apmeklētas 49 mazākumtautību skolas, no tām 33 Rīgā, bet pārējās Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā. Monitoringa mērķis bija noskaidrot faktisko situāciju izglītības iestādēs un izstrādāt priekšlikumus izglītības sistēmas uzlabošanai, trūkumu novēršanai.

Izpētes laikā novērots, ka katrā vecuma grupā - 6., 9. un 12.klase - ir dažāds skolēnu valsts valodas zināšanu līmenis. Ilvess norādīja uz novēroto cēloņsakarību starp skolas administrācijas, skolotāju nostāju pret valsts valodas nepieciešamību un bērnu valsts valodas zināšanu līmeni.

Tiesībsarga biroja pārstāve norādīja, ka kontroli par mācību programmas īstenošanu, tostarp bilingvālās metodikas pielietošanu, veic skolas administrācija, novērojot stundas, bet atsevišķos gadījumos skolotāji nezināja, kurā valodā mācību priekšmets bija jāvada, proti, valsts, mazākumtautību vai bilingvāli.

Veiktajā aptaujā secināts, ka 65% gadījumu informācija par stundā izmantoto valodu saskanējusi ar izglītības programmā norādīto, bet 8% mācību stundu tā pat tikusi izmantota vairāk, nekā noteikts mācību programmā. 77% skolēnu norādījuši, ka viegli saprot nodarbībās saturu valsts valodā. Lūgti novērtēt savas latviešu valodas zināšanas, 50% skolēnu tās vērtējuši kā labas. Tikmēr 11% atzinuši, ka viņiem ir ļoti labas zināšanas, bet 33% - viduvējas. Tikai 5% skolēnu domā, ka viņu valodas zināšanas ir vājas, bet 1% - ļoti vājas.

Tāpat skolēniem tika vaicāts par to, kurus priekšmetus gribētu mācīties valsts valodā, un ceturtdaļa norādījusi, ka visus, bet 35% - nevienu. Lai arī 40% bija norādījuši, ka dažus priekšmetus vēlas apgūt latviešu valodā, 17,5% vēlas valsts valodā mācīties tikai mācību priekšmetu "Latviešu valoda". Tikmēr jautājumā par to, kādā valodā notiek svētku pasākumi skolā, izteikts vairākums jeb 64% norādījuši, ka abās valodās, bet 20% - latviešu valodā, savukārt 16% - citā valodā.

LETA